Kļūst par valsts parādnieku 35 latu dēļ
Naudu no materiālās palīdzības fonda 2012. gadā saņēma vairāki desmiti ārzemēs ārkārtas situācijās nokļuvušu Latvijas iedzīvotāju, bet 17 lietas jau nodotas parādu piedziņai.
Summas, kuras valsts Ārlietu ministrijas (ĀM) personā vēlas atgūt no katra parādā palikušā Latvijas iedzīvotāja, ir nelielas. Ja ar parādu piedzinēju jāatkaro vidēji līdz 35 latiem, piekritīsiet – tas nav tik daudz, lai laikus nemaksātu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka ĀM naudu no palīdzības fonda piešķir taupīgi un veikt maksājumus prasa pretimnākoši.
Pērn pieņemti 45 lēmumi par šādu materiālās palīdzības piešķiršanu. Kopējā izmaksātā summa ir 5150 latu, no kuriem 2012. gadā tika atmaksāti 1235 lati. ĀM valsts sekretārs Andris Teikmanis stāsta, ka cilvēki rīkojas ļoti dažādi. Kāds vīrietis saņēma darba piedāvājumu Lielbritānijā, bet, tiklīdz nokļuva šajā valstī, uzzināja, ka viņa pakalpojumi nav vajadzīgi. Viņam no materiālās palīdzības fonda tika nopirkta biļete atpakaļceļam, un divu mēnešu laikā neveiksmīgais darba meklētājs norēķinājās par biļeti. Cits turpretim izstrādājis lielā mahinatora Ostapa Bendera cienīgas viltības. Čīkstot un sūkstoties vienā no valstīm viņš izkaulējis no Latvijas goda konsula biļeti (konsuls to pircis par savu naudu), pēc tam pārdevis un devies uz blakus valsti. Arī tur prasījis naudu biļetei. Viņam šī mahinācija gandrīz izdevusies, bet pirms tam vīrietis bija paguvis pastrādāt noziegumu. Kamēr gaidījis biļeti, nokļuvis cietumā.
Materiālās palīdzības fonds ārkārtas situācijās nokļuvušajiem ārzemēs sāka darboties 2012. gada 1. jūnijā. Naudu no fonda var aizņemties Latvijas pasu turētāji, kuri neparedzētu apstākļu dēļ ir nonākuši ārkārtas situācijā ārvalstīs un finanšu trūkuma dēļ nevar atgriezties Latvijā. Finanšu līdzekļi noteiktajā termiņā ir jāatmaksā valsts budžetā. Ja tā nenotiek, tad pret aizņēmēju tiek piemērota bezstrīdus piespiedu izpilde.
Vienai personai paredzēts apmaksāt šādus pakalpojumus: transporta biļeti – no desmit līdz 1250 latiem, viesnīcu – 50 latu dienā, medicīnas pakalpojumus – līdz 2000 latu, pārtiku un citas pirmās nepieciešamības preces – desmit latu dienā. Vienai personai piešķiramā summa nedrīkstēs pārsniegt 2000 latu.
Latvijas pārstāvniecības ir sniegušas materiālo palīdzību 418 cilvēkiem, kuri pērn ārzemēs ir palikuši bez finanšu līdzekļiem, bet lielākoties situāciju izdevies atrisināt ar radinieku vai draugu palīdzību. Viņi pārskaitījuši naudu, un nelaimē nokļuvušais varējis atgriezties mājās. Vispirms konsulārā amatpersona noskaidro to personu loku (radinieki, draugi, darba devējs), kuri būtu gatavi sniegt finansiālu palīdzību, lai varētu nodrošināt grūtībās nonākušās personas nogādāšanu Latvijā.
Avots: nra.lv /Antra Gabre
Vēl par tēmu:
PTAC: 60% no pārbaudītajām cenām ir neatbilstošas
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC), veicot cenu monitoringu, secina, ka 60% gadījumu cenas ir norādītas neatbilstoši, tāpēc ir pieņemti četri lēmumi, kopā piemērojot...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 18. martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākLAKRS atbalsta jaunatnes organizācijas “Protests” rīkoto protesta akciju par darbinieku tiesībām
Saeimas deputāti ir spēruši izšķirošus soļus Darba likuma grozījumos, kas tūkstošiem darba ņēmēju Latvijā samazina darba samaksu. Plānotie grozījumi paredz būtiski samazināt piemaksas...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālākPensijā pavadīsim līdz 20 gadiem: kā tam sagatavoties finansiāli
Latvijas iedzīvotāji pensijā pavadīs ievērojamu dzīves daļu, tāpēc stabils uzkrājums vecumdienām kļūst kritiski svarīgs. Pensijas vecums Latvijā ir 65 gadi, un mūža ilgums turpina...
Lasīt tālāk