SEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem, vērš uzmanību, ka divi priekšlikumi ir vērsti uz sabiedriskā medija VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs” (LSM) budžeta dotācijas ievērojamu samazinājumu 2026. gadā un turpmāk.
Deputāts Artūrs Butāns iesniedzis priekšlikumu par 3 000 000 eiro samazināt sabiedriskā medija budžetu, rosinot pārdalīt “SEPLP krievu valodas satura radīšanai paredzēto finansējumu no 46. resora “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi”, piešķirot finansējumu valsts budžeta programmai 34.00.00 “Jaunsardzes centrs” bezpilota gaisa kuģu konstruēšanas un vadīšanas apmācību nodrošināšanai jaunsargiem, kā arī skolēniem Valsts aizsardzības mācības ietvaros”.
Padome vērš uzmanību, ka izmaksu samazināšanas satura radīšanai krievu valodā ne vienu brīdi nav bijis uzstādījums LSM, gluži otrādi, lai nodrošinātu Nacionālās drošības koncepcijā ietverto mērķu jēgpilnu sasniegšanu, LSM stratēģijā ir noteikts pakāpenisks sasniedzamās auditorijas palielinājums. Tādejādi LSM ir sagatavojis Latgales redakcijas satura koncepciju, kura paredz saglabāt unikālo FM apraides tīklu Latvijas austrumu pierobežā, kā arī attīstīt jaunus digitālā satura formātus.
Deputāts Uldis Augulis iesniedzis priekšlikumu par 5 600 000 eiro samazināt sabiedriskā medija budžetu, rosinot līdzekļu pārdali no resora 46. resora “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi” uz 13. resoru “Finanšu ministrija” budžeta deficīta samazināšanai.
Padome aicina neatbalstīt šos konkrētos, kā arī vēl citus iespējamos priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu 2026. gadam un turpmāk, lai neapdraudētu reformas, kas paredz apvienota sabiedriskā medija izveidošanu un vidēja termiņa darbības stratēģijas īstenošanu 2026.-2029. gadam izpildi, norisi. Darbs pie stratēģijas izstrādes norit saskaņā ar Padomes apstiprināto gaidu vēstuli un tajā norādīto plānoto budžeta apjomu.
2025. gada 12. februārī apstiprinātajā Padomes kā kapitāla daļu turētāja gaidu vēstulē LSM uzdots: ”Ņemot vērā gaidu vēstules apstiprināšanas brīdī esošo kopējo ekonomisko situāciju Latvijā, kā arī esošo neskaidrību par izmaiņām Latvijas Sabiedriskā medija finansēšanas modelī, Kapitāla daļu turētājs no Kapitālsabiedrības sagaida, ka tiks realizēta plānveidīga, uz ilgtspējīgu attīstību vērsta, sabalansēta budžeta ieņēmumu un izmaksu, tostarp investīciju, plānošanas politika, lai tādējādi nodrošinātu Stratēģijas nefinanšu mērķu un darbības virzienu izpildi atbilstoši vidēja termiņa valsts budžetā rezervētajam bāzes finansējumam, kas gaidu vēstules apstiprināšanas brīdī ir 61,41 milj. euro”.
Padome, veicot LSM kapitāla daļu turētāja, padomes un augstākās lēmējinstitūcijas funkcijas, ir piedalījusies sēdēs un jau informējusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju attiecīgi 2025. gada 30. septembrī un 28. oktobrī par sabiedriskā medija plānoto budžetu un sasniedzamajiem rezultatīvajiem rādītājiem, kā arī par Padomes budžeta samazinājumu 2026. gadā.
Padome norāda, ka tās budžets, kas arī ir daļa no 46. resora “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi”, ir pastāvīgi un ievērojami samazinājies pēdējo gadu laikā – 1 174 522 eiro 2024. gadā, 861 520 eiro 2025. gadā, 748 495 eiro 2026. gadā.
Savukārt LSM kopumā saņēmis vai plāno saņemt valsts budžeta līdzekļus, tajā skaitā vienreizējus piešķīrumus, 45 689 313 eiro 2024. gadā, 68 487 987 eiro 2025. gadā, 61 405 741 eiro 2026. gadā un turpmāk. Tādējādi 2026. gadā, salīdzinot ar 2025. gada kopējiem plānotiem ieņēmumiem no valsts budžeta dotācijas, ir pat vērojams samazinājums uz vienreizējā piešķīruma – pārvietojamo televīzijas staciju iegādes darījuma – rēķina.
Padome uzsver, ka plānoto līdzekļu samazinājums apdraudētu likumprojektā “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” noteiktā 46. resora “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi” politikas mērķa – nodrošināt Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu efektīvu un atklātu pārvaldību, neatkarību, atbildīgumu sabiedrības priekšā un veicināt to kvalitatīvu darbību, lai stiprinātu Latvijas demokrātisko iekārtu, vārda brīvību un iedzīvotāju piederības sajūtu Latvijai, koptu latviešu valodu un nacionālo kultūru. Nodrošināt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sabiedriskā labuma radīšanu, satura daudzveidību, viedokļu dažādību, izcilu kvalitāti, plašu auditorijas aptvērumu un satura izplatības platformu dažādošanu. Nodrošināt apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidi un darbību, nodrošinot tam Eiropas vidējam līmenim atbilstošu, neatkarīgu un prognozējamu finansējumu – un no tā izrietošo darbības rezultātu un rezultatīvo rādītāju izpildi.
Padome, nosūtot vēstuli, arī informējusi atbildīgās Saeimas komisijas un ministrijas.
Vēl par tēmu:
Plānots vēl par gadu pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas
Līdz nākamā gada 1.jūlijam plānots pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas. To paredz par steidzamu atzītais un Saeimā ceturtdien, 26.martā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: Nerisinot minerālmēslu un degvielas cenu jautājumu, varam pieredzēt pārtikas un migrācijas krīzi
Valdība lēmusi, ka papildus 15 % akcīzes samazinājumam dīzeļdegvielai arī lauksaimnieku izmantotajai marķētajai dīzeļdegvielai akcīze tiks samazināta par 5 centiem litrā. Lai gan šis ir...
Lasīt tālākPētījums: martā cenu atšķirība starp Latvijas veikaliem pārsniedz 16 eiro
Tirgus pētījumu uzņēmums “SeeNext” katru mēnesi monitorē produktu cenas Latvijas lielākajos veikalu tīklos. Martā zemākās cenas konkrētu produktu grozam fiksētas “Lidl” veikalos, augstākās...
Lasīt tālākPTAC: 60% no pārbaudītajām cenām ir neatbilstošas
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC), veicot cenu monitoringu, secina, ka 60% gadījumu cenas ir norādītas neatbilstoši, tāpēc ir pieņemti četri lēmumi, kopā piemērojot...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 18. martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākLAKRS atbalsta jaunatnes organizācijas “Protests” rīkoto protesta akciju par darbinieku tiesībām
Saeimas deputāti ir spēruši izšķirošus soļus Darba likuma grozījumos, kas tūkstošiem darba ņēmēju Latvijā samazina darba samaksu. Plānotie grozījumi paredz būtiski samazināt piemaksas...
Lasīt tālākVAS “Latvijas Pasts” ievieš drošu ID pārbaudi visos pakomātos
VAS “Latvijas Pasts”, kas pārvalda plašāko un pieejamāko pakomātu tīklu Latvijā, paziņo par unikālu pakalpojumu – personas identifikāciju pie pakomāta. Tas paredz iespēju adresātam...
Lasīt tālāk2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu
2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu un, salīdzinot ar 2024. gadu, to skaits ir samazinājies par 3,1 tūkstoti jeb 13,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati....
Lasīt tālākArodbiedrību iniciatīva apturēt virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai savākusi vairāk nekā 10 000 parakstu
Arodbiedrību iniciatīva portālā manabalss.lv, lai apturētu Ekonomikas ministrijas virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai, divās dienās savākusi vairāk nekā...
Lasīt tālākSkaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem turpmāk būs jānorāda arī kvalifikācija
Valdība otrdien, 3. martā, apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos*, kas ievieš lielāku caurskatāmību skaistumkopšanas jomā, prasot pakalpojumu sniedzējiem, uzsākot darbību,...
Lasīt tālāk