• Tweet

Latvijā valsts noziedzīgos nodarījumos cietušajiem garantē procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai. Taču valsts ekonomiskais un tiesājamo sociālais stāvoklis nozīmē to, ka tiesas piespriesto kompensāciju cietušajam nav iespējams saņemt, jo no vainīgā vienkārši nav ko ņemt.

Šīs kriminālprocesuālās tiesības, kuras cietušie var izmantot tikai tik daudz, cik maksātspējīgs ir par vainīgo atzītais, daļēji amortizē likuma garantētā valsts kompensācija cietušajiem, kuru izmaksā vēl pirms lietas iztiesāšanas. Pēc tam valsts to saviem spēkiem piedzen no notiesātā. Taču nesen piedzīvotā ekonomikas lejupslīde arī šeit ieviesusi savas korekcijas un kompensācijas būtiski samazinātas.

Vāja amortizācija

Turklāt valsts garantēto kompensāciju cietušais var saņemt tikai noteiktos gadījumos – ja iestājusies personas nāve, cietušajam nodarīti smagi vai vidēji miesas bojājumi, aizskarta cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība, cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris vai inficēts ar HIV vai B, C hepatītu.

Treknajos gados pieņemtais likums Par valsts kompensāciju cietušajiem paredzēja, ka maksimālā kompensācijas summa būs desmit minimālās mēnešalgas. Taču ekonomiskās krīzes priekšnojautās likumā veikti grozījumi, nosakot, ka maksimālais kompensācijas apjoms nepārsniedz piecas minimālās algas.

Ekonomiskajai situācijai valstī pasliktinoties, 2009. gada nogalē maksimālās kompensācijas apmēri atkal samazināti – līdz trīs minimālajām algām. Kopš tā laika šis ir pirmais gads, kad maksimālais kompensācijas apjoms pacelts līdz četrām algām, pastāstīja Juridiskās palīdzības administrācijas direktore Irina Ļitvinova.

ES piesaistīs valsti

Tomēr realitātē bieži noziedznieku izdarītie miesas bojājumi ir tik smagi, ka cietušajam ar valsts garantēto kompensāciju nepietiek pat medikamentiem. Savukārt no vainīgā tiesas noteikto kompensāciju nav iespējams piedzīt, jo tas, izciešot sodu, cietumā nav strādājis, bet, iznākot no ieslodzījuma vietas, darbu atrast nespēj. Juristi skaidro, ka cietušajam pašam ir jāiet pie tiesu izpildītāja un jāuzsāk piedzīšana. Ja tas neizdodas pirmajā reizē, tad likums ļauj veikt piedziņu desmit gadus – vienkārši savu interešu aizstāvībai jāvelta vairāk laika un enerģijas. Politiķi piebilst, ka pašreizējā ekonomiskā situācija lielāku valsts iesaistīšanos cietušo interešu aizstāvēšanā vienkārši nevar atļauties.

Tomēr ilgi tā vairs nevarēšot būt, stāsta I. Ļitvinova, jo Latvijai būs jāiedzīvina pērnā gada nogalē pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par noziedzīgos nodarījumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimuma standartiem. Viens no direktīvas punktiem arī nosaka, ka ES dalībvalstīm «jāveicina pasākumi, lai mudinātu likumpārkāpējus sniegt cietušajiem atbilstīgu kompensāciju». I. Ļitvinova uzskata, ka šīs direktīvas ietekmē tikšot palielinātas arī valsts kompensācijas.

Jāgaida labāki laiki

To, ka valsts kompensācijas tiks palielinātas, atzīst arī Saeimas Juridiskās komisijas loceklis un krimināltiesību eksperts Andrejs Judins. Taču viņš nepiekrīt tēzei, ka valstij vajadzētu uzņemties lielāku atbildību tiesu noteikto kompensāciju izmaksāšanā cietušajiem, izmaksājot to un pašai vēlāk piedzenot to no notiesātā.

«Šādu shēmu varētu pamatot ar argumentu, ka valstij, kas savu pilsoni nav spējusi nosargāt no nozieguma, ir jāmaksā kompensācija. Tā varētu darīt, ja ir neierobežoti resursi, bet neviena valsts to nevar atļauties. Tādēļ tiek veidots šaurāks pārkāpumu loks un ierobežotas summas,» saka A. Judins. Viņš uzskata, ka, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai valstī, tiks palielinātas ne tikai kompensāciju summas, bet paplašināts arī to personu loks, kuras ir tiesīgas saņemt valsts kompensāciju.

Krimināltiesību eksperts sarunā ar Neatkarīgo, skaidrojot, kāpēc valsts nekad neuzņemsies tiesu piespriesto kompensāciju atmaksu un vēlāku piedzīšanu no vainīgā, atsaucās arī uz tiesību filozofiju. Proti, fakts, ka notiesātajam nav naudas, nenozīmē, ka par viņa nodarījumiem jāmaksā līdzcilvēkiem, jo valsts kompensācijas tiek izmaksātas no iedzīvotāju maksātajiem nodokļiem. Turklāt, uzņemoties pilnu kompensācijas izmaksu, valsts ar iedzīvotāju naudu palīdzētu noziedzniekam, skaidroja A. Judins.

Avots: nra.lv/Jānis Lasmanis