• Tweet

Ikviens no mums zina, cik svarīgi ir sargāt savu pasi – mēs to glabājam drošā vietā un rūpīgi uzmanām, dodoties ceļojumos. Tomēr, kad runa ir par mūsu digitālajiem datiem un “pēdu”, ko atstājam internetā, piesardzība bieži zūd. Cilvēki dalās ar personisko informāciju, reģistrējas dažādās vietnēs, nepārbaudot to autentiskumu, kā arī izmanto vienkāršas paroles vai tās atkārto vairākos kontos. Mūsu personas dati ir tikpat vērtīgi kā fiziska pase, un, nonākot nepareizās rokās, šī informācija var tikt izmantota ļaunprātīgi.

Kā skaidro Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma, digitālajā vidē mūsu identitāte ir tikpat reāla kā fiziskajā pasaulē. Līdz ar tehnoloģiju attīstību pieaug arī krāpnieku rīcībā esošo metožu daudzveidība – viņi kļūst arvien “radošāki”, veidojot pārliecinošus e-pastus un īsziņas, viltus mājaslapas un sociālo tīklu profilus, kas šķiet uzticami.

Ikdienas paradumi, kas palīdz novērst krāpniecību
Drošību iespējams stiprināt ar samērā vienkāršiem, ikdienā īstenojamiem soļiem. Pirmkārt, ir svarīgi izmantot sarežģītas un unikālas paroles katram kontam, jo viena un tā pati parole dažādos profilos var kļūt par vieglu mērķi krāpniekiem. Otrkārt, ne mazāk būtiski ir aktivizēt divu faktoru autentifikāciju – tā nodrošina papildu aizsardzību, kas pasargā kontu pat tad, ja parole kļuvusi zināma citiem. Treškārt, datu drošību palīdz uzturēt regulāra programmatūru un ierīču atjaunināšana, kas nodrošina jaunākās drošības funkcijas un pasargā no krāpniekiem.

Tāpat jāpievērš uzmanība tam, vai vietne, kurā tiek ievadīti dati, ir droša – adresei jāsākas ar “https://”, ir jāizvairās no nepārbaudītām saitēm, kas tiek saņemtas e-pastos vai redzētas sociālajos tīklos ar kādiem īpaši pievilcīgiem piedāvājumiem. Arī tam, kādu informāciju publicējām sociālajos tīklos, ir liela nozīme, raugoties no datu drošības perspektīvas. Viss, kas ir internetā, ir pieejams arī krāpniekiem. Piemēram, veicot publiski pieejamu datu izpēti, garnadži var īpaši pielāgot krāpšanas uzbrukumu ziņas konkrētam cilvēkam, radot iespaidu, ka ziņa ir no kādas zināmas un uzticamas personas.

“Galvenais drauds ne vienmēr slēpjas pašos datos, bet gan tajā, kā mēs ar tiem rīkojamies. Ja sargājam savu pasi un ID karti, jo zinām, ka to pazaudēšana var radīt nepatikšanas, tad arī ar digitālajiem datiem jāizturas ar līdzvērtīgu atbildību. Mūsu dati ir mūsu identitāte, tādēļ ar tiem jārīkojas tikpat apzinīgi un atbildīgi kā ar jebkuru citu nozīmīgu personīgo dokumentu. Svarīgi ir arī kritiski izvērtēt, kāda personīgā informācija ir pieejama publiski,” norāda M. Celma.

Ko darīt, ja ir aizdomas par identitātes zādzību
Krāpnieki visbiežāk cenšas iegūt informāciju – identifikācijas datus, dokumentu numurus, maksājumu kartes informāciju, PIN kodus un panākt, ka persona pati apstiprina krāpnieku ierosinātās darbības, piemēram, ar Smart ID palīdzību. Ja notiek identitātes zādzība, iegūtie dati parasti tiek izmantoti finanšu krāpniecībai: krāpnieki personas vārdā cenšas noformēt kredītu vai iegādāties preces uz nomaksu.

Lai pēc iespējas ātrāk apturētu krāpnieciskas darbības, būtiski savlaicīgi pamanīt aizdomīgas pazīmes. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā atklāt datu zādzību, ir regulāri sekot līdzi sava bankas konta darbībai. Ja pamanāt maksājumus vai pārskaitījumus, ko neesat veikuši, nekavējoties sazinieties ar banku. Papildu drošībai ir vērts ieslēgt paziņojumus par veiktajiem darījumiem – tā uzreiz saņemsiet informāciju par katru kartes maksājumu vai konta izmaiņām.

Tā kā krāpnieki bieži izmanto izvilinātos personas datus, lai ņemtu aizdevumus vai noformētu pirkumus uz nomaksu, vismaz reizi gadā ieteicams pārbaudīt savu kredītvēsturi. Ja tajā parādās nepazīstami kredīti vai saņemti rēķini par precēm un pakalpojumiem, ko neesat iegādājies, tas var liecināt, ka jūsu identitāte nonākusi krāpnieku rokās.