• Tweet

Piektdien, 7. novembrī plkst. 19.00 Latvijas Universitātes Lielajā Aulā Sinfonietta Rīga un diriģents Normunds Šnē koncertprogrammā “Haidna simfonija un Hillborga čellkoncerts” aicina uz tikšanos ar vienu no spilgtākajām mūsdienu skandināvu muzikālajām parādībām, norvēģu čellisti Amāliju Stālheimu (Amalie Stalheim), kuras sniegumā dzirdēsim Andersa Hillborga ziemeļniecisku nokrāsu piesātināto Čellkoncertu.

Līdzās laikmetīgai skaņu valodai koncerta programmā iemirdzēsies arī klasiskas vērtības. Austriešu simfonijas tēva Jozefa Haidna speciāli Olimpijas masonu ložas orķestrim (Concert de la Loge Olympique) sacerētā simfonija, citkārt arī dēvēta par simfoniju “Lācis”. Tā pirmatskaņota Parīzē 1787. gadā Tilerī pils Miesassargu zālē (Salle des Gardes du Corps), klātesot Francijas karaliskajai ģimenei, tostarp Marijai Antuanetei.

Arī vācu vēlīnā romantiķa Riharda Štrausa svīta “Pilsonis muižniekos” (Le bourgeois gentilhomme) visciešākajā veidā saistāma ar Parīzes vārdu. Orķestra svīta, kas sākotnēji iecerēta kā teātra mūzikas darbs, balstās franču teātra skolas dibinātāja un dramaturga Moljēra tāda paša nosaukuma baleta komēdijas motīvos. Lugas darbība risinās Luija XIV laikmeta Parīzē un ataino pusmūža pilsoņa centienus kāpt pa sociālajām kāpnēm un komiskām situācijām, ko šāda godkāre nes.

Moljēra luga savu pirmizrādi piedzīvoja 1670. gada novembrī Parīzes Palais Royal. Iestudējuma mūzikas autors – ne mazāk zīmīga Luija XIV laikmeta figūra, galma komponists Žans Batists Lullī kļuva arī par Riharda Štrausa iedvesmas avotu. Orķestra svītā Štrauss ir gan vadījies pēc Moljēra dramatiskās ieceres un satīriskā gara, gan iespaidojies un pat citējis Lullī muzikālo tekstu. Štrausa svīta savu pirmatskaņojumu piedzīvoja Berlīnē 1918. gada aprīlī un pieder pie pazīstamākajiem autora neoklasicisma perioda sacerējumiem.

Viens no nozīmīgākajiem un ražīgākajiem mūsdienu zviedru komponistiem Anderss Hilborgs pazīstams gan ar saviem vērienīgajiem simfoniskajiem audekliem, gan koncertžanra darbiem, tostarp arī ar 2020. gadā uzrakstīto Koncertu čellam un orķestrim.

Andersa Hilborga simfonisko darbu lasījumus veikuši daudzi nozīmīgi viņa laikabiedri – diriģenti, tostarp Esa Peka Salonens, Alans Gilberts, Sakari Oramo, Gustavo Dudamels, Deivids Cinmans, Endrū Manze, Klauss Mekele, Janiks Nezē-Segēns, Juka Peka Saraste, Hannu Lintu, Daniēls Hārdings un daudzi citi.

Hillborga mūziku ir iedzīvinājuši tādi pasaulslaveni kolektīvi kā Losandželosas filharmoniķi, Berlīnes filharmoniķi, Čikāgas simfoniskais orķestris, Ņujorkas filharmoniķi, Sanfrancisko simfoniskais orķestris, Cīrihes Tonhalles orķestris, Bavārijas Radio simfoniskais orķestris, Stokholmas Karaliskais filharmonijas orķestris, BBC simfoniskais orķestris, Helsinku Radio orķestris, Gēteborgas simfoniskais orķestris, Oslo simfoniskais orķestris, Karaliskais Concertgebouw orķestris un Orchestre de Paris.

Bergenā dzimusī čelliste Āmālija Stālheima ir viena redzamākajām jaunās paaudzes skandināvu mūziķēm un ir sadarbojusies ar redzamākajiem ziemeļvalstu orķestriem, to vidū Oslo, Bergenas un Stokholmas filharmoniskie orķestri, Norvēģijas un Zviedrijas Radio simfoniskie orķestri, Gēteborgas, Oulu un Kuopio simfoniskie orķestri.

Stālheima ir saņēmusi Norvēģijas solo mākslinieka balvu (2021), Zviedrijas karaliskās mūzikas akadēmijas “solo mākslinieku balvu” (2018) un Verbjē festivāla speciālbalvu (2015). Savukārt prominentais britu izdevums BBC Music Magazine 2022. gadā viņu nodēvēja par “uzlecošo zvaigzni”.

Līdztekus klasiskajam čella repertuāram Stāllheima regulāri pievēršas aktuālajai mūzikai, tai skaitā arī pirmatskaņojot tieši viņai komponētus čella opusus. Kā aizrautīga kamermūziķe Stālheima sadarbojas ar izciliem savas jomas mūziķiem, viņu vidū – vijolnieki Žanīne Jansena un Benjamins Šmids, altists Larss Anderss Tomters, čellists Jo-Jo Ma, pianisti Leifs Ūve Annsnēss, Ketrīna Stota, Poļina Ļeščenko un Kristians Īle Hadlands.

Viņa regulāri uzstājas dzimtās Norvēģijas kamermūzikas festivālos: Bergenā, Stavangerā, Rosendālā, Hemsingā, kā arī Dānijā: Kopenhāgenas vasaras festivālā un Hindsgevles festivālā. Stālheima ir bijusi arī Zviedrijas klasikas radio (P2) rezidences māksliniece.

Stālheima spēlē itāļu instrumentu būves meistara Frančesko Rudžeri (Francesco Rugeri) 1687. gadā būvēto instrumentu, ko mākslinieces rīcībā nodevis Anders Sveaas fonds (Norvēģija).

Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs un interneta veikalā.