Pacientam jāalgo tulks, lai saprastu ārstu
Lai pacients nokļūtu pie gala diagnozes, paiet ilgs laiks un jāpatērē lieli resursi, tostarp finansiālie. Tas būtiski ietekmē pacientu attieksmi pret ārstēšanos un uzticēšanos ārstiem.
Par pacientu līdzestību jeb, vienkārši runājot, to, vai pacients ievēro ārstu norādes un ir aktīvi iesaistīts atveseļošanās procesā, Latvijā plašāk runā tikai pēdējos gados. «Sabiedrībā tomēr vēl nav izpratnes, ka arī pašiem pacientiem jābūt atbildīgiem,» secina Pacientu ombuda konsultante, klīniskā psiholoģe Ilze Ābelniece. Pacientu ombuda aptauja liecina, ka tikai 44 procenti izpilda ārstēšanas plānu, bet trešā daļa no tiem pacientiem, kuri neievēro visas ārsta norādes, nedara to naudas trūkuma dēļ.
«Mūs satrauc bēdīgie Latvijas iedzīvotāju veselības rādītāji, nepietiekamais veselības aprūpes finansējums, sociālās problēmas, taču citu valstu pieredze rāda, ka situāciju var uzlabot, nodrošinot pacientu līdzestību – tas palīdz ietaupīt gan valsts, gan savus līdzekļus,» norāda Pacientu ombuda vadītāja Liene Šulce-Rēvele. Piemēram, precīzi ievērojot ārsta norādes zāļu lietošanā, slimība var tikt izārstēta laikus un nebūs jālieto medikamenti – iespējams, stiprāki vēlāk, lai ārstētu jau ielaistu slimību.
Pacientu ombuds iztaujājis pacientus, vai viņiem ir pieejama medicīniskā dokumentācija, un izrādās, ka dati ir pieejami tikai 19% pacientu, vairāk nekā trešdaļai – vai nu nav pieejama, vai pacienti neko nezina par saviem datiem. Vēl par to, ka pacienti nepārzina, kas notiek ar šiem datiem, liecina atbilde, ka tie atrodas dažādās iestādēs, pie dažādiem ārstiem – ja gadījumā vajadzīga ārsta konsultācija, tad šie dati nemaz nav pieejami, otrkārt, arī izmeklējumi tad jāveic vēlreiz un vēlreiz jāmaksā – valstij vai pašam.
Rīgas Austrumu slimnīcas galvenais onkoloģijas speciālists Jānis Eglītis: «Pacienti dalās divās daļās, ir tādi, kas apzināti seko līdzi savam veselības stāvoklim un vēlas sasniegt pēc iespējas labāku rezultātu, otra daļa izvairās no ārstēšanas, piemēram, onkoloģijas jomā, jo ļoti baidās no slimības. Ja ar cilvēkiem izrunājas, ja viņi apzinās slimības būtību, tad viņi seko līdzi, savlaikus iet uz pārbaudēm.» Diemžēl ielaisto gadījumu skaits pieaug, jo cilvēkiem nav naudas, lai laikus aizbrauktu uz pārbaudēm pat pie tuvākā ārsta, nerunājot par Rīgu.
I. Ābelniece skaidro, ka līdzestības pamatā ir komunikācija. Nereti vērojams uzticēšanās trūkums starp ārstu un pacientu, ir pacienti, kuri domā, ka «komunikācija sākas tikai no 25 latiem». Savukārt, jautājot pacientiem, ko viņi paši ir gatavi darīt savas veselības labā, daudzreiz atbildes vietā ir klusums… Pacientu ombudā vēršas daudz pacientu, kuri ziņo par saskarsmes problēmām ar ārstu. Piemēram, paciente jautā: vai man algot tulku, lai saprastu, ko ārsts uzrakstījis? Izrakstā tikai latīņu valoda. «Cilvēkam ir dokuments, bet viņš neko nesaprot. Ir daudz sūdzību par ārstu rokrakstu,» saka L. Šulce-Rēvele. Pacienti teic: kāda tur līdzestība, es neko nesaprotu, kas uzrakstīts receptē! Onkologs J. Eglītis savukārt uzsver: onkoloģijā pārsvarā tiek rakstīts latīniski, jāņem vērā, ka uzrakstītais bieži vien ir domāts citam ārstam, un tas, kas domāts ārstam, nebūs saprotams pacientam, taču tas nenozīmē, ka pacientam nevajadzētu paskaidrot. Viss esot atkarīgs no ārsta. Pacientam ir arī tiesības jautāt. Vismaz lielās slimnīcas un vairākas privātas iestādes pāriet uz elektroniski sagatavotiem medicīniskajiem dokumentiem. Vairot pacientu līdzestību palīdzētu informatīvās kampaņas un tas, ka vairāk laika būtu iespējams atlicināt pacientu un ārstu sarunām.
***
PACIENTU LĪDZESTĪBA
Vai jūs iepriekš gatavojaties ārsta vizītei (%)?
32 Jautājumus nesagatavoju, bet vienmēr ņemu līdzi dokumentus
24 Nē, vizītei iepriekš negatavojos
23 Vizītei gatavojos rūpīgi – uzrakstu jautājumus un ņemu līdzi iepriekšējo izmeklējumu rezultātus, izrakstus un citus nepieciešamos dokumentus
21 Pārdomāju jautājumus, bet ne vienmēr paņemu līdzi izmeklējumu rezultātus, dokumentus
Kāpēc nepildāt ārstēšanās plānu?
24 Neesmu pārliecināts par plāna pareizību, efektivitāti
27 Nevaru atļauties, trūkst naudas
7 Neizpratu ārsta norādes
13 Baidos no blakusparādībām, riskiem
20 Izvēlējos alternatīvu risinājumu
9 Cits
Avots: Pacientu ombuda aptauja
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Rīgā atzīmēs kara Ukrainā ceturto gadadienu
24. februārī galvaspilsētā un visā Latvijā tiks pieminēta kara Ukrainā ceturtā gadadiena. Rīgā norisināsies akcija “Kopā līdz uzvarai!”, kā arī tiks atklātas kara gadadienai veltītas...
Lasīt tālākNo jūlija valsts kompensēs farmaceita pakalpojuma maksu lētākajām recepšu zālēm; no septembra – visām recepšu zālēm cilvēkiem ar I grupas invaliditāti
Valdība otrdien, 17. februārī, izskatīja informatīvo ziņojumu “Par 2026.–2028. gada prioritārā pasākuma “Medikamentu pieejamības stiprināšana medikamentu cenu segmentā līdz 10 eiro...
Lasīt tālāk2026. gadā valsts apmaksātā bērnu vakcinācija pret ērču encefalītu pieejama astoņos novados
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) informē, ka, tuvojoties ērču aktivitātes sezonai, svarīgi laikus pievērst uzmanību piesardzības un profilakses pasākumiem, it īpaši vakcinācijai...
Lasīt tālāk“Dzīvnieku brīvība”: dialogs ir nepieciešams, taču fakti parāda sistēmisku risku
Biedrība “Dzīvnieku brīvība” atzinīgi vērtē nozares organizāciju un AS “Alūksnes putnu ferma” pausto gatavību dialogam un pieņem uzņēmuma publiski pausto uzaicinājumu klātienē...
Lasīt tālākLatvijā gripas izplatība saglabājas augsta, pieaug stacionēto pacientu īpatsvars
Pagājušās nedēļas epidemioloģiskā situācija Latvijā liecina, ka gripas vīruss joprojām aktīvi cirkulē sabiedrībā. Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijas (NMRL) monitoringa...
Lasīt tālākSlēpotāju pacēlāji var radīt traumas; PTAC atgādina par drošības prasībām
Ziema slēpošanas trasēs sniedz prieku un kustību, taču tā nes arī traumas, no kurām daudzas būtu iespējams novērst. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ik gadu saņem informāciju...
Lasīt tālākJaunieša vecuma slieksni plānots palielināt līdz 30 gadiem
Par jauniešiem likuma izpratnē turpmāk plānots uzskatīt personas vecumā līdz 30 gadiem, paredz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā otrdien, 10. februārī, trešajā lasījumā...
Lasīt tālākRīgas dome ārkārtas sēdē nolemj ziedot 100 000 eiro Ukrainas sabiedrības atbalstam
Rīgas dome ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu ziedot 100 000 eiro Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam, lai sniegtu steidzamu palīdzību Ukrainai pašreizējā ārkārtas situācijā enerģētikas...
Lasīt tālākRīgas pašvaldība aizliedz iedzīvotājiem atrasties uz Daugavas ledus
Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja piektdien, 6. februārī, uzdeva Rīgas izpilddirektoram drošības apsvērumu dēļ noteikt aizliegumu iedzīvotājiem...
Lasīt tālākCeļā uz savlaicīgu atbalstu bērniem – Saeima konceptuāli atbalsta agrīno skrīningu
Lai laikus pamanītu bērnu attīstības riskus un nodrošinātu nepieciešamo atbalstu jau agrā vecumā, plānots ieviest bērnu agrīnās attīstības skrīningu. To paredz ceturtdien, 5. februārī,...
Lasīt tālāk