Kulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā un finansēšanas principiem valsts pārvaldē.
“Es vēlos panākt, lai ikvienai organizācijai būtu vienlīdzīgas iespējas pretendēt uz finansējumu un neveidotos situācijas, ka valsts atbalstu pēc neskaidriem kritērijiem saņem tikai neliels skaits organizāciju. Nav šaubu, ka mums ir organizācijas, kuras veic valstij nozīmīgas funkcijas un rada būtisku pievienoto vērtību sabiedrībai, taču valsts budžeta finansējuma piešķiršanai un izlietojumam jābūt saprotamam, atklātam un caurskatāmam, dodot iespēju ikvienam pārliecināties par to, kā tiek izmantoti publiskie līdzekļi. Mēs turpināsim darbu pie nevalstisko organizāciju finansēšanas kārtības un datu analīzes, lai nodrošinātu, ka valsts līdzekļi tiek piešķirti atklāti, pēc skaidriem un vienotiem kritērijiem,” norāda Ministru prezidents.
Tikšanās laikā Valsts kanceleja sniedza pārskatu par valsts pārvaldes veiktajiem maksājumiem biedrībām un nodibinājumiem, arī Finanšu ministrija iepazīstināja ar datiem par valsts budžeta finansējumu nevalstiskajām organizācijām, savukārt Kultūras ministrija informēja par tās sniegto atbalstu nevalstiskajām organizācijām, aktualitātēm un izaicinājumiem. Tāpat tikšanās laikā tika uzklausīti klātesošo nevalstisko organizāciju pārstāvju viedoklis un priekšlikumi.
Pēc tikšanās Ministru prezidents uzdeva visām ministrijām apzināt un detalizēti apkopot informāciju par valsts budžeta līdzekļiem, kas tiek piešķirti NVO, norādot finansējuma apmēru, saņēmējus, tiesisko pamatu, konkrētu un identificējumu finansējuma mērķi. Finanšu ministrijai ir uzdevums, pārskatot valsts budžeta izdevumus, atsevišķi izvērtēt ar NVO finansēšanu saistītos izdevumus, to pamatotību, efektivitāti un atbilstību valsts politikas prioritātēm. Tāpat Finanšu ministrijai ir uzdots izstrādāt priekšlikumus NVO finansēšanas sistēmas pilnveidošanai un privātā sektora līdzdalības palielināšanai, tostarp izvērtējot nodokļu politikas instrumentus, kas motivētu fiziskās un juridiskās personas finansiāli atbalstīt nevalstiskās organizācijas.
Savukārt Kultūras ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju jāizstrādā vienotas vadlīnijas valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai NVO, paredzot skaidrus, caurskatāmus un vienveidīgus finansējuma piešķiršanas un uzraudzības principus.
Latvijā šobrīd reģistrētas 27,5 tūkstoši biedrības un nodibinājumi. No tām 1940 organizācijām jeb 7% 2025. gadā pārskaitīti 168,1 milj. eiro no valsts budžeta, kas ir par 29% vairāk nekā 2024. gadā.
NVO finansējuma pieaugums pērn nav uzskatāms par vienmērīgu visa NVO sektora izaugsmi. No kopējā 2025. gada finansējuma pieauguma 89% (33,7 milj. eiro) veidoja neliela NVO grupa – 85 organizācijas, kuru valsts budžeta finansējums palielinājās par vairāk nekā 50%. Vairāk nekā pusi no kopējā pieauguma veidoja Eiropas Savienības (ES) un ārvalstu projektu līdzekļi. Pieauguma tendence turpinās arī šogad – līdz gada vidum izmaksāti jau 98,2 milj. eiro, par 10% vairāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā.
Lielāko valsts finansējuma daļu – 145,5 milj. eiro jeb 86,6% pērn veidoja valsts un pašvaldību budžeta dotācijas, kā arī ES un ārvalstu projektu finansējums. Atlikušie 13,4% ietvēra pakalpojumus, sociālos maksājumus un citas subsīdijas. 22,9 milj. eiro piešķirti dotācijās 453 organizācijām un nav piesaistīti nevienam projektam vai pakalpojumam.
Valsts budžeta finansējums nevalstiskajam sektoram ir izteikti koncentrēts: tikai 25 organizācijas, kas katra pērn saņēma vairāk nekā vienu miljonu eiro, kopā saņēma 68,7 milj. eiro jeb 40,8% no kopējā valsts budžeta piešķīruma. Vienlaikus 1482 NVO pērn no valsts saņēma līdz 50 tūkst., un tie ir vien 9,9% no kopējā valsts finansējuma. Dominē pastāvīgs saņēmēju loks: 41,6% organizāciju, kuras saņem valsts finansējumu pēdējos trīs gadus, saņēmušas 90% no 2025. gada valsts budžeta līdzekļiem.
Vēl par tēmu:
Pieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālāk