Oktobris aukstāks, rēķini par siltumu augstāki
Gan dabu, gan cilvēkus var vainot par to, ka izdevumi par centralizēto siltumapgādi šogad ir augstāki nekā tad, kad sākās iepriekšējā apkures sezona.
Pašlaik Latvijas iedzīvotāji saņem rēķinus par siltumapgādi oktobrī, kad sākās 2012./2013. gada apkures sezona. Rēķini liecina ne tikai par sildīšanos, bet arī par iesildīšanos daudz būtiskākam rēķinu pieaugumam turpmākajos mēnešos. Proti, turpmāk taču sekos mēneši ar daudz lielāku apkures dienu skaitu un zemāko gaisa temperatūru. Tādā gadījumā aizvien lielāku atšķirību starp tagadējiem un pērnajiem rēķiniem noteiks dabasgāzes cenu pieaugums, kas it kā tiek izskaitļots no naftas produktu cenām, bet tikpat lielā mērā velk uz augšu gan naftas produktu, gan koksnes (šķeldas) cenas.
Šajā reizē par apkures izdevumu pieauguma piemēru izmantoti 2011. un 2012. gada komunālo pakalpojumu rēķini vienam un tam pašam dzīvoklim Rīgā. Būs vajadzīgs ilgāks laiks, lai apkopotu līdzīgas ziņas no citām Latvijas vietām.
Novembra rēķini uzrāda izmaksu pieaugumu par nepilnu mēnesi ilgušo apkuri oktobrī no 34,17 latiem pagājušajā gadā līdz 38,19 latiem šajā gadā. Tas atbilst +11,7% un procentu izteiksmē krietni atpaliek no gāzes cenas pieauguma par 25,8%.
Šie procenti atbilst cenas pieaugumam no 213 līdz 268 latiem par 1000 kubikmetriem gāzes, ko saņem tikai lielākie Latvijas gāzes klienti, tai skaitā Rīgas siltums. Citi rūpnieciskie patērētāji saņem gāzi par augstākām cenām pašreizējā intervālā no 268 līdz 331 latam apgriezti proporcionāli gāzes patēriņa apjomam.
Ik pa laikam uzvirmo šaubas, vai gāzes izmantošana centralizētai apkurei ir rūpnieciska gāzes patērēšana, bet jāpiekrīt arī tam, ka pārāk grūti būtu nodalīt siltuma patēriņu dzīvokļos un daudzos citos objektos, kas ar ražošanu tāpat maz saistīti (ja nesākam vārdu spēles, ka skolās ražo zinības, tiesās – taisnību utt.).
Vēl cita lieta, ka siltumu, kur vien iespējams, cenšas ražot koģenerācijas režīmā kopā ar elektrisko strāvu. Tā nu gan šķiet pavisam rūpnieciska nodarbošanās, kas palētina siltumu, bet toties izraisa aizdomas, ka siltuma saņēmēji zaudē visus ieguvumus no lētāka siltuma, pārmaksājot par mākslīgi sadārdzinātu elektrību.
Salīdzināmajā laika periodā valdība nav cēlusi to nodokļu likmes, kas tieši attiecas uz siltuma ražošanu. Pēdējo no šādiem sadārdzinājumiem veidoja akcīzes nodokļa uzlikšana gāzei 2011. gada jūlijā. Tur bija arī tāda viltība, ka akcīzes radītais gāzes sadārdzinājums tika uzskatīts par gāzes vērtības pieaugumu, kam – pašsaprotama lieta – jāuzliek vēl arī pievienotās vērtības nodoklis. Labā ziņa šeit tāda, ka pie šādiem nodokļiem un to aprēķināšanas kārtības siltuma patērētāji tika pieradināti jau pērn. No otras puses, nozīmīga daļa siltuma un pārējo komunālo pakalpojumu patērētāju ir pieradināti par pakalpojumiem nemaksāt, ko viņi, visticamāk, sekmīgi turpinās arī šajā apkures sezonā. Gan jau māju apsaimniekotāji izdomās veidus, kā pārlikt nemaksātāju parādus uz maksātājiem.
It kā pat nepalielinot nodokļu slogu, valsts tomēr ir pamanījusies iekasēt nodokļos vairāk. Rēķini liecina, ka apkures maksājumā pērn nodoklis veidojis 3,66 latus, bet šogad – jau 4,09 latus. Izskaidrosim to kā dabas dāvanu Valda Dombrovska valdībai. Proti, Centrālās statistikas pārvaldes datu bāze glabā meteorologu mērījumus un aprēķinus, atbilstoši kuriem vidējā gaisa temperatūra Rīgā (tieši Rīgā, nevis vidēji Latvijā) bijusi 7,8 grādi šoruden un 8,8 grādi pērn tajā pašā laikā. Ja pieņemam, ka saglabāta viena un tā pati pakalpojuma kvalitāte – temperatūra dzīvoklī, tad ir bijis lielāks siltuma patēriņš, par ko, loģiski, jāmaksā lielāki nodokļi.
***
Saules spīdēšanas stundas 135* 76**
Gaisa vidējā temperatūra oktobrī 8,8* 7,8**
Dabasgāzes cena latos par 1000 kubikmetriem 213* 268**
*2011
*2012
Avots: CSP, Latvijas Gāze
Avots: nra.lv /Arnis Kluinis
Vēl par tēmu:
Bezdarbs nedaudz pieaug, darba tirgus joprojām stabils
Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka bezdarba līmenis šī gada pirmajā ceturksnī palielinājās līdz 7,1% un bija par 0,3 procentpunktiem augstāks nekā pērnā gada izskaņā. Pieaugums...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākMuzeju naktī ar vilcienu varēs braukt par puscenu
Šī gada 23. maijā, Muzeju naktī, Vivi vilcieniem, kuri no sešiem vakarā līdz pusnaktij atradīsies ceļā, elektroniskās un drukātās viena brauciena pilnas cenas biļetes varēs iegādāties...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākGados jaunākie nodarbinātie biežāk strādā IT nozarē, vecākie – nekustamo īpašumu jomā
Informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē strādā gados jaunākie nodarbinātie — vidēji 36,6 gadu vecumā, savukārt īpašumu pārvaldībā nodarbinātie ir visvecākie — vidēji 52,2...
Lasīt tālākNedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālāk