Mazāk skaidras naudas, vairāk klikšķu: kā mainās maksājumu paradumi Latvijā?

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā būtiski mainījušies iedzīvotāju maksājumu paradumi – strauji pieaudzis gan bezskaidras naudas, gan tiešsaistes norēķinu īpatsvars. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) dati1, pēdējo piecu gadu laikā trīskāršojies arī tiešsaistē veikto maksājumu apjoms, kas spilgti apliecina tiešsaistes norēķinu popularitātes pieaugumu, uzsver Luminor bankas finanšu eksperts Ulvis Pāvuls.
Tiešsaistes maksājumu īpatsvars Latvijā trīskāršojies
Kamēr skaidra nauda joprojām ir visbiežāk izmantotais norēķinu veids Eiropas Savienībā kopumā, Latvijā jau 78 %2 maksājumu notiek bezskaidras naudas veidā. Kā liecina ECB dati, pēdējo piecu gadu laikā būtiski audzis tiešsaistes maksājumu īpatsvars. Ja 2019. gadā tikai 7 % iedzīvotāju ikdienas maksājumu Latvijā notika tiešsaistē, tad 2024. gadā šis rādītājs sasniedzis jau 25 %. Līdzīgs pieaugums vērojams arī citās Baltijas valstīs – Lietuvā tiešsaistes maksājumu īpatsvars pieaudzis par 17 %, bet Igaunijā – par 8 %. Eiropas valstīs tiešsaistes maksājumi pieauguši tieši par pārtiku un ikdienas precēm, kā arī daļu no maksājumiem veido ēdienu piegādes, kas iepriekš nebija nozīmīga kategorija, bet šobrīd veido jau 11 % no visiem maksājumiem.
Arī Luminor klientu vidū pēdējo trīs gadu laikā tiešsaistes maksājumu apjoms ir pieaudzis par aptuveni 40 %. Šīs izmaiņas veicina vairāki faktori – arvien plašāka e-komercijas attīstība, uzņēmēju vēlme piedāvāt ērtākus un ātrākus norēķinu risinājumus, kā arī sabiedrības digitālo prasmju pieaugums. Tiešsaistes maksājumi kļūst par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu gan pārtikas iegādē, gan komunālo maksājumu veikšanā, gan izmantojot mobilās lietotnes pakalpojumu rezervācijai vai transportam.
Tiešsaistē tērējam vairāk
Pieaudzis ne tikai darījumu skaits, bet arī kopējā tiešsaistes maksājumu vērtība – salīdzinājumā ar 2019. gadu Latvijas iedzīvotāji tiešsaistē tērē par 23 % vairāk. Tas apliecina, ka iedzīvotāji ir gatavi ne vien biežāk izmantot digitālos maksājumu risinājumus, bet arī veikt lielākus pirkumus tiešsaistē.
Luminor bankas dati liecina, ka īpaši strauji audzis Apple Pay izmantojums, kas vien nepilna gada laikā ir dubultojies. Arī Google Pay pakāpeniski nostiprina savas pozīcijas, bet tomēr lēnākā tempā. Neskatoties uz to, internetbanku maksājumi joprojām ir populārākais apmaksas veids, lai gan to īpatsvars ir nedaudz samazinājies.
Tāpat datos redzams, ka vidējā tiešsaistes maksājuma summa pēdējo piecu gadu laikā nav mainījusies un saglabājas 50 eiro apmērā. Salīdzinot apgrozījuma izmaiņas dažādās nozarēs kopš 2022. gada, vislielākais pieaugums vērojams kosmētikas tirdzniecībā un būvmateriālu un mājas preču segmentā. Viens no tiešsaistes maksājumu popularitātes iemesliem ir gan ērtums, gan drošības risinājumi, kas nodrošina ātru un pārskatāmu norēķinu pieredzi.
Uzņēmumiem jāspēj pielāgoties
Kā norāda Luminor bankas eksperts, tirgotājiem ir būtiski nodrošināt klientiem ērtas un daudzveidīgas maksājumu iespējas, īpaši tiešsaistē. Tas ne tikai uzlabo klientu apmierinātību, bet arī veicina pārdošanas apjomu pieaugumu. Pieprasījums pēc mūsdienīgiem risinājumiem aug, un uzņēmumi, kas savlaicīgi pielāgojas, gūst konkurētspējas priekšrocības. Šie dati skaidri iezīmē ilgtermiņa tendenci – digitālie maksājumi kļūst par dominējošu norēķinu formu Baltijas valstīs, un pieprasījums pēc tiem turpina pieaugt.
Vēl par tēmu:
2025. gadā piedzīvota stabila eksporta izaugsme
Lai gan 2025. gada pēdējos mēnešos eksporta izaugsme bija svārstīga, gads kopumā noslēdzās ar stabilu eksporta izaugsmi. Šo pozitīvo tendenci lielā mērā veicināja uzņēmēju spēja...
Lasīt tālākSlēgta vietne “dinnerinthesky.lv”
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Eiropas Patērētāju informēšanas centrs Latvijā (ECC Latvia) informē, ka, pateicoties veiksmīgai Latvijas un Igaunijas uzraudzības iestāžu...
Lasīt tālāk2025. gadā rūpniecības produkcijas apjoms pieaudzis par 4%
[caption id="attachment_33753" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, rūpniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās...
Lasīt tālākTiek atceltas plānotās izmaiņas Skultes un Siguldas vilcienu kustības grafikā
VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) informē, ka plānotās izmaiņas vilcienu kustības grafikā Skultes un Siguldas virzienā, kurām bija paredzēts stāties spēkā no 4. februāra, netiek ieviestas. LDz...
Lasīt tālākPTAC: patērētāju informētība par zemo cenu grozu ir laba, taču nepieciešams plašāks preču klāsts
61% Latvijas iedzīvotāju ir dzirdējuši par zemo cenu pārtikas produktu groza iniciatīvu, savukārt 47% aptaujāto ir pamanījuši šī groza produktus veikalos. Tas secināts sabiedriskās domas...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina satiksmes ministru A. Švinku nemaldināt sabiedrību un atsaukt nepatieso informāciju par nozari
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, kas pārstāv 25 pasažieru pārvadātājus, ir negatīvi pārsteigta par ministra publiskajiem uzbrukumiem nozarei LTV raidījumā “Šodienas jautājums”...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālākPētījums: 45% sociālo mediju lietotāju iegādājas produktus influenceru ietekmē
45% sociālo mediju lietotāju ir iegādājušies produktus ietekmētāju satura rezultātā, savukārt 70% gadījumu ietekmētāju saturs veicinājis papildu informācijas meklēšanu par produktu...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis decembrī bija 7,1 %
2025. gada decembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,1 %, un kopš novembra tas palielinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākRīgas, Liepājas un Ventspils ostās 2025. gadā pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu
2025. gadā Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu. Saskaņā ar ostu datiem Rīgas ostas termināļos kopā pārkrauti 16,75 miljoni tonnu kravu, Ventspilī 8,53...
Lasīt tālāk