• Tweet

Īres maksas pieaugums Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas savienībā (ES), tomēr salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums bijis mērenāks, liecina Eurostat dati.

Neskatoties uz cenu izmaiņām, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijā ir uzlabojušās iespējas īrēt mājokli. Cenu dinamiku Latvijā ietekmē pieprasījums pēc mūsdienīgiem mājokļiem, ko veicina Euribor kritums, skaidro Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Eurostat dati rāda, ka Latvijā īres cenas no 2010. līdz 2024. gadam pieaugušas gandrīz par 60 %, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Savukārt Igaunijā īres cenas šajā laikā kāpušas pat par 212 %, bet Lietuvā – par 175 %, padarot šīs valstis par līderēm ES īres cenu pieaugumā. Vienīgā valsts, kur īres cenas ir samazinājušās, ir Grieķija – par 13 %. Jāņem vērā, ka šie dati attiecas uz dzīvojamo mājokļu tirgu un tie neietver komerciālos īpašumus.

Luminor bankas novērojumi liecina, ka pēdējā desmitgadē īres tirgus Latvijā attīstījies samērā līdzsvaroti – lai arī īres cenas pieauga, iedzīvotāju ienākumu kāpums bija ievērojami straujāks. No 2014. līdz 2024. gadam vidējās algas Latvijā augušas divkārt, kamēr īres maksas palielinājās tikai par aptuveni ceturto daļu. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz cenu izmaiņām, iespējas īrēt mājokli Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir uzlabojušās.

Lai gan Euribor procentu likmes pēdējā laikā ir samazinājušās, tas nav novedis pie īres cenu samazinājuma. Tā rezultātā šobrīd var iegūt nedaudz lielāku atdevi no saviem ieguldījumiem īres mājokļos, jo īpašuma finansēšanas izmaksas ir samazinājušās, bet ienākumi no īres saglabājas nemainīgi. Tomēr šī ienākumu pieauguma dinamika nav būtiska, un pašreizējie tirgus apstākļi nerāda pazīmes, ka tuvākajā laikā varētu sekot ievērojams kāpums. Vienlaikus arī tirgus piedāvājuma puse saglabājas līdzsvarota, nozares dati liecina, ka Rīgā dzīvokļu skaits gan pirkšanai, gan īrei joprojām ir stabils. 2025. gada jūlijā vairāk nekā trešdaļa no visiem piedāvājumā esošajiem mājokļiem bija paredzēti īrei.

Pieaugošās īres cenas vienlaikus stimulē interesi par mājokļu kredītiem un īpašuma iegādi. Daļa sabiedrības, kas ilgstoši īrējuši dzīvokli, izvēlas iespēju iegādāties savu īpašumu, jo tas ilgtermiņā var izrādīties ekonomiski izdevīgāk nekā maksāt augstās īres maksas. Jau pērn varēja novērot, ka analītiķu dati nosveras par labu mājokļa iegādei – iegādāties dzīvokli kļuva izdevīgāk nekā to īrēt.

Piemēram, 2 istabu dzīvoklis (55 kvadrātmetri) Imantā pēc Cenu bankas datiem maksā 55 000 eiro jeb nedaudz virs 1000 eiro kvadrātmetrā. Iegādājoties to ar mājokļa kredīta palīdzību uz 20 gadiem, kur pirmā iemaksa būtu 20%, kredīta ikmēneša maksājums būtu vidēji ap 262 eiro. Savukārt, īrējot līdzvērtīgu dzīvokli cena vidēji ir ap 360 eiro mēnesī. Jāņem gan vērā, ka, izmantojot kredītu mājokļa iegādei, būs nepieciešama pirmā iemaksa, kā arī dzīvokļa īpašniekam ikdienā būs papildus izdevumi, piemēram, apdrošināšana un nodokļi.

Tā kā dzīvokļu iegādes un īres cenas mainās līdz ar ekonomisko situāciju, bet neviena situācija nav ilgstoša un arī nākamo periodu izmaiņas nav iespējams paredzēt ar lielu precizitāti. Rūpīgi jāizvērtē mājokļa izvēle, apzinoties savu finansiālo kapacitāti un ilgtermiņa plānus. Ir svarīgi arī izvērtēt dažādu mājokļa finansēšanas risinājumu priekšrocības un trūkumus, ņemot vērā katra cilvēka individuālos apstākļus un vajadzības.