Kļūst par valsts parādnieku 35 latu dēļ
Naudu no materiālās palīdzības fonda 2012. gadā saņēma vairāki desmiti ārzemēs ārkārtas situācijās nokļuvušu Latvijas iedzīvotāju, bet 17 lietas jau nodotas parādu piedziņai.
Summas, kuras valsts Ārlietu ministrijas (ĀM) personā vēlas atgūt no katra parādā palikušā Latvijas iedzīvotāja, ir nelielas. Ja ar parādu piedzinēju jāatkaro vidēji līdz 35 latiem, piekritīsiet – tas nav tik daudz, lai laikus nemaksātu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka ĀM naudu no palīdzības fonda piešķir taupīgi un veikt maksājumus prasa pretimnākoši.
Pērn pieņemti 45 lēmumi par šādu materiālās palīdzības piešķiršanu. Kopējā izmaksātā summa ir 5150 latu, no kuriem 2012. gadā tika atmaksāti 1235 lati. ĀM valsts sekretārs Andris Teikmanis stāsta, ka cilvēki rīkojas ļoti dažādi. Kāds vīrietis saņēma darba piedāvājumu Lielbritānijā, bet, tiklīdz nokļuva šajā valstī, uzzināja, ka viņa pakalpojumi nav vajadzīgi. Viņam no materiālās palīdzības fonda tika nopirkta biļete atpakaļceļam, un divu mēnešu laikā neveiksmīgais darba meklētājs norēķinājās par biļeti. Cits turpretim izstrādājis lielā mahinatora Ostapa Bendera cienīgas viltības. Čīkstot un sūkstoties vienā no valstīm viņš izkaulējis no Latvijas goda konsula biļeti (konsuls to pircis par savu naudu), pēc tam pārdevis un devies uz blakus valsti. Arī tur prasījis naudu biļetei. Viņam šī mahinācija gandrīz izdevusies, bet pirms tam vīrietis bija paguvis pastrādāt noziegumu. Kamēr gaidījis biļeti, nokļuvis cietumā.
Materiālās palīdzības fonds ārkārtas situācijās nokļuvušajiem ārzemēs sāka darboties 2012. gada 1. jūnijā. Naudu no fonda var aizņemties Latvijas pasu turētāji, kuri neparedzētu apstākļu dēļ ir nonākuši ārkārtas situācijā ārvalstīs un finanšu trūkuma dēļ nevar atgriezties Latvijā. Finanšu līdzekļi noteiktajā termiņā ir jāatmaksā valsts budžetā. Ja tā nenotiek, tad pret aizņēmēju tiek piemērota bezstrīdus piespiedu izpilde.
Vienai personai paredzēts apmaksāt šādus pakalpojumus: transporta biļeti – no desmit līdz 1250 latiem, viesnīcu – 50 latu dienā, medicīnas pakalpojumus – līdz 2000 latu, pārtiku un citas pirmās nepieciešamības preces – desmit latu dienā. Vienai personai piešķiramā summa nedrīkstēs pārsniegt 2000 latu.
Latvijas pārstāvniecības ir sniegušas materiālo palīdzību 418 cilvēkiem, kuri pērn ārzemēs ir palikuši bez finanšu līdzekļiem, bet lielākoties situāciju izdevies atrisināt ar radinieku vai draugu palīdzību. Viņi pārskaitījuši naudu, un nelaimē nokļuvušais varējis atgriezties mājās. Vispirms konsulārā amatpersona noskaidro to personu loku (radinieki, draugi, darba devējs), kuri būtu gatavi sniegt finansiālu palīdzību, lai varētu nodrošināt grūtībās nonākušās personas nogādāšanu Latvijā.
Avots: nra.lv /Antra Gabre
Vēl par tēmu:
Aptauja: Bez regulāriem ienākumiem 24 % iedzīvotāji spētu iztikt divus mēnešus
40 % Latvijas iedzīvotāju bez regulāriem ienākumiem spētu iztikt ilgāk par trīs mēnešiem, tomēr katrs ceturtais bez ienākumiem iztiktu tikai vienu līdz divus mēnešus, liecina Luminor...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina satiksmes ministru A. Švinku nemaldināt sabiedrību un atsaukt nepatieso informāciju par nozari
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, kas pārstāv 25 pasažieru pārvadātājus, ir negatīvi pārsteigta par ministra publiskajiem uzbrukumiem nozarei LTV raidījumā “Šodienas jautājums”...
Lasīt tālākApmēram 20% dzīvokli jaunajā projektā pērk saviem bērniem vai tuviniekiem, 12% – kā investīciju; ko vēl atklāj pētījums par dzīvokļu pirkumu paradumiem Latvijā?
Pēdējo piecu gadu laikā 7% Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāju ir iegādājušies dzīvokli jaunajā projektā, un lielākā daļa jeb 63% no viņiem to pirkuši ģimenes vajadzībām. Vairums...
Lasīt tālākPēc gada nogales tēriņu pīķa janvārī iedzīvotāji tērē piesardzīgi
Latvijas iedzīvotāju tēriņi janvārī pēc intensīva gada noslēguma samazinās. Bankas Citadele maksājumu karšu dati liecina, ka 2026. gada janvāra pirmajā un otrajā nedēļā pirkumu bijis...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālākPētījums: 45% sociālo mediju lietotāju iegādājas produktus influenceru ietekmē
45% sociālo mediju lietotāju ir iegādājušies produktus ietekmētāju satura rezultātā, savukārt 70% gadījumu ietekmētāju saturs veicinājis papildu informācijas meklēšanu par produktu...
Lasīt tālākPensiju plaisa Latvijā: reģionu atšķirības un uzkrājumu nozīme vecumdienās
Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis decembrī bija 7,1 %
2025. gada decembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,1 %, un kopš novembra tas palielinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākVairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju Jaunajā gadā plāno uzlabot savu mājokli
Mājokļa uzlabošanas plānus Jaunajā gadā ir gatavi īstenot puse jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir būtiski mazāk nekā pērn, kad šāda iecere bija 85 % iedzīvotāju, liecina Luminor...
Lasīt tālākRīgas, Liepājas un Ventspils ostās 2025. gadā pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu
2025. gadā Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu. Saskaņā ar ostu datiem Rīgas ostas termināļos kopā pārkrauti 16,75 miljoni tonnu kravu, Ventspilī 8,53...
Lasīt tālāk