Rūpniecības temps eirozonas krīzes ietekmē Latvijā samazināsies
Rūpniecības izlaides gada pieaugumu temps ir krities līdz 3,1%, taču uz citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu fona tas joprojām ir viens no augstākajiem rādītājiem, norāda Finanšu ministrija.
Ražošanas apjomi Latvijā oktobrī kopumā samazinājušies par 0,3% (sezonāli izlīdzināti dati, salīdzināmajās cenās), ko galvenokārt ietekmēja kritums elektroenerģijas un gāzes apgādē. Savukārt apstrādes rūpniecība mēneša laikā ir pieaugusi par 0,3%.
Nozīmīgais ES valstu īpatsvars mūsu eksporta partnervalstu vidū kopā ar pēckrīzes periodā lēni augošo iekšējo pieprasījumu padara mūs ļoti atkarīgus no situācijas attīstības Eiropā. Diemžēl jāsecina, ka pieprasījuma samazinājums ir skāris arī lielu daļu mūsu galveno eksporta partnervalstu un eirozonas krīzes atstāj arvien jūtamāku ietekmi arī uz Latvijas rūpniecību, kuras balsts ir eksporta produkcija.
Jaunākie ražošanas dati atklāj, ka izaugsmi gada griezumā oktobrī uztur metālu un citu transporta līdzekļu ražošana, kā arī iekārtu ražošana, un nozīmīgu ieguldījumu sniedz arī pārtikas, ķīmijas un farmācijas produktu ražošanas pieaugums. Taču kopējais gada rūpniecības izaugsmes temps turpina samazināties, jo minēto nozaru izaugsme nav tik spēcīga, lai kompensētu ražošanas apjomu stagnāciju un pat sarukumu kokapstrādes un gatavo metālizstrādājumu nozarēs, kuras vēl šā gada pirmajā pusē veidoja lielu daļa kopējā ražošanas pieauguma. Izlaides apjoms kokapstrādes un gatavo metālizstrādājumu nozarēs šā gada oktobrī ir bijis attiecīgi par 1,4% un 3,2% mazāks nekā 2011. gada oktobrī.
Arī turpmākajos mēnešos ir paredzama ražošanas attīstības tempu palēnināšanās eirozonas krīzes ietekmē. Lai gan 27 ES valstīs novembrī ražotāju situācijas novērtējumi ir nedaudz uzlabojušies, tie saglabājas līmenī, kas signalizē par ražošanas sašaurināšanu. Un, lai gan Latvijas ražotāju konfidences rādītājs kopumā saglabājas nemainīgs, oktobrī atsevišķi tā rādītāji ir pasliktinājušies – uzlabojoties pasūtījumu rādītājam, vienlaikus samazinājies sagaidāmās produkcijas apjoms.
Prognozējams, ka gada pēdējos mēnešos Latvijas rūpniecības izlaides apjoma pieaugums gada griezumā būs 3-4% apmērā.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk