Trešdaļa vecāku nevar atrast informāciju par pieejamajiem pulciņiem savā pašvaldībā

Lielākā daļa jeb 88 % vecāku atzīst, ka viņu bērni apmeklē ārpusklases nodarbības un pulciņus, liecina “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktās aptaujas dati. Tomēr vairāk nekā trešdaļai (36 %) vecāku ir grūti vai ļoti grūti atrast informāciju par pieejamajām nodarbībām pašvaldībā, kurā viņi dzīvo.
Vecāki, kuru bērni apmeklē ārpusklases nodarbības, kā galvenos ieguvumus min bērnu attīstību un izaugsmi (73 %), jēgpilnu brīvā laika pavadīšanu (71 %), kā arī sociālo prasmju un draudzību veidošanu ar citiem bērniem (58 %).
“Ārpusklases nodarbības un interešu pulciņi ir nozīmīgi bērnu un jauniešu attīstībai – gan lai atklātu sevī jomas un lietas, kas patiesi šķiet interesantas un aizrauj, gan lai attīstītu tā saucamās power skills jeb caurviju prasmes. Diemžēl aptaujas rezultāti uzrāda, ka šobrīd aptuveni 60 % vecāku trūkst informācijas par ārpusklases nodarbībām. Lai palīdzētu vecākiem un arī Latvijas pašvaldībām, kopā ar sociālo uzņēmumu “EMU” un fondu “PLECS” esam izstrādājuši platformu www.arpusklase.lv, kur vienuviet būs atrodami visi pieejamie pulciņi un kontaktinformācija konkrētajā pašvaldībā. Pirmā pašvaldība, kas izmantos šo platformu un arī aktīvi iesaistījās tās izveidē, ir Ogres novada pašvaldība,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. “Šī iniciatīva lieliski papildina mūsu rīkoto bērnu un jauniešu saliedēšanās festivālu “Čē Čē Čempionāts” un ļaus veidot plašāku un pilnvērtīgāku sistēmu, lai jauniešiem palīdzētu attīstīt caurviju prasmes. Turklāt tā arī palīdzēs samazināt bezjēdzīgi pavadīto laiku viedierīcēs un sociālajos tīklos.”
Ogres novada Izglītības pārvaldes vadītājs Igors Grigorjevs norāda, ka Ogres novadā piedāvāto interešu izglītības pulciņu kopskaits pārsniedz 500, tādēļ ir svarīgi, lai bērnu vecāki un jaunieši neapjuktu plašajā piedāvājumā, meklējot piemērotāko interešu izglītības pulciņu. Igors Grigorjevs: “Ogres novadā arī turpmāk tiks piedāvāts arvien plašāks un daudzveidīgāks interešu izglītības programmu klāsts, turklāt katru gadu pieaug to interešu pulciņu skaits, kas tiek īstenoti ārpus bērna vai jaunieša izglītības iestādes. Svarīgi, lai katrs pulciņš atrod savu bērnu vai jaunieti, un katrs bērns vai jaunietis – savu pulciņu.”
Interesi par platformu www.arpusklase.lv ir izrādījušas arī citas Latvijas pašvaldības, un sagaidāms, ka tuvākajā nākotnē arī citu reģionu iedzīvotājiem būs pieejama plaša un kvalitatīva informācija par pieejamajām ārpusklases nodarbībām.
Tie vecāki, kuru bērni neapmeklē interešu izglītības pulciņus, kā galvenos iemeslus min bērnu neieinteresētību (37 %), piemērotu nodarbību trūkumu pašvaldībā (21 %), laika trūkumu bērna izvadāšanai (19 %) un finansiālās grūtības (19 %). Finansiālo aspektu krietni vien vairāk uzsver tie vecāki, kas dzīvo mazajās pilsētās, savukārt piemērotu nodarbību trūkumu visbiežāk atzīmē Latgalē dzīvojošie vecāki.
“Mēs redzam, ka interešu izglītība spēlē ļoti būtisku lomu bērnu attīstībā, taču līdz šim informācija par pieejamajiem pulciņiem bijusi sadrumstalota un grūti atrodama. Tas redzams arī “Tele2” aptaujā, kas atklāj, ka vairāk nekā trešdaļai vecāku ir grūtības orientēties piedāvājumā. Mūsu pieredze rāda, ka, ja tiek atvieglota informācijas plūsma un sakārtoti procesi, arī cilvēku paradumi kļūst jēgpilnāki. Proti, vecākiem, kuri ikdienā ir ļoti noslogoti un aizņemti, ir daudz vieglāk saprast, kādas iespējas viņi var dot saviem bērniem. Savukārt pašvaldības beidzot var mazāk laika pavadīt papīros, bet vairāk atbalstīt un attīstīt interešu izglītību,” stāsta “EMU” vadītājs Jānis Erts.
Aptaujas dati arī liecina, ka 46 % vecāku maksā pilnu maksu par pulciņiem, 27 % – daļēju, jo ir līdzfinansējums vai atlaides, bet 24 % norāda, ka bērniem nodarbības ir bez maksas.
“Tele2” aptauja sadarbībā ar “Norstat” veikta 2025. gada augustā, aptaujājot 512 Latvijā dzīvojošos vecākus, kuru bērni apmeklē 1. līdz 9. klasi.
Vēl par tēmu:
IZM rosina veidot vienotu latviešu valodas apguves sistēmu pieaugušajiem
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi konceptuālo ziņojumu par iespējamajiem risinājumiem institucionālās atbildības un kompetenču sadrumstalotības novēršanai latviešu...
Lasīt tālākValsts aizsardzības mācība – turpmāk vidusskolēniem obligāta arī tālmācībā un neklātienē
Lai visiem jauniešiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas apgūt valsts aizsardzības mācību, no nākamā mācību gada to plānots ieviest arī tālmācības un neklātienes vidējās izglītības...
Lasīt tālākArvien vairāk mazākumtautību skolēnu latviešu valodu lieto ārpus skolas
2025. gadā veiktā aptauja par pāreju uz vienoto skolu apliecina skaidru un noturīgi pozitīvu dinamiku latviešu valodas apguvē un lietojumā. Arvien vairāk skolēnu ne tikai labāk pārvalda...
Lasīt tālākValdībā apstiprināts jaunais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks
Pirmdien, 22. decembrī valdībā apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks līdz 2030. gadam, kas paredz pedagogu zemākās mēnešalgas...
Lasīt tālākNoskaidroti labākie darbā ar jaunatni 2025. gadā
12. decembrī konkursa “Labākais darbā ar jaunatni 2025” svinīgajā apbalvošanas ceremonijā Latvijas jauniešu galvaspilsētā 2025 – Liepājā – tika sumināti trīspadsmit laureāti...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija: mācībām ir jānotiek pamatā klātienē
Mācībām skolās ir jānotiek pamatā klātienē, bet atsevišķos gadījumos arī turpmāk bērni varēs izglītoties tālmācībā, paredz otrdien, 9. decembrī, Saeimas Izglītības, kultūras...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļa iedzīvotāju apsvēruši iespēju kļūt par skolotāju, bet pietrūkst atbalsta
Sabiedrības aptauja, ko veikusi programma “Enefit Iespējamā misija: Izglābt STEM” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”, atklāj zīmīgu tendenci: 35% Latvijas iedzīvotāju...
Lasīt tālākAsociācija: IZM Izglītības likuma grozījumi rada draudus Latvijas privātskolu nākotnei
Jaunā skolu finansēšanas un pedagogu atalgojuma aprēķināšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanas aizsegā, ar topošiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem Izglītības un zinātnes ministrija...
Lasīt tālākSpeciālās izglītības iestāžu uzturēšanai piešķir papildu 331 141 eiro
Speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus, līdz šā gada 31.decembrim uzturēšanas izdevumiem palielina finansējumu par 331 tūkstoti eiro. To paredz Izglītības...
Lasīt tālākStudētgribētāji varēs pieteikties studijām vēl agrāk – pirms vidējo izglītību apliecinošu dokumentu saņemšanas
Otrdien, 16. septembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos grozījumus studentu uzņemšanas kārtībā. Reflektanti varēs reģistrēties studijām...
Lasīt tālāk