• Tweet

Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu uzņēmēju plānos iezīmējas atšķirīgas attīstības stratēģijas, kas ilgtermiņā var ietekmēt arī uzņēmumu konkurētspēju reģionā, liecina bankas Citadele veiktā Baltijas uzņēmēju aptauja.

Gandrīz puse jeb 47 % Latvijas uzņēmumu tuvāko 12 mēnešu laikā neplāno investēt savā attīstībā, kamēr kaimiņvalstīs uzņēmēju noskaņojums ir ievērojami aktīvāks. Igaunijā ieguldījumus neplāno 35 % uzņēmumu, bet Lietuvā – vien 26 %, kas ir ievērojami mazāk nekā Latvijā.

Kā lielāko šķērsli ieguldījumiem Latvijas uzņēmēji visbiežāk min augstas vai svārstīgas energoresursu cenas (43 %), kam seko birokrātija un regulējums (36 %) un augstas darbaspēka izmaksas (33 %). Savukārt Lietuvā birokrātiju kā kavēkli min 64 %, bet darbaspēka izmaksas – 54 % uzņēmumu. Igaunijā visbiežāk min energoresursu cenas (47 %) un darbaspēka izmaksas (45 %).

“Investīciju aktivitātei ir plašāka nozīme, jo tā ietekmē ne tikai uzņēmumu izaugsmi, bet arī valsts ekonomikas attīstības tempu kopumā. Ja uzņēmumi ilgstoši atliek ieguldījumus tehnoloģijās, ražošanas jaudās un efektivitātes uzlabošanā, pastāv risks zaudēt konkurētspēju Baltijas tirgū. Protams, piesardzībai var būt objektīvi iemesli – neskaidras pieprasījuma prognozes, augstas izmaksas vai ekonomiskā nenoteiktība. Tomēr ilgtermiņā svarīgs būs ne tikai tas, cik piesardzīgi uzņēmumi pārvalda riskus, bet arī tas, vai tie spēj izmantot iespējas attīstīties,” norāda bankas Citadele Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Mārtiņš Bočkāns.

Baltijā atšķiras ne tikai investīciju aktivitāte, bet arī prioritātes

Baltijas valstu salīdzinājumā īpaši izceļas Latvijas uzņēmumu zemā gatavība ieguldīt darbinieku kompetenču attīstībā. Kamēr Lietuvā un Igaunijā šādas investīcijas plāno aptuveni katrs ceturtais uzņēmums, Latvijā – tikai katrs devītais.

“Tas ir būtisks signāls, jo uzņēmumu konkurētspēju arvien vairāk nosaka ne tikai pieejamās tehnoloģijas, bet arī darbinieku spēja tās efektīvi izmantot. Ieguldījumi jaunās iekārtās un digitalizācijā ne vienmēr nodrošinās gaidīto produktivitātes pieaugumu, ja vienlaikus netiks attīstītas darbinieku prasmes,” skaidro M. Bočkāns.

Latvijas uzņēmumi visbiežāk plāno ieguldīt digitalizācijā un tehnoloģijās (17 %), ražošanas jaudu paplašināšanā (15 %) un produktivitātes uzlabošanā (14 %). Darbinieku kompetenču attīstībā investīcijas paredz 11 %, bet eksporta attīstībā – vien 5 % uzņēmumu.

Lietuvā investīcijas plāno lielāks uzņēmumu īpatsvars – 28 % paredz ieguldīt digitalizācijā, 26 % darbinieku kompetencēs un 24 % produktivitātes uzlabošanā. Savukārt Igaunijā galvenā prioritāte ir darbinieku kompetenču attīstība (25 %), kam seko digitalizācija un produktivitātes uzlabošana (katrā 22 %).