FM: Preču eksportam martā negaidīti straujš pieaugums

Jaunākie preču ārējās tirdzniecības dati pozitīvi pārsteidz. Šā gada martā preču eksporta vērtība sasniedza 1701 miljonus eiro, kas bija par 8,1% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī. Tādējādi 2025. gada pirmajā ceturksnī preču eksporta vērtība bija par 1,9% augstāka nekā pērnā gada pirmajā ceturksnī. Ņemot vērā vājo ārējās tirdzniecības aktivitāti iepriekšējos divos gados, jaunākie dati vieš optimismu par turpmāko preču eksporta attīstību. Ja preču eksporta vērtība saglabāsies vismaz marta līmenī, tad arī turpmākajos šā gada mēnešos preču eksporta pieaugums varētu sasniegt tuvu 10%. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka pastāv vairāki šķērsli, kas varētu bremzēt turpmāko preču eksporta attīstību.
Šā gada aprīlī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) pārskatīja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam, būtiski tās samazinot. SVF prognozē, ka pasaules ekonomika šogad palielināsies par 2,8%, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk salīdzinājumā ar janvāra prognozēm, kā arī par 0,5 procentpunktiem mazāk, nekā bija pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums pērnajā gadā. IKP izaugsmes prognozes ir samazinātas visām lielākajām pasaules ekonomikām, tostarp eirozonai par 0,2 procentpunktiem līdz 0,8% 2025. gadā. SVF secina, ka nenoteiktība ir sasniegusi jaunus rekordaugstus līmeņus, atspoguļojot tirdzniecības tarifu likmes gadsimtā nepieredzētā līmenī un ļoti neparedzamu starptautisko vidi.
Lai arī ASV noteiktie muitas tarifi precēm no Eiropas Savienības 20% apmērā ir atlikti līdz jūlija vidum, tomēr muitas tarifi automašīnām un vispārējais tarifs 10% apmērā ir spēkā. Pozitīvi vērtējams, ka ASV un Ķīna panāca vienošanos būtiski samazināt savstarpēji noteiktos muitas tarifus arī uz 90 dienām. ASV noteiktie muitas tarifi preču importam no Ķīnas tiks samazināti no 145% līdz 30%, bet Ķīnas tarifi Savienoto Valstu preču importam tiks pazemināti no 125% līdz 10%. Tas nozīmē, ka aprīļa sākumā ASV izziņotie muitas tarifi praktiski visai pasaulei visticamāk atstās mazāku ietekmi uz pasaules tirdzniecību. Tomēr ASV neparedzamība ievieš nenoteiktību gan preču, gan finanšu tirgos, kas negatīvi ietekmē ekonomisko aktivitāti. Tādējādi riski pasaules tirdzniecībai saglabājas augsti.
Latvijas preču eksporta pieaugums šā gada martā bija fiksēts praktiski visām preču grupām, izņemot satiksmes līdzekļu grupu. Lielāko devumu preču eksporta pieaugumā nodrošināja minerālproduktu eksporta pieaugums par 62,0% jeb 72 miljoniem eiro, salīdzinot ar pērnā gada martu, tādējādi izskaidrojot vairāk nekā pusi no preču eksporta pieauguma. Minerālproduktu eksporta kāpumu noteica naftas un gāzes reeksporta pieaugums attiecīgi par 42 miljoniem eiro un 32 miljoniem eiro. Lai gan šāds pieaugums vērtējams pozitīvi, tomēr no eksporta attīstības skatu punkta fakts, ka pusi no kopējā preču eksporta pieauguma nodrošina ar reeksportu saistīta preču grupa, ir slikti, jo reeksporta apjomi ir nepastāvīgi un svārstīgi.
Vēl viena preču grupa, kurai fiksēts būtisks eksporta kāpums kopumā par 6,1% jeb 15 miljoniem eiro gada izteiksmē, ir elektroierīces un mehāniskās ierīces. Arī šī preču grupa lielā mērā ir atkarīga no reeksporta apjomiem.
Martā būtiski palielinājies lauksaimniecības un pārtikas preču eksports. Salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, šīs preču grupas eksporta vērtība pieauga par 3,3% jeb 11 miljoniem eiro, ko galvenokārt noteica graudaugu un piena pārstrādes produktu eksporta pieaugums. Salīdzinājumā ar minerālproduktiem un elektroierīcēm graudaugi un piena produkti ir svarīgāki Latvijas apstrādes rūpniecībai, jo šīs preces lielākoties tiek ražotas uz vietas, kas nozīmē, ka būtiskāka pievienotās vērtības daļa paliek Latvijā. Pozitīvi vērtējams arī koksnes un koka izstrādājumu eksporta pieaugums par 3,4% jeb 9 miljoniem eiro.
Situācija ar muitas tarifiem ir saasinājusies šā gada aprīlī. Nākamajā mēnesī, kad būs pieejami preču ārējās tirdzniecības dati par aprīli, varēs novērtēt ieviesto un daļēji atlikto muitas tarifu ietekmi uz ārējo tirdzniecību. Latvijas rūpnieku novērtējums par eksporta pasūtījumiem šā gada aprīlī ir uzlabojies, kamēr Eiropas Savienībā vidēji tas pasliktinājies. Tas apliecina, ka situācija preču ārējā tirdzniecībā saglabājas neskaidra.
Vienlaicīgi Latvijas pakalpojumu eksports šogad iepriecina. Šā gada janvārī un februārī pakalpojumu eksporta vērtība bija attiecīgi par 18,5% un 16,0% augstāka nekā pērnā gada attiecīgajos mēnešos. Zīmīgi, ka pakalpojumu eksporta pieaugums fiksēts visiem pakalpojumu veidiem – gan transportam un tūrismam, gan citiem komerciālajiem pakalpojumiem. Pakalpojumu eksporta attīstība šogad var mīkstināt negatīvo ietekmi, ko varētu radīt preču ārējai tirdzniecībai noteiktie muitas tarifi.
Vēl par tēmu:
Februārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPTAC aicina iedzīvotājus Lieldienās iegādāties zemo cenu groza produktus
Tuvojoties Lieldienām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus laikus plānot pirkumus un izvēlēties izdevīgākos piedāvājumus, iegādājoties zemo cenu groza...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākPlānots vēl par gadu pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas
Līdz nākamā gada 1.jūlijam plānots pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas. To paredz par steidzamu atzītais un Saeimā ceturtdien, 26.martā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: Nerisinot minerālmēslu un degvielas cenu jautājumu, varam pieredzēt pārtikas un migrācijas krīzi
Valdība lēmusi, ka papildus 15 % akcīzes samazinājumam dīzeļdegvielai arī lauksaimnieku izmantotajai marķētajai dīzeļdegvielai akcīze tiks samazināta par 5 centiem litrā. Lai gan šis ir...
Lasīt tālākPētījums: martā cenu atšķirība starp Latvijas veikaliem pārsniedz 16 eiro
Tirgus pētījumu uzņēmums “SeeNext” katru mēnesi monitorē produktu cenas Latvijas lielākajos veikalu tīklos. Martā zemākās cenas konkrētu produktu grozam fiksētas “Lidl” veikalos, augstākās...
Lasīt tālāk