Āboltiņa: eiro ir drošības simbols Latvijai
Latvijai eiro ir stratēģisks mērķis un drošības simbols. Mūsu dalībai eiro ir ģeopolitiska nozīme, jo tā būs skaidra piederības zīme Rietumu pasaulei un Rietumu vērtībām, šodien, 17.janvārī, atklājot diskusiju par eiro sniegtajām iespējām Latvijai „Eiro 2014: Latvija var!”, uzsvēra VIENOTĪBAS priekšsēdētāja, Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa.
Eiro ir arī līdzeklis stabilitātes vairošanai, investīciju palielināšanai un labklājības veicināšanai, pauda Āboltiņa.
Tomēr, uzsvēra Āboltiņa, ņemot vērā to, ka Latvijas lats līdz ar neatkarības atgūšanu ir kļuvis par Latvijas valstiskuma simbolu un sabiedrībā tiek uzskatīts par mūsu identitātes sastāvdaļu, vairākas ar politiku saistītas un nesaistītas ļaužu grupas Latvijas mērķi pievienoties eirozonai izmanto populisma vairošanai un ātras popularitātes gūšanai sabiedrībā.
Tiek zīmētas pat Latvijas attīstībai iluzoras alternatīvas, nepasakot skaidri, ko tās paredz, norādīja Āboltiņa. „Populisms ir gājis pat tik tālu, ka ir dzirdēts – ieviešot eiro, mēs pat atteikšoties no savas asinsrites un pazaudēšot sevi,” viņa pauda.
„Te nu man jāsaka, ka Latvijas lats jau tagad ir piesaistīts eiro un Latvija jau astoņus gadus ir daļa no Eiropas Savienības. Mūsu asinsrite jau sen ir Eiropa,” atgādināja VIENOTĪBAS līdere.
Savā uzrunā viņa arī atkārtoti uzsvēra, ka Baltijas valstīm eiro ir drošības simbols, un vieglprātīgi populistiska rotaļāšanās ar to var būt bīstama. Populisms kaitē demokrātijas kvalitātei, jo samazina uzticību politiskajām institūcijām, diskreditē demokrātiju un politiskās partijas. „Maldinot un biedējot Latvijas sabiedrību, tiek apdraudēta ne tikai mūsu dalība eirozonā, bet arī sēta nedrošības sajūta un nodarīts liels kaitējums katram cilvēkam individuāli,” uzsvēra Āboltiņa.
Pēdējo pārdesmit gadu laikā mēs esam piedzīvojuši vairākas naudas maiņas, tāpat daudzas ģimenes ir skārušas banku krīzes. Tas ir iemesls, kādēļ šobrīd cilvēki tik viegli pakļaujas saasinātai uztverei un jautājumus, kas saistīti ar lata nomaiņu pret eiro, uztver vairāk emocionāli un mazāk pragmatiski, skaidroja Āboltiņa, vienlaikus uzsverot, ka debatēm par valsts izaugsmei tik nozīmīgu jautājumu kā Latvijas pievienošanās eiro jābūt profesionālām un konstruktīvām.
Ir pienācis laiks kliedēt maldus un bez liekām emocijām skaidrot eiro ieviešanas ietekmi uz katra cilvēka dzīvi, viņa norādīja.
Tāpat VIENOTĪBAS līdere atgādināja, ka savs ieguldījums kopīgā mērķa sasniegšanā un neskaidro jautājumu skaidrošanā jāsniedz arī VIENOTĪBAI. Tas būs ne vien mērķtiecīgs darbs valdībā, parlamentā un pašvaldībās, bet arī pragmatiska un konstruktīva diskusija, runājot par ieguvumiem, nebaidoties runāt par riskiem, apzinot visas Latvijas iedzīvotāju bažas un pat bailes un spējot uz tām atbildēt.
Šodien, 17.janvārī, norisinās partijas VIENOTĪBA organizēta diskusija par eiro sniegtajām iespējām Latvijas attīstībai un drošībai „Eiro 2014: Latvija var!”.
Vēl par tēmu:
Pilnībā “atslēgties” no darbiem vai daļēji būt pieejamam – par ko liecina mūsu atvaļinājuma paradumi?
[caption id="attachment_35407" align="alignnone" width="300"] Beautiful business woman looking at papers she holding in her arms while working on computer at her office[/caption] Vasara ir atvaļinājumu...
Lasīt tālākEkonomikas ministrs: Rīgas siltuma tarifa paaugstināšanai nav pamata
Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par AS “Rīgas siltums” plāniem palielināt siltumenerģijas tarifu, ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver, ka no Ekonomikas ministrijas...
Lasīt tālākFM: Līdz ar ES fondu izdevumu kāpumu šā gada piecos mēnešos kopbudžetā 420 miljonu eiro deficīts
Atbilstoši Valsts kases datiem 2025. gada piecos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija deficīts 419,8 miljonu eiro apmērā, turpretī maija beigās pērn kopbudžetā bija pārpalikums 253,2...
Lasīt tālākMazumtirdzniecībā maijā aug pieprasījums pēc IT iekārtām un elektroprecēm
2025. gada maijā, salīdzinot ar 2024. gada maiju, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 2,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati...
Lasīt tālākLux Express izskata iespēju vērsties tiesā pret valsti
Baltijas reģionā lielākais autobusu pārvadājumu uzņēmums Lux Express izskata iespēju vērsties tiesā pret valsti, jo pretēji Satiksmes ministrijas (SM) vēlmei atrisināt ieilgušo problēmu...
Lasīt tālākLDDK: sabiedrība neizjūt valdības centienus mazināt birokrātiju
83% iedzīvotāju bieži novēro birokrātijas negatīvās izpausmes un uzskata, ka pēdējā gada laikā situācija ar birokrātiju valsts un pašvaldību iestādēs nav mainījusies (53%) vai ir...
Lasīt tālākSamazinās administratīvo slogu digitālo platformu operatoriem
Trešdien, 25. jūnijā, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus “Noteikumos par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot...
Lasīt tālākVienkāršoti noteikumi inovāciju un izaugsmes atbalstam uzņēmumiem
[caption id="attachment_35992" align="alignnone" width="300"] Business men shaking hands after an agreement during a meeting[/caption] Ministru kabinets šodien apstiprināja Ekonomikas ministrijas...
Lasīt tālākIzstrādās noteikumus pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam
Patēriņa preču cenu izsekojamībai, caurskatāmībai un monitoringam, tostarp pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo informāciju, no mazumtirgotāja ievāks un apstrādās...
Lasīt tālākKrievijas un Baltkrievijas pilsoņi Latvijā nedrīkstēs iegādāties nekustamos īpašumus
Lai stiprinātu nacionālo drošību un novērstu iespējamo apdraudējumu tās interesēm, Saeima ceturtdien, 19.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu likumu, kas paredz Krievijai un Baltkrievijai,...
Lasīt tālāk