Vērtīgais lats bremzēšot nepamatotu cenu celšanu
Jau kopš eiro ieviešanas brīža Igaunijā ir vērojams straujš cenu kāpums, kas šobrīd ir viens no iespaidīgākajiem Eiropas Savienībā.
Tam par iemeslu bijusi gan pati valūtas maiņas procedūra, gan arī ekonomikas atlabšana. Tikmēr eksperti mierina – Latvijai varētu paveikties vismaz tik daudz, ka tirgotājiem eiro ieviešanu būšot grūtāk izmantot cenu celšanai nekā kaimiņvalstī.
Ekonomists Pēteris Strautiņš sarunā ar Neatkarīgo uzsver, ka iespējamais cenu kāpums, ar ko tiek draudēts eiro ieviešanas kontekstā, būs atkarīgs ne vien no dažādiem ekonomiskajiem rādītājiem, bet arī no patērētāju psiholoģijas. Viens no argumentiem, kas ļauj cerēt uz zemu cenu pieaugumu, ir tas, ka Latvija ir vienīgā valsts, kuras nacionālā valūta pirms iestāšanās eirozonā ir bijusi vērtīgāka par eiro. «Psiholoģiski pircējiem šķitīs, ka cenas jau tā ir kļuvušas augstākas nekā līdz šim, jo viens lats uz prežu zīmes ir mazāk nekā tā ekvivalents eiro vienībās jeb aptuveni 1,4 eiro. Piemēram, Igaunijā cenas uz preču zīmēm kļuva mazākas, un, iespējams, psiholoģiski tas mudināja pircējus pirkt vairāk nekā iepriekš,» klāstīja eksperts. Viņš gan atzina, ka kopš eiro ieviešanas Igaunijā daudzos segmentos ir vērojams nepamatots cenu kāpums. Kā piemēru P. Strautiņš minēja veselības aprūpes, kā arī atpūtas un skaistumkopšanas pakalpojumus, kas Igaunijā esot kļuvuši krietni dārgāki. Arī kāda Latvijas pilsone, kura ziemeļu kaimiņvalstī dzīvo jau vairākus gadus, Neatkarīgajai atzina – kopš eiro ieviešanas īpaši straujš cenu lēciens bijis jūtams izklaides industrijā. Koncertu, atpūtas pasākumu biļešu cenas, kā arī rēķini vecpilsētas krodziņos sākuši sāpīgi kost makos.
Jāpiebilst, ka jūnijā tieši Igaunija ir bijusi valsts ar vienu no visaugstākajiem inflācijas rādītājiem Eiropas Savienībā. Augstākā gada inflācija ES jūnijā fiksēta Rumānijā – 4,5%, Igaunijā – 4,1%, kā arī Nīderlandē – 3,2%. Ar augstu inflāciju Igaunija gan sadzīvo jau kopš eiro ieviešanas brīža, t.i., 2011. gada janvāra. Pērnā gada rudenī gada inflācija Igaunijā sasniedza 4,1%, kas bija visaugstākais rādītājs no visām 17 eirozonas valstīm. Savukārt 2011. gada maijā patēriņa cenu indekss Igaunijā bija kāpis par 5,4%. Eksperti norāda, ka straujajam cenu kāpumam kaimiņvalstī ir gan savi plusi, gan mīnusi. Igaunija ir spējusi relatīvi ātrā tempā atgūt lielu daļu krīzes laikā zaudēto darba vietu, un ir atsācies darba samaksas kāpums. Tajā pašā laikā Igaunija piedzīvo dramatisku ar mājokļiem saistītu izmaksu kāpumu: šā gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju tās pieauga par 3,1%, bet ar pērno jūniju – par 11,9%.
Tikmēr ekonomists Uldis Osis uzskata, ka, gatavojoties eiro ieviešanai, patiesā cenu augšupeja Latvijā ir jau sākusies tagad. «Mani novērojumi liecina, ka ir preces, kas jau šobrīd kļūst dārgākas. Rodas aizdomas, ka daudzviet pāreja uz eiro ir sākusies jau pašlaik, bet 1. janvārī, kad eiro naudaszīmes fiziski parādīsies mūsu makos, cenu noapaļošana uz augšu praksē jau būs notikusi,» atzina eksperts.
Jāatgādina, ka Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padome ir pieņēmusi galīgo lēmumu par Latvijas uzņemšanu eirozonā. 2014. gada 1. janvārī Latvija kļūs par 18. eirozonas valsti. Pāreja no latiem uz eiro notiks saskaņā ar līdz šim Latvijas Bankas apstiprināto oficiālo kursu – viens eiro ir 0,702804 lati jeb 70,3 santīmi.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Pārtikas preču cenām jābūt caurskatāmām un ērti salīdzināmām, uzsver Tautsaimniecības komisija
Patēriņa preču cenu izsekojamībai, caurskatāmībai un monitoringam, tostarp pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo informāciju, no mazumtirgotāja ievāks un apstrādās...
Lasīt tālākPlauktos būs vairāk Latvijas preču
LatvijasTirgotāju asociācija (LTA) š.g. 16. jūnijā plkst. 14.00 uz tikšanos bija aicinājusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, biedrību...
Lasīt tālākZemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2026. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. Darba diena 2. janvārī, kas ir piektdiena un iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. janvāri, un sestdienu – 3. janvāri, tiks pārcelta...
Lasīt tālākZemnieku Saeima: Satiksmes ministrijas reforma apdraud pakalpojumu pieejamību lauksaimniekiem
Biedrība “Zemnieku Saeima” ir neizpratnē par Satiksmes ministra Ata Švinkas piektdienas rītā raidījumā “Rīta Panorāma” pausto viedokli, ka Satiksmes ministrija ir gatava Ceļu satiksmes...
Lasīt tālākPublisko izdevumu komisija: “airBaltic” piemērs rāda, ka nepieciešamas izmaiņas kapitālsabiedrību pārvaldībā
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, pamatojoties uz Valsts kontroles (VK) veikto revīziju par valsts uzraudzību Covid-19 laikā veiktajiem ieguldījumiem Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecībā izaugsmes temps paātrinājies, aprīlī sasniedzot 5%
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada aprīlī pieaudzis par 5%, kas ir lielākais pieaugums gada griezumā kopš 2022. gada maija, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt...
Lasīt tālāk