• Tweet

Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem. Izdevumu pārskatīšanā 2027. gadam identificēti 284,8 miljoni eiro, kurus piedāvāts novirzīt kopējām un nozaru prioritātēm. Ziņojumu Ministru kabinetā paredzēts izskatīt tuvākajā laikā. Lēmuma projekts paredz apstiprināt budžeta bāzi nākamajiem četriem gadiem, iestrādāt izdevumu pārskatīšanas rezultātus un uzdot ministrijām sagatavot izmaiņas finansējuma izmantošanā un normatīvajos aktos.

Budžeta bāze ir sākumpunkts nākamo gadu valsts budžeta veidošanai – finansējums esošo valsts funkciju nodrošināšanai, uzņemto saistību izpildei un iepriekš pieņemto lēmumu īstenošanai. Tās sagatavošanā aktualizēti finansējuma aprēķini, ņemot vērā valsts ilgtermiņa saistības un citus būtiskus faktorus, savukārt izdevumu pārskatīšanā vērtēts, kur līdzekļus iespējams izmantot efektīvāk un pārdalīt aktuālākām vajadzībām.

Finanšu ministrijas infografika.

Šajā pārskatīšanas ciklā pirmo reizi valsts budžeta pamatfunkciju izdevumi sistemātiski detalizēti līdz konkrētu pakalpojumu, pasākumu un aktivitāšu līmenim. Izvērtēta 61 budžeta apakšprogramma, apkopojot informāciju par 435 pakalpojumiem, pasākumiem un aktivitātēm un to izmaksām.

Atsevišķi pārskatīti 115 iepriekš atbalstīti prioritārie pasākumi. No tiem 42 pasākumos konstatēta iespēja finansējumu pārdalīt aktuālākām prioritātēm. Lai gan ministrijas lielāko daļu izvērtēto izdevumu atzinušas par būtiskiem funkciju nodrošināšanai, detalizētā informācija ļaus turpmāk lemt par pakalpojumu apjomu, to sniegšanas veidu vai atteikšanos no atsevišķām darbībām. Budžeta sagatavošanas turpmākajā gaitā paredzēts vērtēt arī strukturālo reformu iespējas, ņemot vērā Valsts kontroles atziņas un sociālo partneru priekšlikumus.

No 2027. gadam identificētajiem 284,8 miljoniem eiro 269,6 miljonus eiro piedāvāts novirzīt nozaru ministriju prioritātēm, bet 15,2 miljonus eiro – citām kopējām prioritātēm. Ziņojumā ietverti gan finansējuma pārdales un izdevumu samazinājumu, gan ieņēmumu palielināšanas pasākumi. Savukārt 2028. gadam identificēts finansējums 143,1 miljona eiro apmērā, 2029. gadam – 135,8 miljonu eiro, bet 2030. gadam – 134,8 miljonu eiro apmērā.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2027. gadam aprēķināti 13,209 miljardu eiro apmērā – par 380,4 miljoniem eiro vairāk, nekā iepriekš paredzēts budžeta ietvarā. Pieaugumu galvenokārt veido aizsardzības izdevumu pieaugums, aktualizētie ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu aprēķini un esošās valsts pamatfunkciju saistības. Speciālā budžeta bāzes izdevumi aprēķināti 5,493 miljardu eiro apmērā, iepriekš paredzēto pārsniedzot par 37,5 miljoniem eiro, galvenokārt vecuma pensiju izmaksu dēļ.

Aprēķinos ņemtas vērā valsts ilgtermiņa saistības, Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu palīdzības projektu finansējuma plūsmas, iestāžu pašu ieņēmumu izmaiņas, kā arī pensiju un sociālo pabalstu saņēmēju skaita prognozes. FM sadarbībā ar ministrijām bāzes aprēķinus un ieņēmumu prognozes vēl precizēs līdz maksimāli pieļaujamā izdevumu apjoma noteikšanai. Par jaunām prioritātēm un galīgo izdevumu apjomu būs jālemj turpmākajā budžeta sagatavošanas procesā.

Atlīdzības izdevumu ierobežošanai piedāvāts 2027. gadā valsts un pašvaldību institūciju atlīdzības likumā regulēto mēnešalgu aprēķinos izmantot 2025. gadam publicētās bāzes mēnešalgas. Pašvaldībām paredzēta arī iespēja noteikt mēnešalgas zem attiecīgajai amatu grupai likumā paredzētās minimālās robežas.

Veselības ministrijai un Iekšlietu ministrijai paredzēts uzdot sagatavot izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai no 2027. gada 1. janvāra pakāpeniski sašaurinātu to amatu loku, kuros nodarbinātajiem ir tiesības uz izdienas pensiju, no tā izslēdzot dispečerus un Vienotā kontaktu centra darbībā iesaistītās amatpersonas.

Savukārt Iekšlietu ministrijai kopā ar Tieslietu ministriju līdz 2027. gada 30. decembrim paredzēts izvērtēt amatus iekšlietu sistēmā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē un sagatavot grozījumus turpmākām izmaiņām no 2028. gada. Tās skartu amatus, kuru pienākumu veikšanai objektīvi nav nepieciešamas dienestam specifiskās prasības.

Ekonomikas ministrijai paredzēts sagatavot priekšlikumu par termiņuzturēšanās atļauju maksājumu atlikuma izmantošanu, bet Klimata un enerģētikas ministrijai – likuma grozījumus par emisijas kvotu ieņēmumu izmantošanu. Iekšlietu ministrijai būs jāprecizē pasu un migrācijas informācijas sistēmu attīstības priekšlikums un jāuzrauga plānoto ieņēmumu izpilde.