Mazāk skaidras naudas, vairāk klikšķu: kā mainās maksājumu paradumi Latvijā?

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā būtiski mainījušies iedzīvotāju maksājumu paradumi – strauji pieaudzis gan bezskaidras naudas, gan tiešsaistes norēķinu īpatsvars. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) dati1, pēdējo piecu gadu laikā trīskāršojies arī tiešsaistē veikto maksājumu apjoms, kas spilgti apliecina tiešsaistes norēķinu popularitātes pieaugumu, uzsver Luminor bankas finanšu eksperts Ulvis Pāvuls.
Tiešsaistes maksājumu īpatsvars Latvijā trīskāršojies
Kamēr skaidra nauda joprojām ir visbiežāk izmantotais norēķinu veids Eiropas Savienībā kopumā, Latvijā jau 78 %2 maksājumu notiek bezskaidras naudas veidā. Kā liecina ECB dati, pēdējo piecu gadu laikā būtiski audzis tiešsaistes maksājumu īpatsvars. Ja 2019. gadā tikai 7 % iedzīvotāju ikdienas maksājumu Latvijā notika tiešsaistē, tad 2024. gadā šis rādītājs sasniedzis jau 25 %. Līdzīgs pieaugums vērojams arī citās Baltijas valstīs – Lietuvā tiešsaistes maksājumu īpatsvars pieaudzis par 17 %, bet Igaunijā – par 8 %. Eiropas valstīs tiešsaistes maksājumi pieauguši tieši par pārtiku un ikdienas precēm, kā arī daļu no maksājumiem veido ēdienu piegādes, kas iepriekš nebija nozīmīga kategorija, bet šobrīd veido jau 11 % no visiem maksājumiem.
Arī Luminor klientu vidū pēdējo trīs gadu laikā tiešsaistes maksājumu apjoms ir pieaudzis par aptuveni 40 %. Šīs izmaiņas veicina vairāki faktori – arvien plašāka e-komercijas attīstība, uzņēmēju vēlme piedāvāt ērtākus un ātrākus norēķinu risinājumus, kā arī sabiedrības digitālo prasmju pieaugums. Tiešsaistes maksājumi kļūst par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu gan pārtikas iegādē, gan komunālo maksājumu veikšanā, gan izmantojot mobilās lietotnes pakalpojumu rezervācijai vai transportam.
Tiešsaistē tērējam vairāk
Pieaudzis ne tikai darījumu skaits, bet arī kopējā tiešsaistes maksājumu vērtība – salīdzinājumā ar 2019. gadu Latvijas iedzīvotāji tiešsaistē tērē par 23 % vairāk. Tas apliecina, ka iedzīvotāji ir gatavi ne vien biežāk izmantot digitālos maksājumu risinājumus, bet arī veikt lielākus pirkumus tiešsaistē.
Luminor bankas dati liecina, ka īpaši strauji audzis Apple Pay izmantojums, kas vien nepilna gada laikā ir dubultojies. Arī Google Pay pakāpeniski nostiprina savas pozīcijas, bet tomēr lēnākā tempā. Neskatoties uz to, internetbanku maksājumi joprojām ir populārākais apmaksas veids, lai gan to īpatsvars ir nedaudz samazinājies.
Tāpat datos redzams, ka vidējā tiešsaistes maksājuma summa pēdējo piecu gadu laikā nav mainījusies un saglabājas 50 eiro apmērā. Salīdzinot apgrozījuma izmaiņas dažādās nozarēs kopš 2022. gada, vislielākais pieaugums vērojams kosmētikas tirdzniecībā un būvmateriālu un mājas preču segmentā. Viens no tiešsaistes maksājumu popularitātes iemesliem ir gan ērtums, gan drošības risinājumi, kas nodrošina ātru un pārskatāmu norēķinu pieredzi.
Uzņēmumiem jāspēj pielāgoties
Kā norāda Luminor bankas eksperts, tirgotājiem ir būtiski nodrošināt klientiem ērtas un daudzveidīgas maksājumu iespējas, īpaši tiešsaistē. Tas ne tikai uzlabo klientu apmierinātību, bet arī veicina pārdošanas apjomu pieaugumu. Pieprasījums pēc mūsdienīgiem risinājumiem aug, un uzņēmumi, kas savlaicīgi pielāgojas, gūst konkurētspējas priekšrocības. Šie dati skaidri iezīmē ilgtermiņa tendenci – digitālie maksājumi kļūst par dominējošu norēķinu formu Baltijas valstīs, un pieprasījums pēc tiem turpina pieaugt.
Vēl par tēmu:
CSP sāk publicēt uzņēmumu sarakstu, kas veic preču eksportu un importu ar Krieviju un Baltkrieviju.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sāk reizi mēnesī publicēt savā tīmekļvietnē to Latvijā reģistrēto uzņēmumu sarakstu, kuri eksportē preces uz Krieviju vai Baltkrieviju vai importē...
Lasīt tālākŠī gada otrajā ceturksnī vietējie viesi veicināja tūristu mītņu apmeklējuma pieaugumu
2026. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 750,0 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 1,2% pieaugumu pret 2025. gada 2. ceturksni. Viesi tūristu mītnēs pavadījuši 1,29...
Lasīt tālākTM: latviešu valodai jābūt stabilai un patstāvīgai arī mākslīgā intelekta laikmetā
Latviešu valodas pilnvērtīgai pastāvēšanai digitālajā vidē un mākslīgā intelekta laikmetā nepieciešami kvalitatīvi valodas dati, terminoloģija un mūsdienīgi digitālie rīki. To 19. augustā...
Lasīt tālākĢenerālprokuratūrā vērtēs CSDD amatpersonu un darbinieku atbildību
Šī gada 19. augustā Latvijas Republikas prokuratūrā saņemts Latvijas Republikas Valsts prezidenta E. Rinkēviča iesniegums par faktu pārbaudi, kurā prokuratūrai, ievērojot Prokuratūras likuma...
Lasīt tālākVARAM: vairāk nekā 58 miljoni eiro uzņēmējdarbības projektiem stiprinās Latvijas reģionus
Lai attīstītu uzņēmējdarbībai nepieciešamo publisko infrastruktūru, veicinātu darba algu fonda pieaugumu un jaunu investīciju piesaisti reģionos, Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)...
Lasīt tālākBaravika, Briedis, Apse un Osis – četri jauni vārdi “Vivi” elektrovilcieniem
Turpinot AS “Latvijas valsts meži” (LVM) un pasažieru pārvadātāja “Vivi” sadarbību, augustā četri elektrovilcieni iegūst jaunus vārdus – Baravika, Briedis, Apse un Osis. Jaunie vilcienu...
Lasīt tālākMinistru prezidents: Saeimai jāizšķiras, vai arī Latvija turpmāk būs “airBaltic” īpašniece
Pēc šodien notikušajām sarunām par “airBaltic” turpmāko finanšu restrukturizāciju iesaistītās puses ir gatavas saglabāt vienotu sarunu procesu un turpināt darbu pie iespējamā risinājuma,...
Lasīt tālākCSDD saskārusies ar kiberdrošības incidentu
VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) informē, ka nedēļas nogalē CSDD tika pakļauta komplicētam kiberuzbrukumam, kā rezultātā uzbrucējiem ir izdevies daļēji piekļūt CSDD IT...
Lasīt tālākLVM pārsūdzēs tiesā Konkurences padomes lēmumu par naudas sodu ilgtermiņa mežizstrādes līgumu lietā
AS “Latvijas valsts meži” (LVM) uzskata par nepamatotu un netaisnīgu Konkurences padomes (KP) piemēroto naudas sodu, kas pieņemts attiecībā uz 90. gados – vēl pirms LVM dibināšanas – noslēgtajiem...
Lasīt tālākFID ierēdņu patvaļa “MERE” krīzē izraisa pārtikas katastrofu; dienestam ir pilnas tiesības ļaut desas atdot labdarībai
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) nāk klajā ar asu paziņojumu par klaju kompetences trūkumu un administratīvo patvaļu Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) rīcībā saistībā ar slēgto "MERE"...
Lasīt tālāk