Ilmārs Latkovskis: Nacionālo jautājumu var viegli uzduļķot
Saruna ar Saeimas Saliedētības komisijas priekšsēdētāju Ilmāru Latkovski (NA). Par liberālo un konservatīvo vērtību attiecībām Latvijā, par Latvijas krievu piederības sajūtu, par latviešu un krievu destruktīvo naidu un to, kas jādara, lai tevi respektētu. Arī par nepieciešamību mainīt partiju vēlēšanu sistēmu.
– Lai nerastos pārpratumi, jāpaskaidro, ka neesam nekādi radinieki. Vienkārši mums ir vienādi uzvārdi.
– Tieši tā. Pārpratumu ar tiem vairākiem zināmiem Latkovskiem netrūkst. Dažs labs pat domā, ka mēs esam viena un tā pati persona. Žurnālisti un politikas cilvēki joprojām mani saputro ar Aināru Latkovski, ar kuru iepazinos tikai ienākot Saeimā. Bet visuzjautrinošākais gadījums bija ar kādu manu paziņu. Biju pārsteigts, ka, reiz piezvanījusi, viņa mani uzrunāja par Latkovska kungu, nevis vienkārši vārdā. Tad viņa sāka man detalizēti stāstīt intīmas savas veselības problēmas. Tad atklājās, ka viņa gribējusi zvanīt cienījamam dakterim Gustavam Latkovskim, ar kuru joprojām neesmu iepazinies.
– Jūs kopā ar Eiroparlamenta deputātu Robertu Zīli nesen organizējāt konferenci Konservatīvās vērtības mainīgajā pasaulē. Manuprāt, lai sabiedrība veselīgi attīstītos, ir nepieciešams kaut kāds saprātīgs liberālo un konservatīvo vērtību līdzsvars. Vai šobrīd Latvijā publiskajā telpā nav pārāk liela liberālo vērtību dominante?
– Es politiku nemēģinu iedabūt liberālos un konservatīvos rāmjos. Arī sevi nevaru pieskaitīt pie vieniem vai otriem. Ar konservatīvismu vairāk saistu stabilās vērtības. Katras sistēmas veselīgu attīstību varētu salīdzināt ar atvērtu trauku, kura pamatā ir 2/3 nemainīgā satura, bet virs tās 1/3 mainīgā, jo augšpuse ir atvērta. Bet agri vai vēlu tā mainīgā daļa ietekmē arī to nemainīgo, kas patiesībā ir ļoti lēni mainīgais jeb konservatīvā tradīcija. Latvijā pēdējos 25 gados vērtību mainīgā daļa ir bijusi kritiski liela. Tas ir radījis apjukumu.
– Liberālisms tiek arī saistīts ar pārliecību, ka cilvēka identitāte ir maināma, savukārt konservatīvisms uzskata, ka identitāte ir nemainīga. Latvijas apstākļos liberālisma dominante izvirza jautāju
mu – kāpēc turēties pie latviskuma, ja katrs savu identitāti var mainīt kā kreklu – tagad būšu vācietis, anglis vai īrs, kā nu kurā brīdī izdevīgāk. Vai pasaulē, kur valda liberālisma dominante, latviešiem ilgtermiņā ir nākotne?
– Tādā griezumā mans skatījums uz identitāti ir vairāk konservatīvs. Taču latvieši ar savu nacionālo identitātes apziņu nedrīkst iekonservēties Ulmaņa laikos. Tad mēs sadalīsimies aizspriedumainos provinciāļos un seklos kosmopolītos. Mums jāprot savienot stabilo un mainīgo, ja kādam patīk – konservatīvo un liberālo. Mēs nevaram aizslēgt valsts robežas. Mēs nevaram atgriezties Padomju Savienībā, un nedomāju, ka gribam būt kā Baltkrievija. Lai gan pat Baltkrievija ir gana atvērta. Brīvība, protams, ir liels drauds, bet sauksim to nevis par draudu, bet izaicinājumu. Vai mēs neļausim jaunajiem cilvēkiem braukt pasaulē? Viņi grib pasauli izbaudīt, redzēt, tur padzīvot. Jautājums, cik lielā mērā viņi vēlas saglabāt saiti ar Latviju un cik gribētu atgriezties? Te atkal nonākam pie identitātes jautājuma.
– Jūs vadāt Sabiedrības saliedētības komisiju. Vai saliedētība ir integrācijas sastāvdaļa un šīs komisijas dziļākā jēga ir veicināt sabiedrības integrāciju?
– Kad veidojām komisiju, man tas «saliedētības» nosaukums nepatika. Biju spiests to pieņemt kā deputātu vairākuma izvēli. Mans priekšlikums bija «Nacionālās vienotības un identitātes komisija». Identitāte ir piederības sajūta noteiktai kopībai, kultūrai. Identitāte ir tā vērtību sistēma, ap kuru nācija saliedējas. Jāzina atbilde uz jautājumu – ko nozīmē būt latvietim, Latvijas pilsonim. Tas saliedētībai piešķir noteiktu virzienu un saturu. Tas ir būtiskāk un konkrētāk nekā padomju laika multenes runča Leopolda aicinājumi dzīvot draudzīgi… Bet nosaukums nav galvenais. Svarīgi ir, ko un kā darām.
– Varbūt kļūdos, bet ir ļoti maz pētījumu par to, kā sevi identificē Latvijas krievi. Piemēram, kurai komandai jūt līdzi Latvijas krievi, kad spēlē Latvijas izlase pret Krievijas izlasi futbolā vai hokejā? Kādas ir šīs proporcijas, un kā šīs proporcijas mainījušās, teiksim no 2002. gada līdz šodienai? Daudzi latvieši ir pārliecināti, ka krievi to tik vien domā, kā Latviju pievienot Krievijai. Droši vien tādu arī netrūkst, bet kāda ir proporcija? Kāpēc šādi pētījumi netiek veikti?
– Jums taisnība, ar pētījumiem ir trūcīgi. Bet ir. Sākot komisijas darbu, mēs apkopojām pētījumus. Viens no jautājumiem tieši bija par Latvijas krievu piederības sajūtu – Latvijai vai Krievijai. Diemžēl ar Krieviju tas procents bija diezgan liels. No galvas neatceros, bet ap trešdaļu bija tādi, kuri jūtas piederīgi Krievijai. Tiesa gan, daudzi no viņiem vienlaikus atzīmēja arī, ka jūtas piederīgi Latvijai. Vai tas nozīmē, ka šie cilvēki Latviju uzskata par Krievijas sastāvdaļu? Ceru, ka tik traki nav. Mums patiešām būtu vairāk jāizzina jautājums – kas ir Latvijas krievi? Kāda ir viņu identitāte? Kas ir Latvijas krievu kultūra? Daudzi krievi stāsta, ka šeit dzīvo jau septītajā paaudzē, un tad rodas jautājums – kas šeit ir viņu kultūras radītais, kas būtu savijies kopā ar Latvijas kultūru. Tas ir tas interesantais, nevis saukt – sākot no Puškina un beidzot ar Allu Pugačovu vai Dimu Bilanu un pārējo, kas notiek Jaunajā vilnī. Tā jau ir Krievijas krievu kultūra.
Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas “Neatkarīgajā”
Avots: nra.lv /Bens LATKOVSKIS
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālāk