Kurās valstīs pensionāri dzīvo vislabāk?
Latvijā pensiju sistēma sastāv no trīs līmeņiem, kur pirmo un otro līmeni veido obligātās sociālās iemaksas, savukārt trešajā dalība ir brīvprātīga. Arī citviet pasaulē pensijas uzkrājums tiek veidots trīs līmeņos, taču pastāv zināmas atšķirības, kas pensijas saņēmējiem vecumdienas ļauj pavadīt labāk. Kuras valstis ierindojas starp labākajām pensiju sistēmām pasaulē un ko mēs varam no tām mācīties, stāsta Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš.
Arī pērn rudenī Mercer globālā pensiju indeksa topa augšgalā ierindojas Nīderlande, Islande un Dānija, kas jau vairākus gadus pēc kārtas tiek norādītas kā vienas no labākajām pensiju sistēmām pasaulē. Lai gan pensiju sistēmas šajās valstīs līdzīgi kā lielākajā daļā attīstīto valstu, tajā skaitā Latvijā, sastāv no trim līmeņiem, pastāv zināmas atšķirības.
Noteicošais faktors – valstī nodzīvotais periods
Visās trīs topa augšgalā esošajās valstīs izmaksātās pensijas apmērs tiek aprēķināts proporcionāli tam, cik ilgi cilvēks ir nodzīvojis un/vai strādājis konkrētajā valstī. Piemēram, Nīderlandē un Dānijā par katru nostrādāto vai nodzīvoto gadu persona uzkrāj 2% no valsts pensijas. Attiecīgi cilvēkam, kurš nodzīvojis vai strādājis valstī 50 gadus, iespējams saņemt 100% no noteiktās summas. Islandē tiesības uz daļēju valsts pensiju ir cilvēkiem, kuri vecumā no 16 līdz 67 vismaz trīs gadu ir uzturējušies valstī, savukārt tiem, kuri šajā vecuma posmā vismaz 40 gadus ir dzīvojuši Islandē, ir pilnīgas tiesības uz valsts izmaksāto pensiju. Latvijā pensijas apmērs ir atkarīgs no nodokļos samaksātajiem līdzekļiem, kas ir atkarīgi no darba stāža.
Personas sociālā stāvokļa izvērtēšana
Vēl viena vērā ņemama atšķirība – visās trīs valstīs, nosakot pensijas apmēru, tiek izvērtēts personas sociālais stāvoklis. Piemēram, Nīderlandē vientuļš pensionārs var saņemt pensiju aptuveni 2070 eiro apmērā, kas ir 70% no minimālās mēneša darba algas. Savukārt personas, kuras dzīvo ar partneri, saņem mazāku pensiju – līdz 50% no minimālās mēneša algas. Turpretim Islandē papildus vecuma pensijai personai ir iespējams pieteikties un saņemt pensijas piemaksu, piemēram, mājsaimniecības pabalstu tiem, kuri dzīvo vieni, vai transportlīdzekļa pabalstu personām ar kustību traucējumiem.
Lielāka iedzīvotāja iesaiste pensijas uzkrājuma veidošanā
Ja Latvijā lielu daļu pensijas veido pirmajā līmenī uzkrātie līdzekļi, minētajos piemēros pensiju lielākā daļa ir otrajā līmenī uzkrātie līdzekļi. Šajā uzkrājumā iesaistās ne tikai iedzīvotāji, bet arī darba devēji, un, atšķirībā no Latvijas, dalība otrajā līmenī nav obligāta. Taču neraugoties uz to, izteikts vairākums tomēr izvēlas iemaksas otrajā līmenī veikt, jo apzinās, ka tikai ar pirmo līmeni finansiāli drošas vecumdienas nav iespējamas.
Ņemot vērā, ka iemaksas otrajā līmenī ir brīvprātīgas, Nīderlandē iedzīvotāji, vienojoties ar savu darba devēju, katru mēnesi konkrētu procentu no algas ieskaita pensiju otrajā līmenī. Kas svarīgi, arī darba devējs attiecīgu daļu ieskaita darbinieka pensiju otrajā līmenī. Arī Dānijā otrais līmenis darbojas pēc līdzīga principa, un vidēji iedzīvotāji un darba devēji šajā līmenī iemaksā aptuveni 12%. Turpretim Latvijā no šī gada janvāra iemaksu apjoms pensiju 2. līmenī ir samazināts līdz 5%.
Dalība pensiju 3. līmenī savukārt ir brīvprātīga gan Latvijā, gan minētajās valstīs. To vairumā gadījumu izvēlas iedzīvotāji, kuriem dažādu iemeslu dēļ nav iespējams piedalīties otrajā līmenī, piemēram, pašnodarbinātie. No valsts puses iesaiste trešajā līmenī tiek veicināta, piešķirot nodokļu atvieglojumus iemaksām.
Vieni no laimīgākajiem senioriem dzīvo Dānijā, Islandē un Nīderlandē
Liela nozīme šo valstu pensiju sistēmas veidošanā ir ne tikai valsts kopējai politikai un darba devēju iesaistei, bet arī sabiedrības kopējai izpratnei par pensijas uzkrājuma ietekmi labklājīgu vecumdienu nodrošināšanā. Ne velti Dānija, Islande un Nīderlande ir topa augšgalā starp valstīm, kur vecāka gadagājuma cilvēki ir vislaimīgākie.1 Lai gan valstij ir noteicošā loma pensijas sistēmas uzbūvē, šo valstu iedzīvotāji apzinās savu personīgo atbildību pensijas uzkrājuma veidošanā, tādējādi nodrošinot to, ka vecumdienas ir iespējams pavadīt nesatraucoties par savu finanšu situāciju.
Arī Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja parūpēties par pārtikušām vecumdienām, veidojot papildu uzkrājumu pensiju 3. līmenī. Ar regulārām iemaksām, kas tiek pielāgotas personīgajai finanšu situācijai, laika gaitā ir iespējams izveidot stabilu uzkrājumu vecumdienām. Tas ļaus pensijas gadus veltīt sen kārotu sapņu īstenošanai, jaunu hobiju atklāšanai un citām patīkamām nodarbēm, tā vietā, lai pavadītu vecumdienas, uztraucoties par savu finanšu situāciju.
Vēl par tēmu:
Brīdinājums par jaunu krāpniecību: kibernoziedznieki vilina ar veselības solījumiem
Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” dati liecina, ka kibernoziedznieki arvien biežāk izmanto cilvēku vēlmi uzlabot savu veselību. Proti, ir aktivizējušās dažādas viltus interneta vietnes,...
Lasīt tālākPapildu tūkstoši vecumdienās? Iemaksas šodien var nodrošināt finansiālo labklājību pensijā
Pensiju 3. līmenis ir viens no veidiem, kā jau savlaicīgi parūpēties par to, lai, sasniedzot vecumdienas, nebūtu pārlieku jālauza galva par savu finanšu situāciju. Tā ir iespēja atbildīgi...
Lasīt tālākUzņēmumu noskaņojums uzlabojas – pirmajā ceturksnī pieaudzis izsniegtā finansējuma apmērs
Šī gada pirmajā ceturksnī Luminor banka Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstībai ir izsniegusi finansējumu 33,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 25% vairāk nekā attiecīgajā...
Lasīt tālākPieprasījums aug, cenas kāpj – vai šis ir īstais brīdis iegādāties mājokli?
Laikā no 2015. līdz 2024. gadam mājokļu cenas Eiropas Savienībā pieaugušas vidēji par 53 %, liecina Eurostat dati1. Arī Latvijā mājokļu cenas turpina kāpt: saskaņā ar Centrālās statistikas...
Lasīt tālākAiz sapņu mājokļa durvīm paveras skaudra aina: kļūdas mājokļa un zemes iegādē
Atrodot šķietami ideālu īpašumu, bieži vien cilvēki skatās uz to ar “rozā brillēm”, nepievēršot uzmanību detaļām, kas pēcāk var izvērsties par būtiskām un dārgām problēmām....
Lasīt tālākCeļojumu apdrošināšana – drošības spilvens, kas var izglābt gan atvaļinājumu, gan budžetu
Šogad atvaļinājumu sezona līdz ar dažādiem svētkiem sākusies jau martā, un, tuvojoties vasarai, tas nozīmē arī arvien aktīvākus ceļojumus ārpus valsts vai arī tepat uz vietas Latvijā....
Lasīt tālākKIB: nebanku sektorā biežāk aizņemas iedzīvotāji ar sliktāku kredītreitingu
Salīdzinot datus par iedzīvotāju kredītreitingu brīdī, kad tiek noslēgts aizdevuma līgums, banku un nebanku sektorā redzams ievērojams kontrasts. Lielākajai daļai – 60 % – banku klientu...
Lasīt tālākFM: Digitālā eiro plaša ieviešana stiprinās Eiropas suverenitāti
Pirmdien, 12. maijā, Briselē notiekošajā Eirogrupas sanāksmē Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne un ministrijas pārstāvji piedalās diskusijās par jautājumiem, kas skar...
Lasīt tālākNekrāt var atļauties tikai turīgi cilvēki – kāpēc tā?
Laikā, kad vērtspapīru tirgus piedzīvo vētrai raksturīgu viļņošanos, pieaug iedzīvotāju bažas par savu uzkrājumu drošību un ieguldītās naudas nākotni. Ne velti savu augstāko līmeni...
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Baltijas iedzīvotājs uzskata, ka elektroauto ir pārāk dārgi
Lai arī elektroauto kļūst arvien populārāki, augstā cena joprojām ir galvenais šķērslis, kas attur no to iegādes, liecina Citadele Leasing veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja. Salīdzinājumā...
Lasīt tālāk