14/01/2026, Kategorija: Ekonomika

food

2025. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 3,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,7% un 5,7%. Patēriņa cenu indeksa kāpums 2025. gada nogalē pakāpeniski samazinājies, un decembrī tas bija par 0,8 procentpunktiem zemāks nekā 2024. gada oktobrī, kad bija fiksēts augstākais inflācijas punkts pērnajā gadā. Cenu pieauguma diapazons pa mēnešiem pērnajā gadā bija samērā plašs, bet ar izteiktu augošu tendenci, ko lielā mērā noteica pārtikas cenu pieaugums. Tāpat patēriņa cenas pērnajā gadā ietekmēja akcīzes nodokļa un administratīvi regulējamo pakalpojumu tarifu pieaugums. 2025. gadā vidējā inflācija bija 3,7%.

Lielāko devumu patēriņa cenu kāpumā gan 2024. gada decembrī, gan 2024. gadā kopumā nodrošināja pārtikas cenu pieaugums. Pērnā gada decembrī pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums gada griezumā veidoja 4,2%. Šāds pieaugums bija zemākais pagājušā gada laikā, ko lielā mērā noteica bāzes efekti, jo mēneša griezumā pārtikas cenas palielinājās par 0,2%. Kopumā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu pieaugums 2025. gadā bija 6,2%, ko var uzskatīt par ļoti augstu kāpumu. Tādējādi šī preču grupa noteica 1,6 procentpunktu devumu pērnā gada inflācijā, veidojot gandrīz pusi no visu preču un pakalpojumu cenu pieauguma.

Tāpat kā 2025. gadā arī šogad pārtikas cenām būs pievērsta pastiprināta uzmanība, jo pārtikas preces saglabāsies kā viens no galvenajiem patēriņa cenu pieauguma iemesliem. Neapstrādātās pārtikas cenām pasaules tirgos ir vērojama samazinājuma tendence. Ja šī tendence turpināsies, pastāv priekšnosacījumi importētās pārtikas cenu samazinājumam. Papildus tam, atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no šā gada jūlija pievienotās vērtības nodokļa likme samazināsies no 21% līdz 12%. Šiem faktoriem vajadzētu mazināt pārtikas cenu kāpumu 2026. gadā.

Vienlaikus darbaspēka trūkums turpinās radīt spiedienu uz darbaspēka izmaksām, tajā skaitā arī mazumtirdzniecības nozarē. Augošās elektroenerģijas, siltumenerģijas (decembrī +13,5% gada izteiksmē), kā arī ūdensapgādes pakalpojumu (decembrī +10,3% gada izteiksmē) cenas arī neļaus pārtikas cenām samazināties. Vienlaicīgi joprojām zemā konkurence pārtikas mazumtirdzniecības jomā nenāk par labu pārtikas pircējiem. Tomēr var droši apgalvot, ka 2026. gadā pārtikas preču cenu kāpums piebremzēsies.

Gāzes un naftas cenai 2025. gada garumā bija lejupvērsta cenu tendence, galvenokārt lielāka piedāvājuma un stabila pieprasījuma dēļ. 2025. gada nogalē gāzes cena Eiropā sasniedza zemāko līmeni gandrīz pēdējo divu gadu laikā. Savukārt Brent markas naftas cenas pērnā gada decembrī samazinājās līdz 60 ASV dolāriem par barelu, kas ir zemākais līmenis kopš 2021.gada februāra. Sagaidāms, ka gāzes tarifi varētu samazināties šā gada sākumā, bet attiecībā uz siltumenerģijas tarifiem priecīgu ziņu šogad būs mazāk. Pat ja tarifi tiks samazināti, visticamāk tas skars tikai nākamo apkures sezonu. Krītošā izejvielu cena labvēlīgi ietekmē siltumenerģijas tarifu. Tomēr darbaspēka izmaksas, kā arī infrastruktūras uzturēšanas izmaksas pie krītoša iedzīvotāju skaita rada spiedienu gan uz siltumenerģijas tarifiem, gan gāzes un elektroenerģijas tarifiem. 2025. gada decembrī siltumenerģija bija par 3,9% dārgāka nekā pirms gada, bet gāze par 5,2% dārgāka.

Pērnā gada decembrī degviela bija par 1,6% lētāka nekā 2024. gada attiecīgajā mēnesī, bet 2025. gadā vidēji degvielas cenas bija par 2,1% zemākas nekā iepriekšējā gadā. Dīzeļdegvielas vidēja cena bija 1,514 par litru, bet 95. markas benzīna vidējā cena veidoja 1,538, kas attiecīgi bija par 3,3% un 4,3% mazāk nekā 2024. gadā. No šī gada 1. janvāra palielinājies akcīzes nodoklis naftas produktiem, kas palielinās degvielas cenās aptuveni par 3 eiro centiem. Tomēr tiek prognozēts, ka naftas cenas pakāpeniski turpinās samazināties, ko ietekmēs augošie naftas ieguves apjomi pasaulē un stabila pasaules ekonomikas izaugsme. Tādējādi sagaidāms, ka vidējā degvielas cena šogad varētu būt līdzvērtīga pērnā gada līmenim, neskatoties uz akcīzes nodokļa pieaugumu.

2026. gadā paaugstinošu ietekmi uz patēriņa cenu indeksu atstās arī citu nodokļu likmju paaugstinājumi. No šā gada janvāra palielinās akcīzes nodokļa likme arī tabakas izstrādājumiem un dabasgāzei. Tāpat palielinās arī dabas resursu nodoklis. Savukārt no 1. marta pieaugs akcīzes nodokļa likme alkoholiskajiem dzērieniem. Jāatzīmē, ka 2025. gadā kopumā visu nodokļu likmju pieaugums veidoja 0,6 procentpunktu devumu vidējā inflācijā.

Sagaidāms, ka 2026. gada sākumā inflācija joprojām pārsniegs 3% atzīmi, bet pavasarī patēriņa cenu pieaugums kļūs mērenāks un veidos mazāk par 3%.

980 skatījumi




Video

LDDK: Finansējums prioritātēm jārod, pārskatot valsts izdevumu efektivitāti

26/08/2026

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) 26. augustā vērsās pie Ministru prezidenta Andra Kulberga un finanšu ministra Māra Kučinska, aicinot pirms jaunu valsts budžeta saistību uzņemšanās...

Lasīt tālāk
Video

Elektroapgāde atjaunota 96% klientu, taču tūkstošiem mājsaimniecību joprojām gaida

26/08/2026

Turpinoties intensīvam darbam pēc postošās pagājušās nedēļas nogales vētras, līdz 26. augusta rītam, plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 265 000 klientu – ap 96 % no visiem...

Lasīt tālāk
Video

Gāzes cenas atkal kāpj: visvairāk to izjutīsim komunālajos rēķinos

14/08/2026

Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu...

Lasīt tālāk
Video

Labklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu

07/08/2026

Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...

Lasīt tālāk
Video

Kulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam

05/08/2026

Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...

Lasīt tālāk
Video

Pieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam

13/07/2026

Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...

Lasīt tālāk
Video

Karstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā

30/06/2026

Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?

02/06/2026

Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...

Lasīt tālāk
Video

Ekonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%

29/05/2026

Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....

Lasīt tālāk
Video

Ašeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi

28/05/2026

Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...

Lasīt tālāk