Pirmā bankas karte bērnam – kāpēc tā nepieciešama un cik agrā vecumā?
Iestājoties siltākam laikam, bērni un jaunieši arvien vairāk laika pavada ārpus mājas – dodas uz sporta nometnēm, ekskursijām un bauda brīvlaiku kopā ar vienaudžiem. Līdz ar to vecākiem biežāk rodas jautājums, kad ir īstais brīdis bērnam izveidot pirmo bankas kontu un maksājumu karti. Kā norāda Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča, maksājumu karte var kļūt arī par vērtīgu rīku, kas palīdz bērnam pakāpeniski apgūt atbildīgu attieksmi pret naudu.
Visa sākumā – finanšu pratības veicināšana ģimenē
Regulāras sarunas par ģimenes budžeta plānošanu var kļūt par vērtīgu tradīciju, kas ne tikai stiprina ģimenes saites, bet arī veicina savstarpēju uzticēšanos un atbildības sajūtu. Iesaistot budžeta plānošanā visu ģimeni, tostarp bērnus atbilstoši viņu vecumam un spējām, veidojas dziļāka izpratne par naudas plūsmu, savukārt finanšu pratība kļūst par vērtību, ko bērni apgūst praktiski – caur sarunām, lēmumu pieņemšanu un personīgo piemēru. Lai veicinātu bērnu interesi un iesaisti, iespējams izmantot arī spēles principus, piemēram, kopīgi atteikties no kāda nelietderīga ieraduma un krāt līdzekļus mērķim vai dzīves uzlabojumam. Arī vienkāršas ikdienas aktivitātes, piemēram, iepirkumu saraksta sastādīšana vai mēneša tēriņu pārskatīšana var kļūt par nozīmīgu soli ceļā uz ilgtspējīgiem finanšu paradumiem un bērnu personīgās finanšu izglītības pamatu veidošanu jau agrā vecumā.
Maksājumu karte kā finanšu pratības rīks
Luminor bankas dati liecina, ka vidējais vecums, kad bērns saņem savu pirmo maksājumu karti, turpina samazināties un pašlaik ir ap 10–11 gadiem, lai gan pirmie soļi digitālo finanšu pasaulē bieži tiek sperti jau līdz ar skolas gaitu uzsākšanu. Šis lēmums arvien biežāk saistīts ne tikai ar praktiskām ikdienas vajadzībām, bet arī ar apzinātu vēlmi veidot bērna finanšu pratību digitālajā vidē. Tas iezīmē būtiskas pārmaiņas sabiedrības paradumos – ja agrāk pirmā bankas karte vairāk tika saistīta ar pusaudžu vecumu, tad šobrīd vecāki izvēlas šo soli spert agrāk.
“Pirmā maksājumu karte bērnam vairs nav tikai ērts norēķinu līdzeklis, tā ir iespēja apgūt finanšu plānošanu un atbildību jau agrīnā vecumā. Jo agrāk bērns sāk izprast naudas vērtību, jo vieglāk šīs prasmes nostiprinās nākotnē. Vienlaikus bezskaidras naudas norēķini un maksājumi ar viedierīcēm kļūst par ikdienu, tāpēc būtiska ir arī spēja orientēties digitālajā vidē – sekot līdzi saviem izdevumiem, plānot budžetu un atpazīt potenciālos krāpniecības riskus. Savukārt vecākiem būtiska priekšrocība ir iespēja sekot līdzi bērna tēriņiem un nepieciešamības gadījumā tos ierobežot. Mūsdienu risinājumi ļauj ērti pārskatīt konta darbības, noteikt limitus, kā arī pielāgot drošības iestatījumus, piemēram, ierobežot pirkumus internetā. Tas ļauj bērnam pakāpeniski iegūt patstāvību, vienlaikus saglabājot vecāku kontroli,” skaidro J. Ziniča.
Bērna sagatavošana pirmajai maksājumu kartei
Digitālie norēķini ir nākamais posms pēc tam, kad ģimenē ir ielikti pamati izpratnei par naudas vērtību. Ir būtiski skaidrot, kā darbs pārtop ienākumos un kāpēc nepieciešams veidot uzkrājumus konkrētiem mērķiem. Tikpat svarīgi ir normalizēt kļūdas – ja bērns veic nepārdomātu pirkumu, tam jākļūst par vērtīgu mācību stundu, nevis pārmetumu iemeslu. Šāda pieeja palīdz bērnam saprast, ka finanses ir plānojamas, radot drošības sajūtu un palīdzot nākotnē pieņemt pamatotus, nevis impulsīvus lēmumus.
Tāpēc pirms maksājumu kartes izsniegšanas ar bērnu jāizrunā gan finanšu pamatprincipi, gan drošības jautājumi – no naudas vērtības izpratnes līdz drošai rīcībai digitālajā vidē. Tas nozīmē arī praktiskas lietas, piemēram, PIN koda neizpaušanu un piesardzību, ievadot kartes datus tiešsaistē. Vienlaikus vecāki var izmantot banku piedāvātos rīkus, lai pakāpeniski veidotu bērna patstāvību – sākot ar nelieliem tēriņu limitiem un skaidriem noteikumiem par pirkumiem. Bērniem, kuri jau lieto viedierīces, kartes piesaiste digitālajam makam var kalpot kā papildu drošība, ļaujot norēķināties bez fiziskas kartes. Kopumā, ņemot vērā pieejamos uzraudzības un drošības risinājumus, maksājumu karte bērnam bieži vien ir drošāka un pārskatāmāka alternatīva nekā skaidra nauda.
Vēl par tēmu:
Cik liela alga nepieciešama jaunietim, lai saņemtu mājokļa kredītu?
Nereti valda priekšstats, ka mājokļa kredīts ir pieejams tikai cilvēkiem ar ļoti augstiem ienākumiem. Tomēr Citadele bankas dati rāda, ka visbiežāk mājokli iegādājas jaunieši, kuru mājsaimniecības...
Lasīt tālākTrīs, sešu vai 12 mēnešu Euribor likme mājokļa kredītam – ko labāk izvēlēties?
Augot inflācijai Eiropā, Eiropas Centrālā banka maina likmes, lai stabilizētu ekonomiku, līdz ar to mājokļa kredītņēmēji rūpīgāk izvērtē aizdevuma nosacījumus. Viens no biežākajiem...
Lasīt tālākKrāpšana nenotiek tikai vienreiz: kas jāzina par atkārtotiem riskiem
Finanšu krāpšana visbiežāk nemaz nebeidzas ar vienu gadījumu – pēc naudas zaudēšanas cilvēks krāpnieku mērķī var nonākt atkārtoti. Lai turpinātu shēmu, krāpnieki var uzdoties par juristiem...
Lasīt tālākTrīs mazi tirgi vai viens spēcīgs reģions? Baltijai jāapvieno spēki kapitāla piesaistē
Baltijas valstu kapitāla tirgus pēdējos gados ir panācis redzamu progresu. Obligāciju emisiju apjoms sasniedzis rekordaugstu līmeni. Pieaug privāto investoru aktivitāte, un Baltijas valstu vērtspapīri...
Lasīt tālākMantot var ne tikai mājokli, bet arī kredītu: kas jāzina mantiniekiem?
Tuvinieka zaudējums nereti nozīmē ne tikai emocionālu slodzi, bet arī praktiskus un juridiskus pienākumus. Lai gan mantojumu visbiežāk saista ar nekustamo īpašumu, automašīnu, naudas uzkrājumiem...
Lasīt tālākCeļojumu sezonā trīskāršojas naktsmītņu rezervāciju krāpšanas gadījumi
Aktīvā ceļojumu sezona kļuvusi par labvēlīgu laiku arī krāpniekiem. Banka Citadele novērojusi, ka arvien biežāk iedzīvotāji saņem viltus ziņojumus par naktsmītņu rezervācijām, kurās...
Lasīt tālākMājokļu kredītu skaits Latvijas novados trīs gados pieaudzis trīs reizes
Pēdējo trīs gadu laikā Latvijas novados Luminor izsniegto mājokļu kredītu apmērs ir trīskāršojies, liecina bankas dati. Lai gan mājokļu kreditēšana joprojām koncentrējas Rīgā un Pierīgā,...
Lasīt tālākFinanšu ministrija aktualizē vidēja termiņa makroekonomiskās un fiskālās prognozes
Finanšu ministrija ir aktualizējusi indikatīvās vidēja termiņa makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes, ņemot vērā jaunākās ekonomikas attīstības tendences un ģeopolitisko situāciju....
Lasīt tālākSvinības, kāzas un ceļojumi bez lieka finanšu sloga: ko izvērtēt pirms lieliem tēriņiem
Kāzas, medusmēnesis vai ilgi lolots sapņu ceļojums daudziem ir vieni no nozīmīgākajiem dzīves notikumiem, kuru īstenošanai nereti nepieciešama rūpīga plānošana un salīdzinoši lieli izdevumi....
Lasīt tālākLatvijas Banka izlaiž zelta monētu komplektu “Zelta sēkliņas”
Ceturtdien, 2. jūlijā, Latvijas Banka izlaidīs unikālu zelta kolekcijas monētu komplektu “Zelta sēkliņas”. Monētu komplekts sastāv no piecām vienādām sēkliņas formas zelta monētām,...
Lasīt tālāk