Prezidents Bērziņš ir 30 reizes bagātāks par premjeru Dombrovski
Kā jau bijušajam baņķierim pienākas, Valsts prezidents Andris Bērziņš ir bagātākais starp trīs valsts augstākajām amatpersonām. Turklāt viņa kapitāls ir 30 reižu lielāks nekā otrai turīgākajai amatpersonai – Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.
Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajai amatpersonas ienākumu deklarācijai A. Bērziņam bankas kontos dažādās valūtās glabājas 1,7 miljoni latu, bet nebaltām dienām skaidrā naudā viņš glabā vien 1640 latus.
Lielākais viņa ienākumu avots ir, strādājot Unibankā, nopelnītā pensija – 54,9 tūkstoši latu. Šie ikmēneša ienākumi viņam arī ļauj savu Valsts prezidenta algu ik mēnesi ziedot kādai no lauku skolām. Pēc VID publiskotajiem datiem, pērn lauku skolas tikušas pie 32 tūkstošus latu vērtiem ziedojumiem. Interesanti, ka, neraugoties uz bankā noguldīto summu iespaidīgajiem apmēriem, procentos valsts augstākā amatpersona pērn saņēmusi tikai 6969 latus.
Pie A. Bērziņa uzkrājumiem droši var pieskaitīt arī aizdoto naudu. Arī šī summa nav no niecīgajām – 842,7 tūkstoši latu. Turklāt viņa debitori ar parāda atdošanu nesteidzas. Gada laikā tikai viens parādnieks samazinājis saistības un prezidentam atdevis vairāk nekā pusi no 459 tūkstošu eiro parāda.
Neraugoties uz ievērojamo pensiju, A. Bērziņam pērn tomēr nācies paplucināt savus uzkrājumus par 64,6 tūkstošiem latu un tikai viens darījums bijis lielāks par Ministru kabineta noteikto summu – 20 minimālās mēnešalgas jeb 4000 latu – kuru pārsniedzot darījums jāuzrāda deklarācijā. Tajā neidentificētam pirkumam A. Bērziņš iztērējis 15 tūkstošus latu.
Arī otrai augstākajai valsts amatpersonai, proti, Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai aizvadītais gads bijis finanšu ietilpīgs, un viņas ietaupījumi sarukuši. Deklarācijā par 2011. gadu S. Āboltiņa uzrādīja 22 540 latu uzkrājumus, bet pērn tie sarukuši līdz 9990 latiem.
Tikmēr nemainīgs saglabājies viņas ienākumu apjoms, un lielāko ienākumu daļu veido alga par Saeimas priekšsēdētājas amata pienākumu pildīšanu – pērn tie bija 27 636 lati. Vēl nelieli ienākumi viņai bija par bankā noguldīto naudu un pabalsta maksājums no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras. Kopumā viņas ienākumi pagājušajā gadā bija 27 953 latu apjomā.
Atšķirībā no A. Bērziņa, kura īpašumā ir 41 zemes gabals, vairākas ēkas un dzīvoklis Rīgā, S. Āboltiņa deklarācijā nav uzrādījusi nedz nekustamo īpašumu, nedz automašīnas.
Veiksmīgāks aizvadītais gads bijis pēc ranga trešajai valsts amatpersonai – premjerministram Valdim Dombrovskim. Pretēji S. Āboltiņai un A. Bērziņam viņam savus uzkrājumus pērn izdevies audzēt. Atbilstoši iesniegtajai deklarācijai viņa uzkrājumi pieauguši par gandrīz desmit tūkstošiem latu un nu sasniedz 54,4 tūkstošus. Šie uzkrājumi viņam šajā trijotnē dod otrā turīgākā statusu.
Premjers naudu ir uzkrājis dažādās valūtas – latos, eiro un ASV dolāros, un tā glabājas dažādās bankās, arī ārpus Latvijas.
Palielināt uzkrājumus viņam izdevies, neraugoties uz to, ka ienākumi pērn nedaudz samazinājušies – 2011. gadā valdības vadītāja kopējie ienākumi bija 25 493 lati, bet pērn tie bija 24 793 lati.
Deklarācijas dati liecina, ka A. Dombrovskis devis arī aizdevumus, kopā viņš aizlienējis 125 151 latu. Premjeram pieder 2010. gada izlaiduma automašīna Toyota Rav 4, kā arī zeme Jūrmalā, dārza māja ar zemi Carnikavas novadā un dzīvoklis Rīgā.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālāk