Āboltiņa: eiro ir drošības simbols Latvijai
Latvijai eiro ir stratēģisks mērķis un drošības simbols. Mūsu dalībai eiro ir ģeopolitiska nozīme, jo tā būs skaidra piederības zīme Rietumu pasaulei un Rietumu vērtībām, šodien, 17.janvārī, atklājot diskusiju par eiro sniegtajām iespējām Latvijai „Eiro 2014: Latvija var!”, uzsvēra VIENOTĪBAS priekšsēdētāja, Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa.
Eiro ir arī līdzeklis stabilitātes vairošanai, investīciju palielināšanai un labklājības veicināšanai, pauda Āboltiņa.
Tomēr, uzsvēra Āboltiņa, ņemot vērā to, ka Latvijas lats līdz ar neatkarības atgūšanu ir kļuvis par Latvijas valstiskuma simbolu un sabiedrībā tiek uzskatīts par mūsu identitātes sastāvdaļu, vairākas ar politiku saistītas un nesaistītas ļaužu grupas Latvijas mērķi pievienoties eirozonai izmanto populisma vairošanai un ātras popularitātes gūšanai sabiedrībā.
Tiek zīmētas pat Latvijas attīstībai iluzoras alternatīvas, nepasakot skaidri, ko tās paredz, norādīja Āboltiņa. „Populisms ir gājis pat tik tālu, ka ir dzirdēts – ieviešot eiro, mēs pat atteikšoties no savas asinsrites un pazaudēšot sevi,” viņa pauda.
„Te nu man jāsaka, ka Latvijas lats jau tagad ir piesaistīts eiro un Latvija jau astoņus gadus ir daļa no Eiropas Savienības. Mūsu asinsrite jau sen ir Eiropa,” atgādināja VIENOTĪBAS līdere.
Savā uzrunā viņa arī atkārtoti uzsvēra, ka Baltijas valstīm eiro ir drošības simbols, un vieglprātīgi populistiska rotaļāšanās ar to var būt bīstama. Populisms kaitē demokrātijas kvalitātei, jo samazina uzticību politiskajām institūcijām, diskreditē demokrātiju un politiskās partijas. „Maldinot un biedējot Latvijas sabiedrību, tiek apdraudēta ne tikai mūsu dalība eirozonā, bet arī sēta nedrošības sajūta un nodarīts liels kaitējums katram cilvēkam individuāli,” uzsvēra Āboltiņa.
Pēdējo pārdesmit gadu laikā mēs esam piedzīvojuši vairākas naudas maiņas, tāpat daudzas ģimenes ir skārušas banku krīzes. Tas ir iemesls, kādēļ šobrīd cilvēki tik viegli pakļaujas saasinātai uztverei un jautājumus, kas saistīti ar lata nomaiņu pret eiro, uztver vairāk emocionāli un mazāk pragmatiski, skaidroja Āboltiņa, vienlaikus uzsverot, ka debatēm par valsts izaugsmei tik nozīmīgu jautājumu kā Latvijas pievienošanās eiro jābūt profesionālām un konstruktīvām.
Ir pienācis laiks kliedēt maldus un bez liekām emocijām skaidrot eiro ieviešanas ietekmi uz katra cilvēka dzīvi, viņa norādīja.
Tāpat VIENOTĪBAS līdere atgādināja, ka savs ieguldījums kopīgā mērķa sasniegšanā un neskaidro jautājumu skaidrošanā jāsniedz arī VIENOTĪBAI. Tas būs ne vien mērķtiecīgs darbs valdībā, parlamentā un pašvaldībās, bet arī pragmatiska un konstruktīva diskusija, runājot par ieguvumiem, nebaidoties runāt par riskiem, apzinot visas Latvijas iedzīvotāju bažas un pat bailes un spējot uz tām atbildēt.
Šodien, 17.janvārī, norisinās partijas VIENOTĪBA organizēta diskusija par eiro sniegtajām iespējām Latvijas attīstībai un drošībai „Eiro 2014: Latvija var!”.
Vēl par tēmu:
Veiksmīgi sadarbojoties Rīgas un Ropažu pašvaldībām, tiks pagarināts 16. autobusa maršruts
Rīgas un Ropažu pašvaldības un VSIA “Autotransporta direkcija” vienojušās pagarināt 16. autobusa maršrutu līdz Sunīšiem. Izmaiņas stāsies spēkā no 13. decembra brīvdienās un...
Lasīt tālākAptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālāk“Rail Baltica” pamattrases projektēšanas vadību nodod nacionālajam ieviesējam
Decembrī tika parakstīts trīspusējs līgums starp kopuzņēmumu “RB Rail” AS, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un Satiksmes ministriju par “Rail Baltica” pamattrases Latvijā projektēšanas...
Lasīt tālākOktobrī eksporta un importa apjomi turpināja uzrādīt pieauguma tendenci
Oktobrī preču eksports turpināja pieaugt, un gada griezumā saglabājas stabila izaugsmes tendence. Eksporta attīstību lielā mērā nodrošina uzņēmēju spēja ātri un elastīgi pielāgoties...
Lasīt tālāk3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvu darbavietu
2025. gada 3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvo darbavietu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Privātajā sektorā bija 10,8 tūkstoši brīvo darbavietu, bet sabiedriskajā...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem samazināts PVN
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus noteikta pievienotās...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālāk