Pirmā bankas karte bērnam – kāpēc tā nepieciešama un cik agrā vecumā?
Iestājoties siltākam laikam, bērni un jaunieši arvien vairāk laika pavada ārpus mājas – dodas uz sporta nometnēm, ekskursijām un bauda brīvlaiku kopā ar vienaudžiem. Līdz ar to vecākiem biežāk rodas jautājums, kad ir īstais brīdis bērnam izveidot pirmo bankas kontu un maksājumu karti. Kā norāda Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča, maksājumu karte var kļūt arī par vērtīgu rīku, kas palīdz bērnam pakāpeniski apgūt atbildīgu attieksmi pret naudu.
Visa sākumā – finanšu pratības veicināšana ģimenē
Regulāras sarunas par ģimenes budžeta plānošanu var kļūt par vērtīgu tradīciju, kas ne tikai stiprina ģimenes saites, bet arī veicina savstarpēju uzticēšanos un atbildības sajūtu. Iesaistot budžeta plānošanā visu ģimeni, tostarp bērnus atbilstoši viņu vecumam un spējām, veidojas dziļāka izpratne par naudas plūsmu, savukārt finanšu pratība kļūst par vērtību, ko bērni apgūst praktiski – caur sarunām, lēmumu pieņemšanu un personīgo piemēru. Lai veicinātu bērnu interesi un iesaisti, iespējams izmantot arī spēles principus, piemēram, kopīgi atteikties no kāda nelietderīga ieraduma un krāt līdzekļus mērķim vai dzīves uzlabojumam. Arī vienkāršas ikdienas aktivitātes, piemēram, iepirkumu saraksta sastādīšana vai mēneša tēriņu pārskatīšana var kļūt par nozīmīgu soli ceļā uz ilgtspējīgiem finanšu paradumiem un bērnu personīgās finanšu izglītības pamatu veidošanu jau agrā vecumā.
Maksājumu karte kā finanšu pratības rīks
Luminor bankas dati liecina, ka vidējais vecums, kad bērns saņem savu pirmo maksājumu karti, turpina samazināties un pašlaik ir ap 10–11 gadiem, lai gan pirmie soļi digitālo finanšu pasaulē bieži tiek sperti jau līdz ar skolas gaitu uzsākšanu. Šis lēmums arvien biežāk saistīts ne tikai ar praktiskām ikdienas vajadzībām, bet arī ar apzinātu vēlmi veidot bērna finanšu pratību digitālajā vidē. Tas iezīmē būtiskas pārmaiņas sabiedrības paradumos – ja agrāk pirmā bankas karte vairāk tika saistīta ar pusaudžu vecumu, tad šobrīd vecāki izvēlas šo soli spert agrāk.
“Pirmā maksājumu karte bērnam vairs nav tikai ērts norēķinu līdzeklis, tā ir iespēja apgūt finanšu plānošanu un atbildību jau agrīnā vecumā. Jo agrāk bērns sāk izprast naudas vērtību, jo vieglāk šīs prasmes nostiprinās nākotnē. Vienlaikus bezskaidras naudas norēķini un maksājumi ar viedierīcēm kļūst par ikdienu, tāpēc būtiska ir arī spēja orientēties digitālajā vidē – sekot līdzi saviem izdevumiem, plānot budžetu un atpazīt potenciālos krāpniecības riskus. Savukārt vecākiem būtiska priekšrocība ir iespēja sekot līdzi bērna tēriņiem un nepieciešamības gadījumā tos ierobežot. Mūsdienu risinājumi ļauj ērti pārskatīt konta darbības, noteikt limitus, kā arī pielāgot drošības iestatījumus, piemēram, ierobežot pirkumus internetā. Tas ļauj bērnam pakāpeniski iegūt patstāvību, vienlaikus saglabājot vecāku kontroli,” skaidro J. Ziniča.
Bērna sagatavošana pirmajai maksājumu kartei
Digitālie norēķini ir nākamais posms pēc tam, kad ģimenē ir ielikti pamati izpratnei par naudas vērtību. Ir būtiski skaidrot, kā darbs pārtop ienākumos un kāpēc nepieciešams veidot uzkrājumus konkrētiem mērķiem. Tikpat svarīgi ir normalizēt kļūdas – ja bērns veic nepārdomātu pirkumu, tam jākļūst par vērtīgu mācību stundu, nevis pārmetumu iemeslu. Šāda pieeja palīdz bērnam saprast, ka finanses ir plānojamas, radot drošības sajūtu un palīdzot nākotnē pieņemt pamatotus, nevis impulsīvus lēmumus.
Tāpēc pirms maksājumu kartes izsniegšanas ar bērnu jāizrunā gan finanšu pamatprincipi, gan drošības jautājumi – no naudas vērtības izpratnes līdz drošai rīcībai digitālajā vidē. Tas nozīmē arī praktiskas lietas, piemēram, PIN koda neizpaušanu un piesardzību, ievadot kartes datus tiešsaistē. Vienlaikus vecāki var izmantot banku piedāvātos rīkus, lai pakāpeniski veidotu bērna patstāvību – sākot ar nelieliem tēriņu limitiem un skaidriem noteikumiem par pirkumiem. Bērniem, kuri jau lieto viedierīces, kartes piesaiste digitālajam makam var kalpot kā papildu drošība, ļaujot norēķināties bez fiziskas kartes. Kopumā, ņemot vērā pieejamos uzraudzības un drošības risinājumus, maksājumu karte bērnam bieži vien ir drošāka un pārskatāmāka alternatīva nekā skaidra nauda.
Vēl par tēmu:
EURIBOR teju 3 %: ar ko jārēķinās kredītņēmējiem?
Sešu mēnešu EURIBOR likme ir sasniegusi 3 %, salīdzinot ar aptuveni 2 % gada sākumā. Tas nozīmē, ka Baltijas valstu kredītņēmējiem, plānojot savas finanses, jāņem vērā pašreizējo procentu...
Lasīt tālākPrēmija, atgūti nodokļi vai pārdošana: ko darīt ar negaidīti saņemtu naudu?
Prēmija darbā, nodokļu atmaksa, vērtīgāku personīgo lietu pārdošana vai citi papildu ienākumi var sniegt plašākas finansiālās iespējas. Tomēr ilgtermiņa ieguvumus nosaka pārdomāti lēmumi...
Lasīt tālākŠīs kļūdas dēļ tava pensija var būt pat divreiz mazāka – vai arī tu to pieļauj?
Pensija var šķist tāls nākotnes jautājums, tāpēc daudzi par to sāk domāt tikai vēlāk. Tomēr, jo agrāk cilvēks sāk interesēties par savu pensiju un regulāri seko līdzi izvēlētajam pensiju...
Lasīt tālākBanka Citadele brīdina par viltus WhatsApp profiliem, kas uzdodas par bankas darbiniekiem
Banka Citadele brīdina par pēdējās dienās pastiprināti novērotām krāpnieku aktivitātēm, kuru laikā tiek veidoti viltus profili lietotnē WhatsApp, uzdodoties par bankas darbiniekiem, tostarp...
Lasīt tālākKo mājokļu tirgū šobrīd iespējams iegādāties par vidējo algu?
Algas Latvijā turpina augt, kas daudziem iedzīvotājiem dod iespēju apsvērt sava pirmā mājokļa iegādi vai pārcelšanos uz savām vajadzībām piemērotāku īpašumu. Vienlaikus mājokļu cenu...
Lasīt tālākGandrīz katrs otrais mājoklis Latvijā joprojām ir bez apdrošināšanas aizsardzības
Astoņu gadu laikā apdrošināto mājokļu īpatsvars Latvijā ir pieaudzis no 30,8% līdz 52,8%. Tas nozīmē, ka pašlaik jau vairāk nekā puse Latvijas mājokļu ir apdrošināti. Tomēr saskaņā...
Lasīt tālākPirmais mājoklis pēc 30: tā uzskata lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pirmo mājokli iespējams iegādāties pēc 30 gadu vecuma, liecina Luminor bankas jaunākās aptaujas dati. Visbiežāk par reālāko laiku pirmā mājokļa...
Lasīt tālākFICIL: jaunajai valdībai ir iespēja izveidot uz rezultātiem orientētu valsts pārvaldi
Kamēr Latvijā tiek veidota jaunā valdība, Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) uzsāk savu Institūciju darba virzienu 2026.–2027. gadam, ko vada Zlata Elksniņa-Zaščirinska, FICIL Inovāciju,...
Lasīt tālākAptauja atklāj, no kā cilvēki būtu gatavi atteikties, lai ātrāk uzkrātu pirmajai iemaksai mājoklim
Sava mājokļa iegāde joprojām ir viens no nozīmīgākajiem finanšu mērķiem Latvijas iedzīvotājiem. SEB bankas aptaujas dati* liecina, ka trešdaļa iedzīvotāju, kuriem ir aktuāla pirmās iemaksas...
Lasīt tālākSievietes saņem par 15 % mazāku vecuma pensiju
Sievietes vecumdienās ir pakļautas ievērojami lielākam nabadzības, materiālās un sociālās atstumtības riskam nekā vīrieši. Galvenais iemesls ir zemāks darba mūža laikā uzkrātais pensijas...
Lasīt tālāk