Dubultpilsonība daudziem atvieglos dzīvi
Ilgi gaidītos, ilgi gatavotos un ilgi apspriestos grozījumus Pilsonības likumā Saeimas deputāti beidzot ir pieņēmuši, un likums atbilst mūsdienu situācijai. Grozījumi Pilsonības likumā stāsies spēkā 2013. gada 1. oktobrī.
To cilvēku skaits, kuri varētu pieprasīt un iegūt dubultpilsonību, pagaidām tiek minēts aptuveni, bet skaidrs arī, ka viņi nekavēsies rīkoties. Daudziem dubultpilsonība ir svarīga ne tikai patriotisku, bet arī pragmatisku iemeslu dēļ – piemēram, lai varētu strādāt. Neatkarīgā jau ir rakstījusi par Turcijā dzīvojošām sievietēm, kuras nevēlas atteikties no Latvijas pilsonības, bet šā iemesla dēļ nevar dabūt pastāvīgu darbu, ko savukārt nodrošinātu Turcijas pavalstniecība.
Vairāk iespēju, vairāk pilsoņu
Tagad likums nosaka, ka Latvijas pilsonība saglabājama arī pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas ES dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību. Tāpat dubultpilsonība varēs būt personai, kura
ieguvusi ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu. Dubultpilsonība pieļaujama arī Austrālijas, Brazīlijas un Jaunzēlandes pilsoņiem.
Pasaules Brīvo latviešu apvienības pārstāvniecības vadītājs Jānis Andersons Neatkarīgajai saka – aplēses, ka dubultpilsonību vēlēsies nedaudz vairāk kā 23 000 latviešu pasaulē, ir vispieticīgākās. Informācija iegūta sarunās ar latviešu organizācijām pasaulē, bet viņš uzskata, ka iespējamo dubultpilsoņu skaits būs daudz lielāks. J. Andersons atzīst, ka motivācija iegūt dubultpilsonību ir ne tikai latviešiem, kuri strādā un dzīvo ārpus Latvijas, bet arī tiem, kuri pašlaik atrodas Latvijā un te piedzimuši viņu bērni. Tagad šie cilvēki būs divvalstu patrioti, pajoko J. Andersons, taču katrā jokā ir arī patiesība.
Viņš atgādina par Kanādas pilsoņa Kārļa Ata Brieža un Amerikas pilsones Diānas Laimas Briedes cīkstiņu ar Latvijas valsti par sava šeit dzimušā bērna reģistrēšanu par Latvijas pilsoni. Arī viņi nevēlas atteikties no savas mītneszemes pilsonības, bet vairākus gadus dzīvo un strādā Latvijā. Tagad likums dos iespēju Latvijas trimdiniekiem un viņu pēctečiem reģistrēties par Latvijas pilsoņiem.
Gaida arī nepilsoņu bērnus
Grozījumi likumā nosaka pilsonības piešķiršanu Latvijā dzimušu nepilsoņu bērniem un Latvijas pilsoņu bērniem, kuri dzimuši ārvalstīs.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs atzinis, ka izmainītais regulējums likumā ļauj paplašināt pilsoņu kopumu un ir vienkāršota procedūra nepilsoņu bērniem iegūt pilsonību – ja viens no vecākiem izsaka šādu gribu, tad, reģistrējot bērnu, viņu reģistrē arī pilsonībā. Skeptisks par nepilsoņu vēlmi izmantot šo likumā doto iespēju ir Jurijs Petropavlovskis – pirmais, kuram Latvijas valdība ir atteikusi uzņemšanu pilsonībā. Viņš uzsver, ka runā kā politiķis: «Primārais šajā problēmā ir tas, ka nevis nepilsoņiem vajag pilsonību, bet sabiedrības subetnizācija. Cilvēki nevar gadu desmitiem dzīvot ar pazemojuma un izslēgtības sajūtu. Cilvēki to, ka ir nepilsoņi, jau uztver ar lepnumu. Mums nav vajadzīga labestība vai filantropija. Ir par vēlu. Varbūt pirms pieciem gadiem to uztvertu ar cerību.»
Pētījums rāda, ka pilsonību nekāro
Kustība Nepilsoņu kongress paziņoja, ka vērsīsies pie Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa ar lūgumu neizsludināt Pilsonības likuma grozījumus. Kustības aktīvisti uzskata, ka līdz ar grozījumiem Pilsonības likumā ir ieviests jauns termins – valstsnācija. Tā aptver tikai latviešus un līvus un šķeļ sabiedrību. Nepilsoņu kongress vēlētos, lai Pilsonības likums risinātu nepilsoņu problēmu. Precīzāk, par 45 gadiem vecāku nepilsoņu problēmu, jo tādu ir 69 procenti no kopējā nepilsoņu skaita Latvijā. Viņiem esot ieviesti papildu naturalizācijas ierobežojumi.
Tomēr pētījums Par trešo valstu valstspiederīgo un Latvijas nepilsoņu viedokli par Latvijas pilsonību un iemesliem, kas veicina vai kavē pilsonības iegūšanu atklāj, ka nepilsoņi kādreiz ir apsvēruši Latvijas pilsonības iegūšanu, taču kaut kādu iemeslu dēļ no šīs domas īstenošanas atteikušies un ir pieraduši pie esošās situācijas. Viņi norādījuši, ka ikdienā neizjūt būtiskas neērtības saistībā ar to, ka nav Latvijas Republikas pilsoņi. Pētījuma mērķa grupa bija iespējamie Latvijas pilsonības pretendenti – trešo valstu pilsoņi, kuri legāli uzturas Latvijas teritorijā vairāk nekā piecus gadus un kuriem ir pastāvīga uzturēšanās atļauja, kā arī Latvijas nepilsoņi – personas, kurām ir tiesības iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā.
Avots: nra.lv /Antra Gabre
Vēl par tēmu:
No 2024. gada septembra plānoti uzlabojumi profesionālās ievirzes un interešu izglītības pedagogiem, pārējām pedagogu grupām – no 2025. gada septembra
Konkurētspējīgas darba samaksas un sabalansētas darba slodzes nodrošināšanai pedagogiem, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā nacionālā līmenī noteikt darba slodzes ietvaru,...
Lasīt tālākIeteikumi 72 stundu somas sagatavošanai dažādām krīzes situācijām
Rīgas pašvaldības rīkotais iedzīvotāju informatīvās kampaņas ’’Rīgas civilās aizsardzības plāns – pārzini un līdzdarbojies!” semināru cikls apskata plašu ar civilo aizsardzību...
Lasīt tālākPlānots, ka mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varēs dienēt arī citu valstu pilsoņi
Lai mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varētu dienēt arī citu valstu pilsoņi, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 15.maijā, pirmajā lasījumā...
Lasīt tālākLatvijā palielināsies NATO sabiedroto spēku karavīru skaits
Latvijā palielināsies NATO sabiedroto spēku karavīru skaits, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" norādīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Pēc ministra...
Lasīt tālāk9. maijā Valsts policija un Valsts drošības dienests pastiprināti uzraudzīs drošību visā Latvijā
Valsts policija un Valsts drošības dienests arī šogad strādā pastiprinātā režīmā, visā valstī uzraugot drošības situāciju saistībā ar 9. maiju. Dienesti gatavojas jebkuram scenārijam...
Lasīt tālākLatvijā pilnībā ražotās “Patria” bruņmašīnas nevar piereģistrēt, jo tas likumā vispār nav paredzēts
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nepārtraukti runājam, ka Eiropai jākļūst patstāvīgākai, lai ražotu un apgādātu savas armijas. Kā saka militārie analītiķi – ASV priekšrocība...
Lasīt tālākTeju 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu
Gandrīz 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" norādīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš...
Lasīt tālāk4. maijā Rīgā sabiedriskais transports būs bez maksas
Maija brīvdienās, no 4. līdz 6. maijam, būs izmaiņas klientu apkalpošanas centru un autostāvvietu darba laikā, kā arī sabiedriskais transports kursēs pēc brīvdienu grafika. Tāpat 4. maijā...
Lasīt tālākValsts valodas zināšanas būs jāapliecina plašākam Krievijas pilsoņu lokam
Arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar tā saukto ārvalstnieku likumu, būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude. To ceturtdien,...
Lasīt tālākBāriņtiesu ētikas pārkāpumus izskatīs pašvaldības izveidota ētikas komisija
Lai ieviestu vienotu bāriņtiesu ētikas pārkāpumu izskatīšanas kārtību, Saeima ceturtdien, 2.maijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumu Bāriņtiesu likumā. Bāriņtiesas savā...
Lasīt tālāk