18/02/2013, Kategorija: Bizness, Ekonomika

Ministru kabineta komitejas sēdē šodien, 18.februārī, akceptēti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, atbalstot elektroenerģijas tirgus pilnīgu atvēršanu no šī gada 1.septembra.

Elektroenerģijas tirgus pilnīga atvēršana nozīmē, ka elektroenerģijas cena Latvijā vairs netiks regulēta un arī mājsaimniecībām būs jāizvēlas savs elektroenerģijas tirgotājs un jāvienojas par sev piemērotāko pakalpojumu un līdz ar to tā cenu. Tas nozīmē, ka no š.g. 1.septembra visi elektroenerģijas lietotāji, t.sk. mājsaimniecības, pirks elektroenerģiju brīvajā tirgū. Izmaiņu rezultātā elektroenerģijas tirgū tiks iesaistīti visi mājsaimniecības lietotāji – ap 900 000 lietotājiem, kas patērē ap 25% elektroenerģijas.

Pēc grozījumu Elektroenerģijas tirgus likumā apstiprināšanas Ministru kabineta un Saeimā tiks veikti grozījumi MK 2011.gada 29.novembra noteikumos Nr.914 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, paredzot, ka vēlākais līdz 2013.gada 15.augustam mājsaimniecībām būs jānoslēdz elektroenerģijas tirdzniecības līgums.

Vienlaikus likumprojektā ietverta norma, kas nodrošinās elektroenerģijas piegādi pēc 2013.gada 1.septembra arī tiem lietotājiem, kas nebūs noslēguši elektroenerģijas piegādes līgumu ne ar vienu elektroenerģijas tirgotāju. Likumprojektā ir ietverts arī pēdējās garantētās piegādes precizējums.

Elektroenerģijas tirgus paplašināšana pozitīvi ietekmēs Latvijas elektroenerģijas tirgus tālākuattīstību. Elektroenerģijas tirgus atvēršanas mērķis ir radīt iespēju jebkuram elektroenerģijas lietotājam izvēlēties atbilstošāko elektroenerģijas piegādātāju, veicināt elektroenerģijas tirdzniecību par ekonomiski pamatotām, konkurētspējīgām cenām un rosināt konkurenci elektroenerģijas tirdzniecībā. Līdzšinējā pieredze rāda, ka cena, par kādu tirgus dalībnieki varēja pirkt elektroenerģiju, kopumā ir bijusi līdzīga vai zemāka par regulētajos tarifos iekļauto elektroenerģijas cenu un pēdējās garantētās piegādes cenu. Līdz ar to var prognozēt, ka arī nākamajā periodā biržas cenas gada griezumā varētu saglabāties līdzīgas, tādēļ kļūšana par tirgus dalībniekiem neradīs papildu finansiālo slogu lietotājiem.

Kā zināms, Latvija savu elektroenerģijas tirgus atvēršanas procesu uzsāka 2007.gada 1.jūlijā, kad spēkā stājās Elektroenerģijas tirgus likuma izmaiņas, kas deva tiesības elektroenerģijas lietotājiem mainīt elektroenerģijas tirgotāju. Praktiskas darbības tirgū notika sākot ar 2008.gadu, kad pirmie elektroenerģijas lietotāji – tirgus dalībnieki – noslēdza elektroenerģijas tirdzniecības līgumus ar neatkarīgajiem tirgotājiem.

Līdz 2012.gada 1.aprīlim tiesības saņemt universālo pakalpojumu bija mājsaimniecībām un komersantiem, kuru gada apgrozījums vai bilances kopsumma nepārsniedza 7 milj. Ls un kuru algoto darbinieku skaits bija mazāks par 50 darbiniekiem. Pie šādiem nosacījumiem tirgū iesaistījās un elektroenerģiju par vienošanās cenu pirka aptuveni 1700 elektroenerģijas lietotāju (energoietilpīgie un lielie komersanti), aizņemot ~ 35% no Latvijas gada elektroenerģijas patēriņa.

Pakāpeniski samazinot saistīto elektroenerģijas lietotāju loku Latvijā, kopš 2012. gada 1. aprīļa tirgū tika iesaistīti lietotāji, kuru pieslēguma spriegums pārsniedz 400 V un ievadaizsardzības aparāta nominālā strāva pārsniedz 100 A, proti, vidēji lieli elektroenerģijas patērētāji. Tirgū vēl tika iesaistīti ~ 4800 lietotāju ar vidējo patēriņu 200MWh/gadā, kas Latvijas elektroenerģijas tirgus brīvo daļu palielināja līdz ~ 66%.

Ņemot vērā iepriekšējo tirgus atvēršanas sekmīgo norisi un apstākļus, ka sadales sistēmas operators un tirgotāji veiksmīgi ir pielāgojuši gan savas uzskaites, gan norēķinu sistēmas liela skaita lietotāju vienlaicīgai statusa maiņai, Ministru kabinets š.g. 28.augustā atbalstīja grozījumus Ministru kabineta 2011. gada 29. novembra noteikumos Nr.914 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, kas noteica, ka no 2012.gada 1.novembra tiesības saņemt universālo pakalpojumu ir tikai tiem lietotājiem, kas elektroenerģiju patērē mājsaimniecības vajadzībām. Pārējie lietotāji no 2012. gada 1. novembra zaudējuši tiesības saņemt universālo pakalpojumu. Ar šādu universāla pakalpojuma regulējumu elektroenerģijas tirgū tika iesaistīti vēl aptuveni 18 500 lietotāju, kas ir 2,3% no lietotājiem un patērē ap 9 % no Latvijā kopā patērētās elektroenerģijas, līdz ar to Latvijas atvērtā elektroenerģijas tirgus daļa sasniegs 75% no kopējā patēriņa.

Elektroenerģijas tirgus pakāpeniska atvēršana notikusi arī Igaunijā un Lietuvā. Igaunijā jau 2013.gada 1.janvārī elektroenerģijas tirgus tiks atvērts pilnībā, un arī visas Igaunijas mājsaimniecības turpmāk pirks elektroenerģiju par mēneša vidējo NordPool Spot biržas cenu. Savukārt, Lietuvā 2013.gada 1.janvārī visi lietotāji, kas ir juridiskas personas, kļūs par tirgus dalībniekiem, bet mājsaimniecību cenu regulācija tiks saglabāta līdz 2015.gada 1.janvārim.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi infografiku par elektroenerģijas tirgus atvēršanu Latvijā, kurā esam parādījuši tirgus atvēršanas posmus un dalībniekus, snieguši padomus, kā izvēlēties savu tirgotāju, kā arī norādījuši, kas vēl darāms līdz pilnīgai tirgus atvēršanai.

Detalizēti ar grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā varat iepazīties Ministru kabineta mājaslapā internetā.

Avots: nra.lv

347 skatījumi




Video

CSP sāk publicēt uzņēmumu sarakstu, kas veic preču eksportu un importu ar Krieviju un Baltkrieviju.

20/08/2026

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sāk reizi mēnesī publicēt savā tīmekļvietnē to Latvijā reģistrēto uzņēmumu sarakstu, kuri eksportē preces uz Krieviju vai Baltkrieviju vai importē...

Lasīt tālāk
Video

Šī gada otrajā ceturksnī vietējie viesi veicināja tūristu mītņu apmeklējuma pieaugumu

19/08/2026

2026. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 750,0 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 1,2% pieaugumu pret 2025. gada 2. ceturksni. Viesi tūristu mītnēs pavadījuši 1,29...

Lasīt tālāk
Video

TM: latviešu valodai jābūt stabilai un patstāvīgai arī mākslīgā intelekta laikmetā

19/08/2026

Latviešu valodas pilnvērtīgai pastāvēšanai digitālajā vidē un mākslīgā intelekta laikmetā nepieciešami kvalitatīvi valodas dati, terminoloģija un mūsdienīgi digitālie rīki. To 19. augustā...

Lasīt tālāk
Video

Ģenerālprokuratūrā vērtēs CSDD amatpersonu un darbinieku atbildību

19/08/2026

Šī gada 19. augustā Latvijas Republikas prokuratūrā saņemts Latvijas Republikas Valsts prezidenta E. Rinkēviča iesniegums par faktu pārbaudi, kurā prokuratūrai, ievērojot Prokuratūras likuma...

Lasīt tālāk
Video

VARAM: vairāk nekā 58 miljoni eiro uzņēmējdarbības projektiem stiprinās Latvijas reģionus

18/08/2026

Lai attīstītu uzņēmējdarbībai nepieciešamo publisko infrastruktūru, veicinātu darba algu fonda pieaugumu un jaunu investīciju piesaisti reģionos, Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)...

Lasīt tālāk
Video

Baravika, Briedis, Apse un Osis – četri jauni vārdi “Vivi” elektrovilcieniem

18/08/2026

Turpinot AS “Latvijas valsts meži” (LVM) un pasažieru pārvadātāja “Vivi” sadarbību, augustā četri elektrovilcieni iegūst jaunus vārdus – Baravika, Briedis, Apse un Osis. Jaunie vilcienu...

Lasīt tālāk
Video

Ministru prezidents: Saeimai jāizšķiras, vai arī Latvija turpmāk būs “airBaltic” īpašniece

17/08/2026

Pēc šodien notikušajām sarunām par “airBaltic” turpmāko finanšu restrukturizāciju iesaistītās puses ir gatavas saglabāt vienotu sarunu procesu un turpināt darbu pie iespējamā risinājuma,...

Lasīt tālāk
Video

Gāzes cenas atkal kāpj: visvairāk to izjutīsim komunālajos rēķinos

14/08/2026

Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu...

Lasīt tālāk
Video

CSDD saskārusies ar kiberdrošības incidentu

13/08/2026

VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) informē, ka nedēļas nogalē CSDD tika pakļauta komplicētam kiberuzbrukumam, kā rezultātā uzbrucējiem ir izdevies daļēji piekļūt CSDD IT...

Lasīt tālāk
Video

LVM pārsūdzēs tiesā Konkurences padomes lēmumu par naudas sodu ilgtermiņa mežizstrādes līgumu lietā

13/08/2026

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) uzskata par nepamatotu un netaisnīgu Konkurences padomes (KP) piemēroto naudas sodu, kas pieņemts attiecībā uz 90. gados – vēl pirms LVM dibināšanas – noslēgtajiem...

Lasīt tālāk