• Tweet

Aizsardzības ministrija noslēgusi trīs pētniecības un izstrādes (Research and Development, R&D) līgumus bezpilota lidaparātu pretdarbības attīstībai, turpinot mērķtiecīgu nacionālo kompetenču un Nacionālo bruņoto spēku spēju stiprināšanu šajā jomā.

“Noslēgto līgumu primārie mērķi ietver šodienas izaicinājumiem atbilstošu Nacionālo bruņoto spēku tuvās darbības pretgaisa aizsardzības spēju attīstību, starptautiski konkurētspējīgu un no trešo valstu piegādēm maksimāli neatkarīgu nacionālo un Eiropas Savienības pretdronu piedāvājuma klāsta paplašināšanu. Papildus arī kāpinām mūsu aizsardzības nozares stratēģiskās investīcijas militārajā pētniecībā un izstrādē,” norāda aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Pētniecības un izstrādes līgumi pretdronu risinājumu attīstībai noslēgti ar uzņēmumiem “Origin Robotics”, “SAF Tehnika” un “Frankenburg Technologies”.

Pirmie trīs pretdronu pētniecības un izstrādes projekti paredz automatizētu dronu-pārtvērēju, elektroniskās karadarbības balstītu risinājumu, kā arī vadāmo raķešu attīstību. Tuvākajā laikā to klāstu papildinās vēl vismaz viens projekts, kurā automatizētai pretdronu lomai paredzēts pielāgot Nacionālo bruņoto spēku rīcībā jau esošu ieroču sistēmas. Šī līguma sarunas ir noslēguma fāzē, un to plānots realizēt sadarbībā ar uzņēmumu “WeMPS”.

Visos no jauna noslēgtajos pētniecības un izstrādes līgumos automātiski tiek paredzēta iespēja papildu partneru – uzņēmumu, pētniecības iestāžu, NATO vai ES dalībvalstu, atbilstošu starptautisko organizāciju, kā arī tiem pieejamā līdzfinansējuma avotu vai cita veida resursu – operatīvai iesaistei.

Tāpat līgumi ir strukturēti atsevišķu projekta uzdevumu veidā, kas padara iespējamu to elastīgu koriģēšanu vai papildināšanu, pielāgojoties Ukrainas karā novērotām tendencēm bezpilota lidaparātu vai to pretdarbības risinājumu attīstības jomā.

Projektu realizācijā ievērots līdzfinansējuma princips – izstrādi apņemas kopīgi finansēt gan Aizsardzības ministrija, gan iesaistītie uzņēmumi. Vidējā investīciju proporcija šādos projektos tiek plānota 65/35 sadalījuma robežās, kur aptuveni 65% iegulda aizsardzības nozare, bet 35% – sākotnējie industrijas partneri.

Paplašinoties projektu izpildē iesaistīto partneru vai projekta uzdevumu klāstam, iepriekšminētā proporcija varētu mainīties, potenciāli samazinot aizsardzības nozares kopējo investīciju īpatsvaru.

Plānots, ka kopējās sagaidāmās investīcijas projektu realizēšanai varētu veidot līdz desmit miljoniem eiro, ko veido gan Aizsardzības ministrijas finansējums, gan komersantu piesaistītie līdzekļi. Kopējais piesaistīto investīciju apjoms projektu realizācijas laikā vēl varētu palielināties, ņemot vērā līgumos iestrādātās iespējas trešo pušu potenciālai integrācijai.

Projektu iespējami ātrākai un drošākai realizācijai tiks piemērots Aizsardzības industrijas likuma regulējums attiecībā uz īpaši militārām vajadzībām izstrādātu produktu vai to prototipu testēšanu, izmantojot Aizsardzības ministrijas valdījumā esošus specializētus produktus, preces vai infrastruktūru.

Aizsardzības ministrija patur tiesības uz neierobežotu projektā radīto rezultātu izmantošanu savām vajadzībām. Vienlaikus sadarbības partneriem netiek liegta iespēja radītās tehnoloģijas un uz to pamata izgatavoto produkciju piedāvāt citu valstu bruņotajiem spēkiem.

Šāda sadarbības formāta attīstība tiks turpināta arī nākotnē, regulāri izvērtējot jaunus aizsardzības industrijas pētniecības un izstrādes kopprojektu piedāvājumus gan pretdronu, gan citās Nacionālo bruņoto spēju attīstībai vai Ukrainas atbalstam kritiski svarīgās tehnoloģiju jomās.