• Tweet

Latvijā mājsaimniecību budžeta sadalījums būtiski atšķiras no Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem – iedzīvotāji krietni lielāku daļu ienākumu novirza pirmās nepieciešamības precēm, īpaši pārtikai. Tas atspoguļo arī zemāku dzīves līmeni, jo būtiska ienākumu daļa tiek tērēta pamatvajadzībām, nevis pakalpojumiem un citām iespējām dzīves kvalitātes celšanai. Ekonomikā tas nav labs signāls, skaidro bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

Saskaņā ar jaunākajiem Eurostat datiem 2024. gadā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu izdevumi Latvijā veidoja 20,1 % no kopējiem mājsaimniecību tēriņiem – tas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā un būtiski pārsniedz ES vidējo līmeni (13,2 %). Latvija šajā ziņā ir līdzīga tādām valstīm kā Rumānija (23,1 %) un Bulgārija (20,1 %), savukārt turīgākajās ES valstīs pārtikas izdevumu īpatsvars ir ievērojami zemāks – Austrijā 10,2 %, Luksemburgā 9,3 % un Īrijā 9,8 %.

Vienlaikus Latvijā mājokļa, ūdens, elektroenerģijas, gāzes un citu komunālo pakalpojumu izdevumu īpatsvars ir salīdzinoši zemāks – 15,8 %, kamēr ES vidēji tas sasniedz 23,6 %. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem dalībvalstu vidū.

Ekonomists: jo mazāki ienākumi, jo lielāka daļa tiek tērēta pārtika

“Latvija joprojām ir ceļā uz Eiropas Savienības vidējo labklājības līmeni, un to atspoguļo mājsaimniecību patēriņa struktūra – salīdzinoši augstais pārtikas un bezalkoholisko dzērienu izdevumu īpatsvars norāda uz lielāku izdevumu koncentrāciju uz pamatvajadzībām,” skaidro bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

Latvijā mājsaimniecību patēriņš 2024. gadā veidoja 58,1 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas pārsniedz Eiropas Savienības vidējo līmeni (51,8 %). Tas apliecina, ka Latvijas ekonomikā būtiska loma ir iekšējam patēriņam un iedzīvotāju pirktspējai.

Vienlaikus Kārlis Purgailis norāda, ka augsts pārtikas izdevumu īpatsvars ir raksturīgs valstīm ar zemāku ienākumu līmeni – pieaugot ienākumiem, samazinās izdevumu daļa pamatvajadzībām un palielinās tēriņi pakalpojumiem un citām augstākas pievienotās vērtības kategorijām.

Lai gan pēdējos gados vidējais bruto atalgojums Latvijā ir strauji pieaudzis, tā pieauguma tempi būtiski atšķiras starp dažādām nozarēm un reģioniem.
Reālais neto algu pieaugums Latvijā 2025. gadā, ņemot vērā inflāciju, bija 6,3 %, kas liecina, ka situācija tomēr ar katru gadu uzlabojas.

Latvijas iedzīvotāju tēriņi izklaidei neatpaliek no Eiropas

Latvijā mājsaimniecību izdevumi atpūtai, sportam un kultūrai 2024. gadā veido aptuveni 7,5 % no kopējiem tēriņiem, kas atbilst Eiropas Savienības vidējam līmenim. Tas liecina, ka atšķirībā no pamatvajadzību kategorijām izdevumi izklaidei Latvijā jau ir sasnieguši ES vidējo līmeni.

Kopumā ES 2024. gadā mājsaimniecību patēriņš, ņemot vērā inflāciju, pieauga par 1,5 % salīdzinājumā ar 2023. gadu. Straujākais pieaugums fiksēts informācijas un komunikācijas, kā arī transporta un atpūtas, sporta un kultūras kategorijās, savukārt turpinājās kritums alkohola, tabakas un apģērbu izdevumos.

ES līmenī lielāko daļu mājsaimniecību budžeta veido mājokļa izmaksas (23,6 %), kam seko pārtika (13,2 %) un transports (12,7 %), šīm trim kategorijām kopā veidojot gandrīz pusi no kopējiem tēriņiem.

Savukārt Latvijā izdevumu struktūra ir atšķirīga – lielāko daļu budžeta veido pārtikas izdevumi (20,1 %), kam seko mājokļa izmaksas (15,8 %) un transports (12,1 %), kas ir nedaudz zem ES vidējā līmeņa.