• Tweet

Piektdien, 19. decembrī, pie ēkas Eduarda Smiļģa ielā 23a svinīgi atklāta no jauna izgatavotā piemiņas plāksne folkloristam, rakstniekam un publicistam Krišjānim Baronam. Šajā mājā viņš (tobrīd 65 gadu vecumā) turpināja darbu pie plašā tautasdziesmu sakārtojuma, kas kļuva par nozīmīgu latviešu kultūras vērtību.

“Krišjānis Barons ir un paliek viena no mūsu tautas lielākajām vērtībām – leģenda un stūrakmens, uz kura balstās latviešu nācijas pašapziņa. Godāt šādus dižgarus ir mūsu svēts pienākums, un tas jādara ne tikai piemiņas brīžos, bet ik dienu, kopjot un izprotot viņu atstāto mantojumu. Pateicos iedzīvotājiem, kuri pirmie pamanīja plāksnes pazušanu un nepalika vienaldzīgi. Lai atjaunotā piemiņas plāksne kalpo kā atgādinājums par cilvēku, kurš ar savu darbu veidoja mūsu garīgo telpu. Novēlu, lai šī vieta aicina nākt ikvienu – bērnus, jauniešus, ģimenes un lai viņi zinātu, kāds cilvēks šeit reiz dzīvojis un ko viņš devis Latvijai,” sacīja Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis.

Plāksnes atjaunošanu Rīgas pieminekļu aģentūrai uzdeva Rīgas domes vadība, jo vēsturiskā zīme pirms trim gadiem tika nozagta. Tā kā tā bija veidota no divām masīvām bronzas daļām, pastāv aizdomas, ka zagļi bijuši metāla meklētāji. Ēkas īpašnieki ir piekrituši plāksnes atjaunošanai tās vēsturiskajā vietā.

Mājas iedzīvotāju pārstāve Elīna Rudeviča priecājās, ka bijusi iespēja piemiņas plāksni uzstādīt vēl šogad. “Šī māja nav stāsts tikai par mums, kas tajā dzīvo šodien. Tā ir dzīva vēstures liecība, kas joprojām ir klātesoša.”

Jauno plāksni veidojis tēlnieks Jānis Strupulis, kurš savulaik radīja arī 1985. gadā atklāto oriģinālo plāksni. Konsultējoties ar Krišjāņa Barona muzeju, tēlnieks Strupulis izstrādāja jaunu skici. Šoreiz plāksne veidota no pulēta granīta, uz kura piestiprināts bronzas bareljefs, nodrošinot gan ilgmūžību, gan vizuālu veidolu, kas atbilst piemiņas vietas nozīmei.

Tagad uz plāksnes ir uzraksti latviešu un angļu valodā, jo Rīgas Pieminekļu aģentūra uzskata, ka ir būtiski informēt tūristus par nozīmīgāko Krišjāņa Barona darbu – latviešu tautasdziesmu apkopošanu, sistematizēšanu un publicēšanu krājumā “Latvju dainas”. Viņš bija pirmais latvietis, ko vācu draudze atļāva izvadīt no Doma baznīcas.

Nams Eduarda Smiļģa (agrāk Dārtas) ielā 23a ir nozīmīga vieta Latvijas kultūras vēsturē. Tieši šeit par Dainu tēvu dēvētais Barons pabeidza lielu daļu no “Latvju dainu” krājuma, kas viņa kārtojumā iznāca no 1894. līdz 1915. gadam. Šajā namā viņš dzīvoja un strādāja no 1900. līdz 1909. gadam. Baronu ģimene pārcēlās uz Pārdaugavu 1900. gadā, kad viņa dēla – ārsta Kārļa Barona – ģimene kļuva kuplāka un viņam bija nepieciešama sava dzīvesvieta. Lai gan Dainu tēvs labprāt būtu strādājis klusā lauku vidē, praktisku iemeslu dēļ izvēlējās Pārdaugavu, jo šeit bija vieglāk saņemt un nodot “Latvju dainu” korektūras un uzturēt aktīvu saraksti.

Māja, kurā Baroni dzīvoja, tolaik bija neliels, vienkāršs namiņš. Viņi mitinājās apakšstāvā, ar logiem pret ielu un atsevišķu ieeju, kas agrāk kalpojusi nelielam veikalam vai darbnīcai. Gan Krišjānis Barons, gan ciemiņi pārsvarā izmantoja ieeju no pagalma. Ēka pārbūvēta 1937. gadā, iegūstot cementa apmetumu, kas saglabājies līdz mūsdienām.