Kartupeļu raža šogad – iepriekšējo gadu līmenī
Speciālisti prognozē, ka kartupeļu raža būs iepriekšējo gadu līmenī – slimības un kaitēkļi to apdraud ne vairāk kā citus gadus; izšķirošs būs mitruma daudzums.
Agro kartupeļu raža šogad bija ne īpaši padevusies un novāktie bumbuļi – sīki, tomēr galvenā kartupeļu raža tiek prognozēta iepriekšējo gadu līmenī. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKIC) augkopības nodaļas speciāliste Laura Ludevika atklāj, ka aizmetušos bumbuļu esot pat vairāk, nekā citkārt. Pagājušajā gadā Latvijā tika ievāktas 538 900 tonnas kartupeļu, kas nozīmē, vidēji 16 līdz 19 tonnas bumbuļu no hektāra.
Kolorado vaboles un lakstu puve, kas Latvijā ir divas izplatītākās kartupeļu stādījumu kaites, lielajiem lauksaimniekiem galvassāpes šogad nesagādā: Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Kraukle portālam nra.lv pastāstīja, ka slimības ir sastopamas ne biežāk kā citus gadus, un lielie lauksaimnieki tām gatavojušies jau laikus.
Tie, kuriem kolorado vaboles un lakstu puve varētu sagādāt lielākas galvassāpes, ir bioloģiskie lauksaimnieki un piemājas dārziņu īpašnieki: tā kā Latvijas tirgus ir mazs un bioloģiskā lauksaimniecība ne sevišķi attīstīta, uzņēmējiem nav izdevīgi importēt atbilstošus slimību un kaitēkļu apkarotājus un Latvijā tie pieejami ļoti nelielā daudzumā. Tas nozīmē, ka šīm saimniecībām labākais veids kā no kaitēkļiem atbrīvoties, ir tos vienkārši nolasīt. Savukārt, lai izvairītos no puves LLKIC pārstāve Laura Ludevika iesaka kartupeļu vagu atrašanās vietu no gada uz gadu mainīt, kā arī izvēlēties noturīgākas kartupeļu šķirnes.
Avots: nra.lv /Andrejs Vīksna
Vēl par tēmu:
LDDK: Problēmas Latvijas ekonomikā ir īstas, risinājumi – neskaidri
Ministriju sagatavotajos ziņojumos Saeimas ekonomikas debatēm trūkst konkrētu plānu par nepieciešamo rīcību, lai tiktu veicināta tautsaimniecības izaugsme Latvijā. Izaicinājumi ir neapstrīdami...
Lasīt tālākMācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālāk