Izdeklarēties no Latvijas prasa likums
Likums nosaka, ka Latvijas iedzīvotājiem ir jāinformē valsts gan par īslaicīgu, gan ilglaicīgu prombūtni. Daudzi no ārzemēs strādājošiem šo likuma prasību, pirmkārt, nezina, otrkārt, dažādu iemeslu dēļ negrasās izpildīt.
Tāpēc precīzu datu par izbraucējiem nav, un to atzīst arī valsts iestādes.
Iedzīvotāju reģistra likumā teikts, ka šo formalitāšu mērķis ir informatīvs. Iespējams, tāpēc un arī nereti samudžinātās dokumentu iesniegšanas kārtības dēļ aizbraucējiem nav īpašas motivācijas izdeklarēties no valsts. Iedzīvotāju reģistra likums nosaka, ka iedzīvotāju pienākums ir sniegt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) ziņas par sevi un nepilngadīgajiem bērniem iekļaušanai reģistrā. Ja persona, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, tās pienākums ir paziņot PMLP savas dzīvesvietas adresi ārvalstīs, kā arī citas izmaiņas, piemēram, par laulībām, bērna piedzimšanu, vārda, uzvārda maiņu. Valsts vēlas zināt arī par miršanas faktu ārzemēs (tas gan jāpaziņo kādam no tuviniekiem). Šie nosacījumi attiecas arī uz studentiem un brīvprātīgajiem, ja viņi Latvijā neuzturas ilgāk par pusgadu. Informēt par savu prombūtni var gan portālā www.latvija.lv, gan klātienē un nosūtot pa pastu anketu PMLP Personu statusa kontroles nodaļai vai tādā paša veidā vēstniecībās.
Kāda Lielbritānijā dzīvojoša Latvijas pilsoņu ģimene savu jaundzimušo nesteidz reģistrēt Latvijas pilsonībā un arī uz Latviju tuvākajos gados neplāno doties. Tā kā vēstniecībā Londonā rindā jāgaida vairāki mēneši, tad Latvijas institūcijas nav informētas, ka šajā ģimenē aug bērns. Jaunie vecāki atzīst, ka nezina par likuma prasībām, un nesaprot, kādēļ viņiem, jau vairākus gadus dzīvojot ārpus Latvijas, vajadzētu informēt gan par savu, gan bērna statusu. „«Latvijā tik un tā nedzīvojam, ja atgriezīsimies, tad deklarēsimies,» saka jaunā māte. Viņa ir neizpratnē, kāpēc par likuma prasībām nevarētu informēt aktīvāk, piemēram, lidostā Rīga vai vēstniecībās, kur, kārtojot dokumentus, ierēdņi varētu par to atgādināt. «Likumu ir tik daudz, ka normāls cilvēks tos visus nespēj izlasīt,» piebilst sieviete.
Daudz aktīvāk ārvalstīs strādājošie sarosījās pirms pāris gadiem, kad uzstājīgāk tika izplatīta informācija par to, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) jāiesniedz ienākumu deklarācija Latvijas rezidentiem, ja viņi gūst ienākumus ārzemēs, un jāatmaksā iemaksātā nodokļa starpība par ārzemēs gūto peļņu. Lai šo starpību nevajadzētu maksāt, izdeklarējoties no dzīvesvietas Latvijā un norādot jauno mītnes adresi citā valstī, bija iespēja iegūt nerezidenta statusu. Daudzi tā arī rīkojās.
Ja ārzemēs dzīvojošais un strādājošais Latvijas valstspiederīgais vēlas iegūt nerezidenta statusu, tad viņam vispirms vajagot sūtīt iesniegumu VID, kaut arī PMLP tik un tā datus par izdeklarēšanos no Latvijas nosūtīšot arī VID. Tādu atbildi sniedza VID informatīvā tālruņa operatore. Būtībā jānosūta divi iesniegumi – PMLP par to, ka cilvēks izceļo no Latvijas, un VID par to, ka vēlas atteikties no Latvijas rezidenta statusa. Un pēc tam vēl jāpārliecinās, vai nerezidenta statuss ir piešķirts…
Dodoties ceļojumā (līdz trim mēnešiem), protams, nav sevi jāizdeklarē no dzīvesvietas adreses, bet ieteicams iesniegt informāciju Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā vai Latvijas vēstniecībās, vai konsulātos ārvalstīs. Tas ļaus ātrāk noskaidrot Latvijas valstspiederīgo atrašanās vietu ārkārtas gadījumos (cunami, zemestrīces, karadarbības zona u. tml.).
Avots: nra.lv /Antra Gabre
Vēl par tēmu:
Policistu trūkums Latvijā: problēma vairs nav atalgojums, bet neraksturīgi uzdevumi un pārslodze
Valsts kontroles revīzijā secināts, ka galvenais iemesls, kāpēc Valsts policijā trūkst policistu, vairs nav atalgojums, bet gan cilvēkresursu pārvaldība un uzdevumu prioritizēšana. Pēdējos...
Lasīt tālākZvaigžņu festivālā satiksies poļu romantisms un Parīzes šarms
No 1. līdz 14. martam jau 34. reizi norisināsies Liepājas Starptautiskais zvaigžņu festivāls – viens no nozīmīgākajiem klasiskās mūzikas notikumiem Latvijā, kas ik gadu pulcē izcilus...
Lasīt tālākRīga paplašina atbalstu jaunajiem vecākiem
Rīga turpina atbalstīt jaunos vecākus pirmajā mazuļa dzīves gadā, finansējot programmu “Piedzimstot bērniņam”. Šogad rasta iespēja pakalpojumu nodrošināt plašākam saņēmēju lokam. Programma...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta stingrākas prasības uzturēšanās atļauju saņēmējiem sabiedriskās drošības vārdā
Saeima ceturtdien, 22. janvārī, konceptuāli atbalstīja Imigrācijas likuma grozījumus, kas paredz stingrākas prasības ārvalstniekiem – termiņuzturēšanās atļauju saņēmējiem –, kuri...
Lasīt tālākParādu piedziņa kļūs ātrāka un vienkāršāka – tiesu resursus izmantos efektīvāk
Valdība 20. janvāra sēdē atbalstīja Tieslietu ministrijas grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz būtiski paātrināt parādu piedziņu gadījumos, kad par parādu nav strīda. Vienlaikus...
Lasīt tālākLatvijas pilsonībā uzņemtas 44 personas
20. janvārī Ministru kabinets izdeva rīkojumu naturalizācijas kārtībā uzņemt Latvijas pilsonībā 44 personas. Ministru kabinetam sagatavotajā rīkojuma projektā “Par uzņemšanu Latvijas...
Lasīt tālākPVD Dāviņu pagastā izņēmis 15 suņus un trīs kaķus
Pārbaudot informāciju par iespējamiem dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem, Pārtikas un veterinārais dienests no kādām mājām Bauskas novada Dāviņu pagastā izņēmis 15 suņus un...
Lasīt tālākAukstums apdraud mīļdzīvniekus: veterinārārsti aicina parūpēties par dzīvnieku drošību
“Bieži vien saimnieki nenovērtē aukstuma negatīvo ietekmi uz dzīvniekiem. Tomēr sals, īpaši kopā ar vēju un mitrumu, var būtiski pasliktināt dzīvnieka pašsajūtu, saasināt hroniskas...
Lasīt tālākZiemas riski senioriem – jau reģistrēti pirmie paslīdēšanas gadījumi
Ziema ir skaista, taču vienlaikus tā var būt bīstama, īpaši gados vecākiem cilvēkiem. Sals, apledojušas ietves un gari, tumši vakari pat īslaicīgu pārvietošanos ārpus mājām var padarīt...
Lasīt tālākPublisko izdevumu komisija: atbalsta sistēmai cilvēkiem ar invaliditāti jāatbilst viņu reālajām vajadzībām
Lai gan mūsu valstī ir izveidota atbalsta sistēma cilvēkiem ar invaliditāti, Valsts kontroles revīzija rāda – praksē tā nereti nenodrošina savlaicīgus un pieejamus pakalpojumus. Saeimas...
Lasīt tālāk