FM: lielāko devumu patēriņa cenu izmaiņās 2025. gadā noteica pārtikas cenu kāpums

2025. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 3,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,7% un 5,7%. Patēriņa cenu indeksa kāpums 2025. gada nogalē pakāpeniski samazinājies, un decembrī tas bija par 0,8 procentpunktiem zemāks nekā 2024. gada oktobrī, kad bija fiksēts augstākais inflācijas punkts pērnajā gadā. Cenu pieauguma diapazons pa mēnešiem pērnajā gadā bija samērā plašs, bet ar izteiktu augošu tendenci, ko lielā mērā noteica pārtikas cenu pieaugums. Tāpat patēriņa cenas pērnajā gadā ietekmēja akcīzes nodokļa un administratīvi regulējamo pakalpojumu tarifu pieaugums. 2025. gadā vidējā inflācija bija 3,7%.
Lielāko devumu patēriņa cenu kāpumā gan 2024. gada decembrī, gan 2024. gadā kopumā nodrošināja pārtikas cenu pieaugums. Pērnā gada decembrī pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums gada griezumā veidoja 4,2%. Šāds pieaugums bija zemākais pagājušā gada laikā, ko lielā mērā noteica bāzes efekti, jo mēneša griezumā pārtikas cenas palielinājās par 0,2%. Kopumā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu pieaugums 2025. gadā bija 6,2%, ko var uzskatīt par ļoti augstu kāpumu. Tādējādi šī preču grupa noteica 1,6 procentpunktu devumu pērnā gada inflācijā, veidojot gandrīz pusi no visu preču un pakalpojumu cenu pieauguma.
Tāpat kā 2025. gadā arī šogad pārtikas cenām būs pievērsta pastiprināta uzmanība, jo pārtikas preces saglabāsies kā viens no galvenajiem patēriņa cenu pieauguma iemesliem. Neapstrādātās pārtikas cenām pasaules tirgos ir vērojama samazinājuma tendence. Ja šī tendence turpināsies, pastāv priekšnosacījumi importētās pārtikas cenu samazinājumam. Papildus tam, atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no šā gada jūlija pievienotās vērtības nodokļa likme samazināsies no 21% līdz 12%. Šiem faktoriem vajadzētu mazināt pārtikas cenu kāpumu 2026. gadā.
Vienlaikus darbaspēka trūkums turpinās radīt spiedienu uz darbaspēka izmaksām, tajā skaitā arī mazumtirdzniecības nozarē. Augošās elektroenerģijas, siltumenerģijas (decembrī +13,5% gada izteiksmē), kā arī ūdensapgādes pakalpojumu (decembrī +10,3% gada izteiksmē) cenas arī neļaus pārtikas cenām samazināties. Vienlaicīgi joprojām zemā konkurence pārtikas mazumtirdzniecības jomā nenāk par labu pārtikas pircējiem. Tomēr var droši apgalvot, ka 2026. gadā pārtikas preču cenu kāpums piebremzēsies.
Gāzes un naftas cenai 2025. gada garumā bija lejupvērsta cenu tendence, galvenokārt lielāka piedāvājuma un stabila pieprasījuma dēļ. 2025. gada nogalē gāzes cena Eiropā sasniedza zemāko līmeni gandrīz pēdējo divu gadu laikā. Savukārt Brent markas naftas cenas pērnā gada decembrī samazinājās līdz 60 ASV dolāriem par barelu, kas ir zemākais līmenis kopš 2021.gada februāra. Sagaidāms, ka gāzes tarifi varētu samazināties šā gada sākumā, bet attiecībā uz siltumenerģijas tarifiem priecīgu ziņu šogad būs mazāk. Pat ja tarifi tiks samazināti, visticamāk tas skars tikai nākamo apkures sezonu. Krītošā izejvielu cena labvēlīgi ietekmē siltumenerģijas tarifu. Tomēr darbaspēka izmaksas, kā arī infrastruktūras uzturēšanas izmaksas pie krītoša iedzīvotāju skaita rada spiedienu gan uz siltumenerģijas tarifiem, gan gāzes un elektroenerģijas tarifiem. 2025. gada decembrī siltumenerģija bija par 3,9% dārgāka nekā pirms gada, bet gāze par 5,2% dārgāka.
Pērnā gada decembrī degviela bija par 1,6% lētāka nekā 2024. gada attiecīgajā mēnesī, bet 2025. gadā vidēji degvielas cenas bija par 2,1% zemākas nekā iepriekšējā gadā. Dīzeļdegvielas vidēja cena bija 1,514 par litru, bet 95. markas benzīna vidējā cena veidoja 1,538, kas attiecīgi bija par 3,3% un 4,3% mazāk nekā 2024. gadā. No šī gada 1. janvāra palielinājies akcīzes nodoklis naftas produktiem, kas palielinās degvielas cenās aptuveni par 3 eiro centiem. Tomēr tiek prognozēts, ka naftas cenas pakāpeniski turpinās samazināties, ko ietekmēs augošie naftas ieguves apjomi pasaulē un stabila pasaules ekonomikas izaugsme. Tādējādi sagaidāms, ka vidējā degvielas cena šogad varētu būt līdzvērtīga pērnā gada līmenim, neskatoties uz akcīzes nodokļa pieaugumu.
2026. gadā paaugstinošu ietekmi uz patēriņa cenu indeksu atstās arī citu nodokļu likmju paaugstinājumi. No šā gada janvāra palielinās akcīzes nodokļa likme arī tabakas izstrādājumiem un dabasgāzei. Tāpat palielinās arī dabas resursu nodoklis. Savukārt no 1. marta pieaugs akcīzes nodokļa likme alkoholiskajiem dzērieniem. Jāatzīmē, ka 2025. gadā kopumā visu nodokļu likmju pieaugums veidoja 0,6 procentpunktu devumu vidējā inflācijā.
Sagaidāms, ka 2026. gada sākumā inflācija joprojām pārsniegs 3% atzīmi, bet pavasarī patēriņa cenu pieaugums kļūs mērenāks un veidos mazāk par 3%.
Vēl par tēmu:
Aizvadīts cenu drāmas pirmais cēliens
Starp karu pirmajiem upuriem parasti ir patiesība un cenu stabilitāte. Karš notiek tālu no mums, taču cenu līmenis Latvijā martā salīdzinājumā ar februārī pieauga par 1,9%, bet gada inflācija...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālākSaeimas Sociālo un darba lietu komisija nobalso par 100% piemaksu par darbu svētku dienā
Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti laboja vienu savu kļūdu un nobalsoja "par" to, ka darbinieks, kas veic darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies izkrāptus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies izkrāptus un nozagtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 5.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja Juridiskās komisijas...
Lasīt tālākSomijas ekonomists: 2026. gadā Latvijas ekonomikā gaidāma straujāka izaugsme, balstīta privātajā patēriņā un investīcijās
Latvijas ekonomika šogad uzņems straujākus apgriezienus, sasniedzot 2,8 % IKP pieaugumu, prognozē Somijas vadošās finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns (Joona Widgrén)....
Lasīt tālākPalielina mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un mazaizsargātām ģimenēm ar bērniem
Saeima ceturtdien, 26.februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem...
Lasīt tālākPalielinās mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem
Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24. februārī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus...
Lasīt tālāk