Parex parādus piedzīs Putins
Parex bankas mantiniece Reverta riskē, maksājot pāris miljonus latu Krievijas advokātu birojam ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina interešu pārstāvju reputāciju.
Parex bankas aizdevumi Krievijā tiek vērtēti ap 300 miljonu ASV dolāru apmērā. Šo parādu piedzīšana tagad ir Latvijas valstij piederošā finanšu uzņēmuma Reverta uzdevums. Vairākos gadījumos tas esot izdevies. 2011. gada septembrī par 120 miljoniem ASV dolāru ticis pārdots Parex līzinga portfelis Krievijā, pagājušā gada sākumā Reverta informēja, ka atguvusi gandrīz 28 miljonus eiro, kas bijuši ieguldīti tirdzniecības vietu attīstīšanai Maskavā. Tagad dienaskārtībā ir 100 miljonu ASV dolāru atgūšana no uzņēmumiem, kas nodarbojas ar gāzes atradņu ekspluatāciju Sibīrijā.
Pēc Revertas versijas, tās parādnieki Krievijā rīkojas pēc shēmām, kas pārāk labi zināmas, t.i., plaši un sekmīgi lietotas arī Latvijā: parādnieks pārdod aktīvus un pasludina bankrotu, tiesa neļauj piedzīt parādu no šo aktīvu labticīgā ieguvēja. Krievijas gadījumā vēl jo grūtāk iedomāties Jamalas–Ņencu autonomā apgabala arbitrāžas tiesas un tālāk Omskas arbitrāžas tiesas tiesnešus, kuri liktu vietējiem uzņēmējiem atdot naudu kaut kādam parādu piedzinēju kantorim no Latvijas, ko Krievijā pazīst kā vienu no Krievijai un krieviem visnaidīgākajām valstīm pasaulē. Krievi neņem nopietni Latvijā pieņemto kārtību, pēc kuras
Reverta ir saimnieciski pilnīgi patstāvīgs uzņēmums, nevis valsts iestāde un/vai piesegs Latvijas amatpersonu personiskajām interesēm. Parādu piedzinēji arī tādā situācijā nedrīkst parādus vienkārši norakstīt, bet viņiem ir izvēle: samaksāt par prasības uzturēšanu tiesā pāris tūkstošus latu, saņemt prasības noraidīšanu pirmajā tiesu instancē un tad gan parādu norakstīt, vai arī maksāt, kā šajā gadījumā, pāris miljonus latu tādam advokātu kantorim, kas varētu panākt prasītājam labvēlīgus tiesas spriedumus vai mierizlīgumus ar parādniekiem. Pastāv gan risks, ka šie miljoni pazudīs līdzīgi iepriekšējiem.
Reverta ir nolīgusi advokātu biroju Jegorovs, Puginskis, Afanasjevs un partneri, kura vecākais partneris Nikolajs Jegorovs pazīstot Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un premjeru Dmitriju Medvedevu kopš kādreizējās Ļeņingradas Valsts universitātes laikiem. Tālākie notikumi rādot, ka pazīšanās nenozīmē veco laiku pieminēšanu, bet gan tagadējo sadarbību, kurā juristi palīdz V. Putinam pārdalīt uzņēmumus, kam dota pieeja Krievijas dabas resursiem. Tā vismaz raksta Krievijas preses izdevumi, kuru sarosīšanās pagājušā gada nogalē pati par sevi liecina, ka kaut kāds pamats šādiem pieņēmumiem ir. Tālāk seko visdažādākie minējumi, ka Reverta piedāvājot Krievijas varas iestādēm informāciju par Krievijas valsts un uzņēmumu amatpersonu darījumiem ar Parex bijušajiem īpašniekiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, par kādiem šīs amatpersonas varētu sodīt, ja tās nebūs ar mieru dalīties ar V. Putinu, kurš tālāk dalīšoties ar Revertu. Papildu risku šādai konstrukcijai rada tas, ka tā prasītu tik labu sadarbību starp Revertu un Latvijas valsts iestādēm, uz kādu tās diez vai ir spējīgas.
Revertas publiskā pozīcija šajā situācijā ir pašsaprotama norobežošanās no «ieinteresēto pušu mēģinājumiem izdarīt spiedienu un maldināt Krievijas sabiedrības un tiesu instances, izmantojot melnā PR kampaņas ne tikai pret Revertu, bet Latvijas valsti», Neatkarīgajai formulēja uzņēmuma sabiedrisko attiecību pārstāve Marita Ozoliņa.
Avots: nra.lv /Arnis Kluinis
Vēl par tēmu:
Gāzes cenas atkal kāpj: visvairāk to izjutīsim komunālajos rēķinos
Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu...
Lasīt tālākCSDD saskārusies ar kiberdrošības incidentu
VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) informē, ka nedēļas nogalē CSDD tika pakļauta komplicētam kiberuzbrukumam, kā rezultātā uzbrucējiem ir izdevies daļēji piekļūt CSDD IT...
Lasīt tālākLVM pārsūdzēs tiesā Konkurences padomes lēmumu par naudas sodu ilgtermiņa mežizstrādes līgumu lietā
AS “Latvijas valsts meži” (LVM) uzskata par nepamatotu un netaisnīgu Konkurences padomes (KP) piemēroto naudas sodu, kas pieņemts attiecībā uz 90. gados – vēl pirms LVM dibināšanas – noslēgtajiem...
Lasīt tālākFID ierēdņu patvaļa “MERE” krīzē izraisa pārtikas katastrofu; dienestam ir pilnas tiesības ļaut desas atdot labdarībai
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) nāk klajā ar asu paziņojumu par klaju kompetences trūkumu un administratīvo patvaļu Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) rīcībā saistībā ar slēgto "MERE"...
Lasīt tālāk“Rail Baltica” projekta tematiskajā komitejā izskatīti “Alvarez & Marsal” veiktā padziļinātā izvērtējuma secinājumi un priekšlikumi
Šodien, 12. augustā, notika pirmā “Rail Baltica” projekta īstenošanas tematiskās komitejas sēde, kurā starptautiskie konsultanti “Alvarez & Marsal Infrastructure & Capital Projects” (Alvarez...
Lasīt tālākFM rosina mazināt birokrātiju un administratīvo slogu sabiedriskā labuma jomā
Otrdien, 11. augusta sēdē, Ministru kabinets plāno izskatīt Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā”, kas paredz vienkāršot administratīvās...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji pirms vēlēšanām aicina partijas sniegt risinājumus par nozares nepietiekamo finansējumu
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina politiskās partijas pirms Saeimas vēlēšanām sniegt konkrētu redzējumu par sabiedriskā transporta nozares ilgtermiņa attīstību un...
Lasīt tālākLabklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākSeptiņos mēnešos Vivi vilcienos pārvadāti 12 miljoni pasažieru; jūlijā 97,4 % reisu izpildīti laikā
Šī gada septiņu mēnešu laikā Vivi pārvadāja 12 miljonus vilcienu pasažieru. Tas ir par 0,6 % jeb 75 tūkstošiem mazāk nekā 2025. gadā. Pirmajos septiņos mēnešos lielākais pasažieru skaita...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas samazinājās par 3,5%
2026. gada jūlijā, salīdzinot ar šī gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai samazinājās par 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz...
Lasīt tālāk