Savu pensiju 2. līmeņa uzkrājuma mantinieku viskūtrāk norādījuši iedzīvotāji 35-44 gadu vecumā
Neskatoties uz to, ka izteikts vairākums Latvijas iedzīvotāju ir informēti par pensiju 2. līmeņa mantošanas iespējām, vēl arvien ir daļa cilvēku, kas savu izvēli nav veikuši. Kā liecina Luminor jaunākās aptaujas dati, iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 un no 65 līdz 75 gadiem ir tie, kas savu izvēli par uzkrātā valsts fondētās pensijas kapitāla izmantošanu nāves gadījumā pirms pensijas vecuma ir veikuši viskūtrāk.
Vairāk nekā puse norāda, ka savu izvēli ir veikuši
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (62%) atbildēja, ka tie ir veikuši savu izvēli un norādījuši pensiju 2. līmeņa uzkrājuma mantotāju. Tajā pašā laikā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati gan liecina par nedaudz citādāku ainu – iesniegumu par pensiju 2. līmeņa kapitāla izmantošanu nāves gadījumā pirms pensijas vecuma ir iesnieguši 37% pensiju sistēmas dalībnieku.
“Lai gan aptaujas dati liecina, ka 62% savu izvēli ir veikuši, realitātē redzams, ka iesniegumu par pensiju 2. līmeņa uzkrājuma mantošanu ir iesniegusi vien salīdzinoši neliela daļa no visiem pensiju sistēmas dalībniekiem. Iespējams, šāda rezultātu atšķirība izskaidrojama ar to, ka daļa no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir atbildējuši, ka savu pensijas mantotāju ir norādījuši, tomēr nav šo darbību veikuši līdz galam vai sapratuši kārtību. Tāpēc vēlreiz vēlos atgādināt – ikvienam pensiju sistēmas dalībniekam izvēli par sava pensiju 2. līmeņa kapitāla mantošanas kārtību pirms pensijas vecuma ir iespējams veikt VSAA portālā vai klātienē klientu apkalpošanas centros,” atgādina Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš.
Kuri informāciju par pensijas mantotāju norādījuši kūtrāk?
No tiem respondentiem, kuri savu izvēli nav veikuši, teju piektdaļa (19%) ir iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem. Tikpat liela daļa ir aptaujātie vecuma grupā no 65 līdz 75 gadiem. Aptaujas rezultāti arī liecina, ka vīrieši ir tie, kuri izvēli par pensiju 2. līmeņa uzkrājuma mantošanu norāda vismazāk.
“Dzīves laikā veidotais pensiju 2. līmeņa uzkrājums veido ievērojamu naudas summu, kas cilvēka nāves gadījumā var kalpot kā nozīmīgs atbalsts tuviniekiem. Iespēja uzkrāto pensijas kapitālu mantot ne tikai motivē sabiedrību vairāk domāt par savu pensijas uzkrājumu, bet arī ļauj apzināties, ka veiktās iemaksas kalpo kā ieguldījums savā un tuvinieku nākotnē arī neparedzētu, traģisku notikumu gadījumā. Tieši tāpēc aicinām ikvienu, kuram ir vēlme pensiju uzkrājumu novēlēt kādām tuvam cilvēkam, darīt to zināmu valstij, informējot par to VSAA,” stāsta Atis Krūmiņš.
Kā veikt savu izvēli
Kopš 2020. gada ikvienam pensiju 2. līmeņa dalībniekam ir iespēja norādīt dzīves laikā uzkrātā pensiju kapitāla mantotāju. To iespējams nodot mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā vai pievienot kādas izvēlētas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam. Taču jāņem vērā, ka par šādu izvēli ir jāinformē valsts, iesniegumu par pensiju 2. līmeņa kapitāla izmantošanu iesniedzot VSAA portālā latvija.lv, nosūtot iesniegumu, kas parakstīts ar drošu e-parakstu, uz [email protected] vai klātienē VSAA klientu apkalpošanas centros. Gadījumā, ja cilvēkam nav vēlmes uzkrāto naudu nodot mantojumā vai izvēle nav veikta, tad uzkrātais valsts fondētās pensijas kapitāla apjoms nāves gadījumā pirms pensijas vecuma tiek novirzīts valsts budžetā.
Vēl par tēmu:
“Finanšu pieejamības pārskats”: pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences
Pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences, secināts Latvijas Bankas sagatavotajā “Finanšu pieejamības pārskatā 2025”. Šis ir jau trešais gads, kad Latvijas...
Lasīt tālākLatvijā biežāk nekā citās Baltijas valstīs patēriņa kredītu izmanto veselības aprūpei
Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītu visbiežāk izmanto mājokļa remontam, transportlīdzekļa iegādei un biežāk kā mūsu Baltijas kaimiņi – veselības aprūpei, liecina Luminor bankas...
Lasīt tālākGandrīz puse vecāku atzīst – bērniem grūtības sagādā naudas vērtības izpratne
Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja atklāj, ka daudziem bērniem grūtības sagādā pamatprasmes, kas saistītas ar naudu. Gandrīz puse vecāku (43%) norāda, ka viņu bērniem vislielākās...
Lasīt tālākAiz viltotas mājaslapas, “uzmācīgiem” zvaniem un ātrās peļņas solījumiem var slēpties krāpniecības shēma
Aiz pēkšņi saņemtas e-pasta vēstules vai nepazīstama zvana nereti slēpjas kāda populāra vai jauna krāpniecības shēma, kas var būt mērķēta uz ikvienu – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem....
Lasīt tālākValdība sper soli taisnīgākas un ilgtspējīgākas izdienas pensiju sistēmas virzienā
Pirmdien, 13. oktobrī, Ministru kabinets ārkārtas sēdē izskatīja un atbalstīja nozaru atbildīgo iestāžu sagatavotos likumprojektus, kas īsteno Valsts kancelejas izstrādāto izdienas pensiju...
Lasīt tālākJauna drošības funkcija: veicot bankas pārskaitījumu tiks pārbaudīti saņēmēja dati
No rītdienas, 9. oktobra, stājas spēkā jauni maksājumu noteikumi, kas izstrādāti saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Zibmaksājumu regulas prasībām. Veicot pārskaitījumus, banka turpmāk...
Lasīt tālākKo zināt par bērna pirmo maksājumu karti un kabatas naudu?
Visbiežāk bērnu finanšu pratība sākas ģimenē, un vecāki ar savu piemēru un skaidrojumiem palīdz veidot bērnu attieksmi pret naudu un tās izmantošanu. Veiksmīga finanšu prasmju attīstīšana...
Lasīt tālākGandrīz puse Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots laiks mājokļa iegādei
Luminor bankas jaunākā aptauja liecina, ka aptuveni puse Baltijas valstu iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd ir piemērots brīdis iegādāties mājokli. Sabiedrības skatījums uz mājokļa iegādi...
Lasīt tālākGandrīz puse iedzīvotāju neveido uzkrājumus; drošības spilvens ir tikai piektdaļai
Teju puse – 46 % – iedzīvotāju nav nedz paraduma regulāri uzkrāt, nedz ir atlikta kāda naudas summa neparedzētiem gadījumiem, liecina Swedbank apkopotie dati par krāšanas paradumiem Latvijā....
Lasīt tālākKrāpšana ar viltotiem QR kodiem: jauns drauds maksājumiem ikdienā
QR kodi jeb kvadrātkodi mūsdienās ir bieži sastopami – tie atrodami uz afišām, reklāmām, informatīvajiem stendiem, vizītkartēm, reizēm tos izmanto, lai varētu apskatīt kafejnīcas ēdienkarti...
Lasīt tālāk