• Tweet

Jūrmalas pašvaldība varēs iegādāties Ķemeru sanatoriju – tā vakar sapulcē vienbalsīgi nolēma maksātnespējīgās SIA Ominasis Latvia kreditori.

Summa, kas jāmaksā par pirkumu, paliek jau iepriekšnoteiktā – 4,6 miljoni latu. Tam gan iebilst bijušā investora Ominasis advokāti, kas vēlas, lai tiktu rīkota izsole un varētu par īpašumu izspiest pēc iespējas augstāku cenu.

«Kreditori pēc zināmām diskusijām vienbalsīgi atbalstīja Jūrmalas domes priekšlikumu iegādāties Ķemeru sanatorijas kompleksu bez izsoles rīkošanas,» pēc sapulces pauda maksātnespējas administrators Ainars Kreics. Pirkuma summa paliekot tā pati, kas tiktu noteikta kā sākumcena, ja notiktu izsole. Kreditori atzinuši, ka gadījumā, ja pirmā izsole beigtos bez panākumiem, tad īpašuma pārdošana ieilgtu un nāktos lauzīt galvu, kā apsaimniekot sanatoriju aukstajā sezonā. Tas arī nozīmētu krietnu naudas žūkšņa izdošanu, lai sagatavotu darbam ēkas apkures sistēmu. «Tā ir daļēji izdemolēta, un, lai to atjaunotu, vajadzēs daudz līdzekļu. Turklāt jāņem vērā, ka tas ir kultūrvēsturisks objekts, kas prasa attiecīgu uzturēšanu,» teica A. Kreics, piebilstot, ka, apsverot to visu, kreditori nonākuši pie secinājuma, ka labāk uzreiz pārdod objektu, nevis vēl vilkt garumā un atgūt savus līdzekļus, kas ir iesaldēti. Advokāts norādīja, ka tālākais solis esot līguma slēgšana ar pircēju, tiklīdz tas būs gatavs īpašuma iegādi finansēt, un tam neesot nekādu juridisku šķēršļu. Jūrmalas dome jau iepriekš skaidroja, ka pirkuma vērtības segšanai tiks lūgta atļauja Aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomei kredīta saņemšanai Valsts kasē.

Maksātnespējas kreditors arī nenoliedza, ka vienlaikus «notiek sarunas ar arābu investora advokātiem». Taču šobrīd tas esot tikai sarakstes līmenī. Viņi iebilstot pret pārdošanu un pastāvot uz to, ka jārīko izsole, lai varētu paprasīt no potenciālajiem pircējiem augstāku cenu. Advokātiem gan paskaidrots, ka tā var panākt pretējo efektu, jo neveiksmīgas izsoles gadījumā objekta tirgus vērtība pat var nokristies un galu galā var saņemt mazāku summu nekā cerēts, turklāt vēl ieguldot investīcijas objekta uzturēšanā.

Savukārt Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Dāvis Stalts norādīja, ka ir noteikti gadījumi, kad pašvaldība vai valsts tā var rīkoties: ja «tirgus nenodrošina sabiedrības interešu pārstāvniecību», šajā situācijā – kurortoloģijas jomā. Viņaprāt, šis esot veiksmīgs risinājums. «Nevēlamies pieredzēt, ka pašvaldība jau otro reizi zaudē šo īpašumu, kas kļuvis jau par simbolu spējai atjaunot kurortoloģiju. Tālākais ir Jūrmalas pašvaldības rokās,» savu pārliecību pauda D. Stalts, uzsverot, ka turpmākajā notikumu attīstībā daudz kas ir atkarīgs arī no valsts atbalsta un spējas atrast labus privātos investorus. Viņš arī prognozēja, ka pirms sanatorijas kompleksa pārdošanas vēl nāksies daudz uzklausīt protestējošās puses. Tā jau tas nereti notiekot, kad valsts vai pašvaldība vēloties parādīt savu labo gribu, tad iejaucoties «dažādi advokāti, kas vēlas iegūt kādu labumu sev». D. Stalts izteica cerību, ka beidzot sanatorija atdzīvosies, jo 15 gadu laikā tas tā arī nav noticis – vien «izniekots un izsaimniekots valsts kultūras piemineklis».

Avots: nra.lv /Aisma Orupe