Mazāk skaidras naudas, vairāk klikšķu: kā mainās maksājumu paradumi Latvijā?

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā būtiski mainījušies iedzīvotāju maksājumu paradumi – strauji pieaudzis gan bezskaidras naudas, gan tiešsaistes norēķinu īpatsvars. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) dati1, pēdējo piecu gadu laikā trīskāršojies arī tiešsaistē veikto maksājumu apjoms, kas spilgti apliecina tiešsaistes norēķinu popularitātes pieaugumu, uzsver Luminor bankas finanšu eksperts Ulvis Pāvuls.
Tiešsaistes maksājumu īpatsvars Latvijā trīskāršojies
Kamēr skaidra nauda joprojām ir visbiežāk izmantotais norēķinu veids Eiropas Savienībā kopumā, Latvijā jau 78 %2 maksājumu notiek bezskaidras naudas veidā. Kā liecina ECB dati, pēdējo piecu gadu laikā būtiski audzis tiešsaistes maksājumu īpatsvars. Ja 2019. gadā tikai 7 % iedzīvotāju ikdienas maksājumu Latvijā notika tiešsaistē, tad 2024. gadā šis rādītājs sasniedzis jau 25 %. Līdzīgs pieaugums vērojams arī citās Baltijas valstīs – Lietuvā tiešsaistes maksājumu īpatsvars pieaudzis par 17 %, bet Igaunijā – par 8 %. Eiropas valstīs tiešsaistes maksājumi pieauguši tieši par pārtiku un ikdienas precēm, kā arī daļu no maksājumiem veido ēdienu piegādes, kas iepriekš nebija nozīmīga kategorija, bet šobrīd veido jau 11 % no visiem maksājumiem.
Arī Luminor klientu vidū pēdējo trīs gadu laikā tiešsaistes maksājumu apjoms ir pieaudzis par aptuveni 40 %. Šīs izmaiņas veicina vairāki faktori – arvien plašāka e-komercijas attīstība, uzņēmēju vēlme piedāvāt ērtākus un ātrākus norēķinu risinājumus, kā arī sabiedrības digitālo prasmju pieaugums. Tiešsaistes maksājumi kļūst par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu gan pārtikas iegādē, gan komunālo maksājumu veikšanā, gan izmantojot mobilās lietotnes pakalpojumu rezervācijai vai transportam.
Tiešsaistē tērējam vairāk
Pieaudzis ne tikai darījumu skaits, bet arī kopējā tiešsaistes maksājumu vērtība – salīdzinājumā ar 2019. gadu Latvijas iedzīvotāji tiešsaistē tērē par 23 % vairāk. Tas apliecina, ka iedzīvotāji ir gatavi ne vien biežāk izmantot digitālos maksājumu risinājumus, bet arī veikt lielākus pirkumus tiešsaistē.
Luminor bankas dati liecina, ka īpaši strauji audzis Apple Pay izmantojums, kas vien nepilna gada laikā ir dubultojies. Arī Google Pay pakāpeniski nostiprina savas pozīcijas, bet tomēr lēnākā tempā. Neskatoties uz to, internetbanku maksājumi joprojām ir populārākais apmaksas veids, lai gan to īpatsvars ir nedaudz samazinājies.
Tāpat datos redzams, ka vidējā tiešsaistes maksājuma summa pēdējo piecu gadu laikā nav mainījusies un saglabājas 50 eiro apmērā. Salīdzinot apgrozījuma izmaiņas dažādās nozarēs kopš 2022. gada, vislielākais pieaugums vērojams kosmētikas tirdzniecībā un būvmateriālu un mājas preču segmentā. Viens no tiešsaistes maksājumu popularitātes iemesliem ir gan ērtums, gan drošības risinājumi, kas nodrošina ātru un pārskatāmu norēķinu pieredzi.
Uzņēmumiem jāspēj pielāgoties
Kā norāda Luminor bankas eksperts, tirgotājiem ir būtiski nodrošināt klientiem ērtas un daudzveidīgas maksājumu iespējas, īpaši tiešsaistē. Tas ne tikai uzlabo klientu apmierinātību, bet arī veicina pārdošanas apjomu pieaugumu. Pieprasījums pēc mūsdienīgiem risinājumiem aug, un uzņēmumi, kas savlaicīgi pielāgojas, gūst konkurētspējas priekšrocības. Šie dati skaidri iezīmē ilgtermiņa tendenci – digitālie maksājumi kļūst par dominējošu norēķinu formu Baltijas valstīs, un pieprasījums pēc tiem turpina pieaugt.
Vēl par tēmu:
Muzeju naktī ar vilcienu varēs braukt par puscenu
Šī gada 23. maijā, Muzeju naktī, Vivi vilcieniem, kuri no sešiem vakarā līdz pusnaktij atradīsies ceļā, elektroniskās un drukātās viena brauciena pilnas cenas biļetes varēs iegādāties...
Lasīt tālākGados jaunākie nodarbinātie biežāk strādā IT nozarē, vecākie – nekustamo īpašumu jomā
Informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē strādā gados jaunākie nodarbinātie — vidēji 36,6 gadu vecumā, savukārt īpašumu pārvaldībā nodarbinātie ir visvecākie — vidēji 52,2...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPTAC aicina iedzīvotājus Lieldienās iegādāties zemo cenu groza produktus
Tuvojoties Lieldienām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus laikus plānot pirkumus un izvēlēties izdevīgākos piedāvājumus, iegādājoties zemo cenu groza...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākPlānots vēl par gadu pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas
Līdz nākamā gada 1.jūlijam plānots pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas. To paredz par steidzamu atzītais un Saeimā ceturtdien, 26.martā,...
Lasīt tālāk