Budžeta grozījumi var izrādīties pārāk dārgi
Pēc pērnā gada eiforijas, kad gada vidū valsts varēja atļauties budžeta grozījumos papildus iztērēt teju 90 miljonus latu, šogad, iespējams, nāksies piedzīvot smagu vilšanos – izdaudzinātā ekonomiskā atlabšana sāk samazināties, un liekas naudas vairs nav.
Daudzus gadus turēti bada maizē, prasītāju rindā ir iestājušies policisti, skolotāji, ugunsdzēsēji, ierēdņi, mediķi, kuriem apņemšanos izsist papildu finansējumu ir radījusi gan valsts augstāko amatpersonu pašreklāma par veiksmīgu krīzes pārvarēšanu, gan arī pagājušā gada budžeta grozījumi. Iespējams, nevēloties radīt asu sabiedrības neapmierinātību, starp premjeru Valdi Dombrovski un viņa partijas biedru, finanšu ministru Andri Vilku šobrīd raisās divdomīga polemika, jo valdības vadītājs papildu tēriņiem nesaka nē, bet A. Vilks kategoriski neredz iespēju šī gada vidū atvērt budžeta maku.
Tam, kādēļ budžeta grozījumi šogad Latvijai varētu izrādīties pārāk dārgs prieks, ir vairāki iemesli. Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis norāda: pirmkārt, ir sākuši samazināties Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi. Pērn Latvijas tautsaimniecība auga par 5,6%, bet šobrīd tiek plānoti vairs tikai 3,6%, savukārt katrs procents iekšzemes kopprodukta rādītājā – tie ir papildu 140 miljoni latu valsts budžetā. Otrs iemesls ir šogad Saeimas pieņemtais Fiskālās diciplīnas likums, kas nosaka – ja gada vidū valsts ieņēmumi izrādās labāki, nekā prognozēts, tad ir jāsāk veidot uzkrājumi nebaltām dienām, nevis viss tūdaļ jānoēd. A. Jarockis arī uzsver: papildu budžeta nauda tiekot tērēta katru mēnesi, taču sabiedrībai tas esot sliktāk pamanāms. «10 miljoni latu ceļiem, 7 miljoni – veselībai, vairāki miljoni plūdu seku likvidēšanai,» to, kas šogad jau ticis tērēts pa virsu ieplānotajam, min A. Jarockis. «Tāpat šogad ir plānota iepriekš budžetā neieplānota pensiju indeksācija, jāpatur prātā arī Liepājas metalurga iespējamā ietekme uz iekšzemes kopprodukta rādītājiem. Mūsu iespējas nav bezizmēra, jo īpaši tāpēc, ka jānoturas budžeta deficīta robežās,» klāsta FM pārstāvis. Cerības gada vidū sadalīt papildu naudu mazina arī vājie budžeta ieņēmumi, kas šobrīd tik tikko pārsniedz plānoto minimumu.
Arī Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs sarunā ar Neatkarīgo atzīst, ka pašreizējais budžeta ieņēmumu stāvoklis neļauj būt pārlieku optimistiskiem par iespējām gada vidū sadalīt papildu naudu. «Andris Vilks ir pateicis stingru nē, bet premjers sola vēl domāt. Es nenostāšos ne vienā, ne otrā pusē. Pagaidīsim vasaras nogali, iespējams, budžeta ieņēmumu situācija uzlabosies. No vienas puses, Eiropas tirgi nav pārāk cerīgi, eksporta pieaugums mazinās. Taču no otras – šogad necerēti palielinājies tūristu skaits Latvijā, kas varētu būtiski uzlabot iekšējo patēriņu,» prognozēja politiķis.
Jāpiebilst, ka smaga būs arī nākamā gada budžeta veidošana, jo ministriju vēlme pēc papildu līdzekļiem ir tieši desmit reizes lielāka par to, ko valsts reāli varēs atļauties. Proti, ministrijas ir lūgušas par 500 miljoniem latu vairāk nekā šogad, bet FM nākamgad būtu gatava papildus atvēlēt tikai 50 līdz 60 miljonus latu. V. Dombrovskis par savām prioritātēm nākamajam gadam nosaucis demogrāfiju, veselības aprūpi un ceļus, taču ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts jau ir paguvis iedzelt, ka valdībai trūkst kopīga redzējuma par nākamā gada svarīgākajām nozarēm.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Kāda ir Latvijas pensiju sistēma, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm?
Ikgadējais Mercer globālais pensiju indeksa pētījums rāda, ka pensiju sistēmu kvalitāte pasaulē pakāpeniski uzlabojas. Lai gan Latvija šajā indeksā netiek tieši apskatīta, ekspertu vērtējumā2...
Lasīt tālākEirozonas inflācija un EURIBOR: ko gaidīt tuvākajā laikā?
Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas...
Lasīt tālākRēzeknes un Liepājas SEZ darbības termiņu pagarina līdz 2050.gadam
Lai veicinātu uzņēmējdarbību un investīcijas reģionos, Saeima ceturtdien, 26.februārī, pieņēma likumu grozījumus, ar kuriem pagarina Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) un Liepājas...
Lasīt tālākEiropas Patērētāju informēšanas centrs brīdina par internetveikala www.iizii.eu komercpraksi
Eiropas Patērētāju informēšanas centrs (ECC Latvia) ir saņēmis virkni sūdzību par Igaunijā reģistrēto komersantu, kas pārstāv interneta veikalu iizii.eu. Ņemot vērā, ka sūdzību skaits...
Lasīt tālākIedzīvotāju ienākuma nodoklis no pensijas līdz 1000 eiro vairs netiek ieturēts
Tuvojoties jaunam gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas periodam, Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka nodokļa atmaksa iespējama tikai tad, ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis...
Lasīt tālākEM: nebanku patērētāju kreditēšanas reforma apdraud patērētāju tiesību aizsardzību
Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais informatīvais ziņojums “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu” nav datos balstīts un pamatots,...
Lasīt tālākRīgas lidosta saņem 2025. gada Eiropas pasažieru pieredzes balvu
RIX Rīgas lidosta saņēmusi Starptautiskās lidostu padomes balvu “2025. gada labākā lidosta izlidojošo pasažieru vērtējumā” to Eiropas lidostu kategorijā, kas gadā apkalpo no 5 līdz...
Lasīt tālākMājokļu cenas Rīgā zemākas nekā Tallinā un Viļņā, atšķirība ir pat divkārša
Rīgā ir zemākās mājokļu cenas Baltijas galvaspilsētu vidū, taču tās turpina pieaugt un tirgus aktivitāte saglabājas. Pērn galvaspilsētā mājokļu tirgus piedzīvoja augstāko aktivitāti...
Lasīt tālākZemo cenu grozos joprojām bieži trūkst daļas Memorandā noteikto produktu kategoriju
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) turpina monitorēt pārtikas cenu Memoranda izpildi un Zemo cenu grozu (ZCG) saturu Latvijas mazumtirdzniecības ķēdēs. Lai gan Memorands paredz,...
Lasīt tālākKāzas augustā: cik jāatliek, lai pietiktu?
Bildinājums Valentīndienā ir tikpat iederīgs kā kāzas vasarā. Un tas nav tikai romantisks pieņēmums – kā liecina Valsts statistikas pārvaldes dati, jau vairākus gadus populārākais kāzu...
Lasīt tālāk