Īrnieki un izīrētāji nenopietni kārto līgumattiecības
Īrnieki pārāk nenopietni izturas pret savu naudu un pagaidu dzīvesvietu – to apliecina pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) iniciatīvas veiktā aptauja. Katram ceturtajam īrniekam Latvijā nav rakstiski noformētu līgumattiecību, bet katrs otrais ir atzinis, ka mitekļa izīrēšanas laikā ir piedzīvojis dažādas problēmas.
Taisnības labad jāteic, ka arī mājokļu izīrētājiem īrnieki radījuši ne mazums klapatu. Visbiežāk viņi novēloti samaksā nolīgto summu un uzkrāj parādus. Vēl šodien Notāru dienu ietvaros iedzīvotājiem ir iespēja saņemt bezmaksas konsultācijas juridiskajos jautājumos, tajā skaitā par īres līgumiem visos notāru birojos Latvijā.
Nesakārtotas īres vai nomas attiecības pastāv tāpēc, ka Latvijā nav spēcīga tradīcija noslēgt īres līgumus, vērtē LZNP priekšsēdētāja Sandra Jakušenoka. Notariāli apstiprināts īres līgums ir tikai četriem procentiem īrnieku. Izīrētāja sagatavotus īres līgumus ir parakstījuši 50 procenti īrnieku, bet vairāk nekā ceturtā daļa īres līgumu tiek noslēgti mutiski, un abām pusēm tas rada ļoti nedrošu situāciju. Īrnieku jebkurā mirklī var izlikt uz ielas, un viņš nevarēs pierādīt, ka ir maksājis, savukārt izīrētājs nevarēs apstiprināt, ka īrnieks vispār bijis un palicis parādā par komunālajiem pakalpojumiem un īres maksu.
Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā aptaujā atklājas, ka ļoti daudzi īrnieki un izīrētāji nav pārliecināti par to, ka pastāvošās līgumattiecības nodrošinās viņu tiesību aizsardzību konfliktsituācijās.
S. Jakušenoka uzsver, ka notariāli apstiprināts līgums tuvākajā laikā iegūs izpildu dokumenta spēku. Tas nozīmē ātrāku risinājumu konfliktsituācijās: ja īrnieks nemaksā, tad ar šādu līgumu var vērsties pie tiesu izpildītāja un var piedzīt naudu, un nevajag tiesāties. Saeimā šīs izmaiņas Notariāta likumā atlicis skatīt trešajā lasījumā.
Pastāv vēl kāda īrniekiem nelabvēlīga situācija – maksāšana skaidrā naudā. Aptauja rāda, ka 41 procents izīrētāju maksājumus saņem skaidrā naudā. Ja izīrētājs neizsniedz maksājuma dokumentu, tad īrnieks nevar pierādīt, ka ir maksājis. S. Jakušenoka norāda, ka pie notāra slēgtajā līgumā var paredzēt nosacījumu, ka izīrētājs uzrāda maksājumu kvītis īrniekam.
47 procenti aptaujāto īrnieku atzinuši, ka gadījumos, ja izveidotos konflikts ar mājokļa īpašnieku, viņi, visticamāk, nevērstos tiesā. Rīgas pilsētas Īres valdes priekšsēdētāja Narine Abagjana stāsta, ka īrnieki meklē palīdzību Īres valdē. Pērn saņemti apmēram 1000 rakstisku iesniegumu un sniegtas 500 konsultācijas. Arī viņa uzsver, ka lielākā problēma ir rakstiski nenoslēgts līgums. Tiek noslēgti arī fiktīvi līgumi, un tad palīdzēt ir grūti. N. Abagjanas pieredzē bijuši gadījumi, kad īrnieks dzīvo bez oficiāla līguma un maksā skaidrā naudā mazāku īres maksu nekā tad, ja darījums būtu legāls. Kad īpašnieks izlemj atbrīvoties no īrnieka, tad viņš nevar pierādīt, ka dzīvojis konkrētajā mājoklī.
LZNP informē, ka kopš 2010. gada iesniegto prasību skaits par īrnieku izlikšanu īres maksas nemaksāšanas dēļ palielinājies par 21 procentu. 2012. gadā tiesā skatītas jau 438 prasības. Īrnieki visbiežāk vēršas tiesā ar prasībām par īres maksas noteikšanu, paaugstināšanu vai samazināšanu, līguma izbeigšanu vai izlikšanu.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Inese Bindemane uzskata, ka nodokļu politika pašlaik nav izīrētājam nelabvēlīga. Mājokļa izīrētājs var gan reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs, gan paziņot VID par izīrēšanu piecu dienu laikā pēc līguma noslēgšanas. Katrā gadījumā būs atšķirīgas nodokļu summas apjoms un atvieglojumi.
Avots: nra.lv /Antra Gabre
Vēl par tēmu:
Rīgā gaidāma gaisa temperatūras paaugstināšanās: aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) prognozēm galvaspilsētā tuvākajās dienās gaidāma augstāka gaisa temperatūra, kas var radīt pastiprinātu slapja...
Lasīt tālākRīgā atzīmēs kara Ukrainā ceturto gadadienu
24. februārī galvaspilsētā un visā Latvijā tiks pieminēta kara Ukrainā ceturtā gadadiena. Rīgā norisināsies akcija “Kopā līdz uzvarai!”, kā arī tiks atklātas kara gadadienai veltītas...
Lasīt tālāk“Dzīvnieku brīvība”: dialogs ir nepieciešams, taču fakti parāda sistēmisku risku
Biedrība “Dzīvnieku brīvība” atzinīgi vērtē nozares organizāciju un AS “Alūksnes putnu ferma” pausto gatavību dialogam un pieņem uzņēmuma publiski pausto uzaicinājumu klātienē...
Lasīt tālākSlēpotāju pacēlāji var radīt traumas; PTAC atgādina par drošības prasībām
Ziema slēpošanas trasēs sniedz prieku un kustību, taču tā nes arī traumas, no kurām daudzas būtu iespējams novērst. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ik gadu saņem informāciju...
Lasīt tālākJaunieša vecuma slieksni plānots palielināt līdz 30 gadiem
Par jauniešiem likuma izpratnē turpmāk plānots uzskatīt personas vecumā līdz 30 gadiem, paredz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā otrdien, 10. februārī, trešajā lasījumā...
Lasīt tālākRīgas dome ārkārtas sēdē nolemj ziedot 100 000 eiro Ukrainas sabiedrības atbalstam
Rīgas dome ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu ziedot 100 000 eiro Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam, lai sniegtu steidzamu palīdzību Ukrainai pašreizējā ārkārtas situācijā enerģētikas...
Lasīt tālākRīgas pašvaldība aizliedz iedzīvotājiem atrasties uz Daugavas ledus
Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja piektdien, 6. februārī, uzdeva Rīgas izpilddirektoram drošības apsvērumu dēļ noteikt aizliegumu iedzīvotājiem...
Lasīt tālākPVD Tabores pagastā izņem 95 liellopus
Konstatējot būtiskus labturības prasību pārkāpumus, Pārtikas un veterinārais dienests, pieaicinot Valsts un pašvaldības policiju, kā arī novada pašvaldības pārstāvjus, no kādas saimniecības...
Lasīt tālākRīgā atļauts atrasties uz atsevišķu ūdenstilpju ledus
Ilgstoši saglabājoties aukstam laikam, iedzīvotājiem ir atļauts uzturēties uz vairāku Rīgā esošu ūdenstilpju un jūras piekrastes ūdeņu ledus. Vienlaikus jāņem vērā, ka ledus ne visur...
Lasīt tālākPolicistu trūkums Latvijā: problēma vairs nav atalgojums, bet neraksturīgi uzdevumi un pārslodze
Valsts kontroles revīzijā secināts, ka galvenais iemesls, kāpēc Valsts policijā trūkst policistu, vairs nav atalgojums, bet gan cilvēkresursu pārvaldība un uzdevumu prioritizēšana. Pēdējos...
Lasīt tālāk