Eiro pretiniekiem vairs nav iespēju; Latvijā būs eiro
Eiro nevar padzīt nedz caur Satversmes tiesu, nedz Saeimas atlaišanu.
Šajās dienās tiek kārtotas pēdējās formalitātes saistībā ar Latvijas iestāšanos eirozonā. Nedēļas nogalē premjeru debates, kur visi viens otram kategoriski piekrita, notika Eiropadomē, rīt notiks debates parlamentā, bet trešdien vai ceturtdien apstiprināts pozitīvs ziņojums. Datums, kad varēsim kārt karogus ar vai bez sēru lentes un dzert šampanieti vai šņabi – atkarībā no personīgās attieksmes pret eiro ieviešanu – būs 9. jūlijs. Tad pēdējo zīmogu Latvijas atnesto dokumentu kaudzei uzliks Ecofin padome, proti, dalībvalstu finanšu ministri. Viņi pateiks, kāds būs lata maiņas kurss pret eiro un kad iedzīvotājiem jaunā nauda jāsāk lietot. Tiek solīts, ka kurss palikšot pašreizējais.
Un tas nekas, ka vairākums iedzīvotāju eiro nevēlas. Ieguldījums sabiedriskās domas remontā pamazām atmaksājas. Finanšu ministrija informē, ka maija beigās atbalsts izaudzis līdz 38%. Eiropas Savienības attīstības komisāra Andra Piebalga rīcībā esošais Eurobarometer skaitlis ir vēl lielāks – 43%, kā vēsta LETA. Acīmredzot atšķiras metodoloģijas. Bet Ministru prezidents Valdis Dombrovskis intervijā ziņu kanālam Bloomberg jau pavēstījis, ka līdz gada beigām eiro ieviešanu atbalstīs vairums Latvijas iedzīvotāju. Tas tikšot panākts ar skaidrošanu un mītu kliedēšanu. Vienalga, ar kādiem līdzekļiem un panākumiem valdība mazinās eiro pretinieku īpatsvaru, iespēja, ka nākamā gada 1. janvārī eiro netiks ieviests, vairs faktiski nepastāv. Eiro nevar padzīt nedz caur Satversmes tiesu, nedz Saeimas atlaišanu. Tālab arī gaidāmās politiskās debates Eiropas Parlamentā ir tikai formalitāte. «Tā lieta ir sekmīgi izdarīta. Dodu 99,999%, ka nekas vairs nevar mainīties. 9. jūlijā dzersim šampanieti,» pārliecināts eiroparlamentārietis Kārlis Šadurskis. Debatēs viņš nav pieteicies. Ilgāk runāt ļauts vien ziņotājiem un ēnu ziņotājiem. Citiem atvēlēta vien minūte. «Kāda jēga,» spriež deputāts. Sagatavotais ziņojums par eiro ieviešanu Latvijā esot absolūti pozitīvs. Budžeta komitejā akceptēts. Pat saistībā ar nerezidentu noguldījumiem Latvija paslavēta, jo ieviesusi stingru regulējumu. Daži riski pieklājības pēc gan minēti – piemēram, izglītības sistēmas neatbilstība darba tirgus pieprasījumam. Taču arī tas pateikts politiski ļoti maigā frāzē.
Atšķirībā no kolēģa Šadurska deputāts Ivars Godmanis tomēr pieteicies debatēm. Viņš finanšu jautājumos ir ietekmīgākais latvietis Eiropas Parlamentā. Ja pie uzstāšanās minūtes izdosies tikt, viņš izteiksies aptuveni tādā garā: «Mēs neesam tie, kas pēdējiem spēkiem dzenas pakaļ vilcienam, pārguruši un izmisuši. Mēs būsim pienesums eirozonai, nevis nasta vai slogs. Visos rādītājos mēs esam labāki, nekā bija prognozējusi Eiropas Komisija. Tātad šaubām par mūsu gatavību nav iemesla.» Arī Ivars Godmanis atzīst, ka faktiski mēs jau esam uzņemti eirozonā: «Izšķiroši bija abi konverģences ziņojumi – Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Komisijas.»
Tātad pašlaik ierēdniecībai atlicis vien sakārtot papīrus. Bet tauta tikmēr var izklaidēties ar viedokļa mainīšanu. Skeptiķis Roberts Klimovičs tviterī vēsta, ka «eiro ir kontrolšāviens nepiebeigtās Latvijas galvā», optimists Ilmārs Rimšēvičs – ka «eiro ieviešana dos iespēju nopelnīt vairāk». Var izvēlēties, kuram viedoklim piebiedroties, taču būtībā ir pilnīgi vienalga. Latiem tāpat jau sakāmas ardievas.
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
Vēl par tēmu:
Kā samazināt rēķinus ziemā: vienkārši padomi ūdens un elektrības taupīšanai
Sākoties jaunam gadam un ziemas aukstumam liekot mums vairāk uzturēties telpās, liela daļa mājsaimniecību meklē veidus, kā samazināt savas komunālo pakalpojumu izmaksas. IKEA ikgadējā...
Lasīt tālākSaeimas komisija galīgajam lasījumam virza risinājumu īres māju būvniecībai uz valsts un pašvaldību zemes
Lai veicinātu jaunu, energoefektīvu un iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecību, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 27. janvārī, lēma virzīt galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākPolicistu trūkums Latvijā: problēma vairs nav atalgojums, bet neraksturīgi uzdevumi un pārslodze
Valsts kontroles revīzijā secināts, ka galvenais iemesls, kāpēc Valsts policijā trūkst policistu, vairs nav atalgojums, bet gan cilvēkresursu pārvaldība un uzdevumu prioritizēšana. Pēdējos...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākPētījums: 45% sociālo mediju lietotāju iegādājas produktus influenceru ietekmē
45% sociālo mediju lietotāju ir iegādājušies produktus ietekmētāju satura rezultātā, savukārt 70% gadījumu ietekmētāju saturs veicinājis papildu informācijas meklēšanu par produktu...
Lasīt tālākRīga paplašina atbalstu jaunajiem vecākiem
Rīga turpina atbalstīt jaunos vecākus pirmajā mazuļa dzīves gadā, finansējot programmu “Piedzimstot bērniņam”. Šogad rasta iespēja pakalpojumu nodrošināt plašākam saņēmēju lokam. Programma...
Lasīt tālākPieaugušas reģionālā sabiedriskā transporta biļešu cenas. Kā to vērtē pasažieri?
Pagājusi nedēļa kopš valstī pieaugušas reģionālā sabiedriskā transporta biļešu cenas. Pasažieru informētība par cenu kāpumu ir dažāda – daļa par izmaiņām zināja laikus, bet citi...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis decembrī bija 7,1 %
2025. gada decembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,1 %, un kopš novembra tas palielinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk