Apstiprina skaidrākus un vienkāršākus nosacījumus skolēnu uzņemšanas un pārcelšanas kārtībā

Vecākiem un skolēniem būs skaidrāka, taisnīgāka un saprotamāka kārtība mācību procesā, precizējot noteikumus, kas nosaka, kā bērni tiek uzņemti skolā, pārcelti nākamajā klasē vai saglabā mācību vietu īpašās situācijās. To paredz 2026. gada 13. janvārī valdībā apstiprinātie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie noteikumu grozījumi par kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē.
Pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījusies ģimeņu ikdiena un bērnu mācību ceļi. Aizvien biežāk vecāki kopā ar bērniem uz laiku dzīvo ārvalstīs vai bērniem ir nepieciešama elastīgāka pieeja mācību organizēšanā. Tomēr līdzšinējā skolēnu uzņemšanas, pārcelšanas un atskaitīšanas kārtība ne vienmēr skaidri noteica, kā šādās situācijās rīkoties.
Rezultātā vienādos gadījumos dažādās skolās tika pieņemti atšķirīgi lēmumi, kas radīja neskaidrību, satraukumu un lieku birokrātiju vecākiem, kā arī apgrūtināja skolu darbu. Trūka vienotas un saprotamas pieejas, kas vienlaikus aizsargātu bērna intereses un dotu skolām skaidrus rīcības principus.
Grozījumi noteikumos precizē un ievieš jaunas normas attiecībā uz izglītojamo uzņemšanu pamatizglītības 7. klasē un brīvajās vietās 8.–9. klasē, vispārējās vidējās izglītības 10. klasē un brīvajās vietās 11.–12. klasē. Precizētā kārtība nodrošina vienotu pieeju attiecībā uz izglītojamo uzņemšanu vispārējā vidējā izglītībā, kā arī valsts ģimnāziju pamatizglītības otrajā posmā un ļauj pašvaldībām, kurās ir vairākas izglītības iestādes, noteikt vienotu kārtību.
Tāpat grozījumi precizē kārtību iekļaujamo izglītojamo skaitu vispārizglītojošā klasē, izglītojamo ar speciālām vajadzībām iekļaušanu vispārizglītojošā klasē, nodrošinot speciālās izglītības programmas apguvi. Izglītības kvalitātes nodrošināšanai precizētas prasības apvienotās klases organizēšanai (ar iespējām apvienot klases alternatīvajā pedagoģijā, ieslodzījuma vietās, speciālo programmu ar garīgās attīstības traucējumiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem īstenošanai).
Nodrošināta arī vienota pieeja attiecībā uz gada un pēcpārbaudījumu vērtējumiem 4.–8. klasē, kā arī gada un kursa vērtējumiem vidējā izglītībā, lai ievērotu bērnu labākās intereses.
Tiek precizēti arī nosacījumi pēcpārbaudījumā iegūtā vērtējuma pielīdzināšanu gada vērtējumam, mācību snieguma vērtējuma apstrīdēšanu un izglītojamo neatskaitīšanu no izglītības iestādes.
Turpmāk vērtējuma apstrīdēšanas gadījumu izskatīs neatkarīgi pedagogi, ņemot vērā mācību priekšmeta skolotāja viedokli. Tāpat grozījumi paredz papildināt gadījumus, kad izglītojamajam saglabā vietu izglītības iestādē (valsts zinātnes attīstībai un dalībai starptautiskās programmās).
13.janvārī apstiprinātie noteikumu grozījumi “Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumos Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē.
Vēl par tēmu:
2026. gadā samazinās piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās
Lai nodrošinātu valsts budžeta prioritātes, tostarp drošības jomas finansējumu, Ministru kabinets šodien vienojās samazināt piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās – 2026....
Lasīt tālākPieejams plašāks atbalsts aizbildņu un adoptētāju ģimenēm
No 2026. gada aizbildņu un adoptētāju ģimenēm, kā arī viņu aprūpē esošajiem bērniem pieejams plašāks individuālajās vajadzībās balstīts atbalsts. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta...
Lasīt tālāk34% no 2026. gada budžeta izdevumiem tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai
Ar šā gada 1. janvāri ir stājies spēkā likums par 2026. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. 2026. gada valsts budžeta izdevumi atspoguļo valsts...
Lasīt tālākIestājoties aukstākiem laikapstākļiem, elektroenerģijas cenas biržā ir svārstīgākas
Auksto laikapstākļu dēļ Somijā jau šobrīd sasniegts vēsturiski augstākais elektroenerģijas pieprasījums. Valsts ziemeļos gaisa temperatūra noslīd līdz –20 °C, bet atsevišķos reģionos,...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākNo nākamā gada pieslēgšanās VID EDS – tikai ar drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem
Rūpējoties par iedzīvotāju un uzņēmēju datu aizsardzību un drošību, no 2026. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) varēs pieslēgties...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākAptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālāk