Savu pensiju 2. līmeņa uzkrājuma mantinieku viskūtrāk norādījuši iedzīvotāji 35-44 gadu vecumā

Neskatoties uz to, ka izteikts vairākums Latvijas iedzīvotāju ir informēti par pensiju 2. līmeņa mantošanas iespējām, vēl arvien ir daļa cilvēku, kas savu izvēli nav veikuši. Kā liecina Luminor jaunākās aptaujas dati, iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 un no 65 līdz 75 gadiem ir tie, kas savu izvēli par uzkrātā valsts fondētās pensijas kapitāla izmantošanu nāves gadījumā pirms pensijas vecuma ir veikuši viskūtrāk.
Vairāk nekā puse norāda, ka savu izvēli ir veikuši
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (62%) atbildēja, ka tie ir veikuši savu izvēli un norādījuši pensiju 2. līmeņa uzkrājuma mantotāju. Tajā pašā laikā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati gan liecina par nedaudz citādāku ainu – iesniegumu par pensiju 2. līmeņa kapitāla izmantošanu nāves gadījumā pirms pensijas vecuma ir iesnieguši 37% pensiju sistēmas dalībnieku.
“Lai gan aptaujas dati liecina, ka 62% savu izvēli ir veikuši, realitātē redzams, ka iesniegumu par pensiju 2. līmeņa uzkrājuma mantošanu ir iesniegusi vien salīdzinoši neliela daļa no visiem pensiju sistēmas dalībniekiem. Iespējams, šāda rezultātu atšķirība izskaidrojama ar to, ka daļa no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir atbildējuši, ka savu pensijas mantotāju ir norādījuši, tomēr nav šo darbību veikuši līdz galam vai sapratuši kārtību. Tāpēc vēlreiz vēlos atgādināt – ikvienam pensiju sistēmas dalībniekam izvēli par sava pensiju 2. līmeņa kapitāla mantošanas kārtību pirms pensijas vecuma ir iespējams veikt VSAA portālā vai klātienē klientu apkalpošanas centros,” atgādina Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš.
Kuri informāciju par pensijas mantotāju norādījuši kūtrāk?
No tiem respondentiem, kuri savu izvēli nav veikuši, teju piektdaļa (19%) ir iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem. Tikpat liela daļa ir aptaujātie vecuma grupā no 65 līdz 75 gadiem. Aptaujas rezultāti arī liecina, ka vīrieši ir tie, kuri izvēli par pensiju 2. līmeņa uzkrājuma mantošanu norāda vismazāk.
“Dzīves laikā veidotais pensiju 2. līmeņa uzkrājums veido ievērojamu naudas summu, kas cilvēka nāves gadījumā var kalpot kā nozīmīgs atbalsts tuviniekiem. Iespēja uzkrāto pensijas kapitālu mantot ne tikai motivē sabiedrību vairāk domāt par savu pensijas uzkrājumu, bet arī ļauj apzināties, ka veiktās iemaksas kalpo kā ieguldījums savā un tuvinieku nākotnē arī neparedzētu, traģisku notikumu gadījumā. Tieši tāpēc aicinām ikvienu, kuram ir vēlme pensiju uzkrājumu novēlēt kādām tuvam cilvēkam, darīt to zināmu valstij, informējot par to VSAA,” stāsta Atis Krūmiņš.
Kā veikt savu izvēli
Kopš 2020. gada ikvienam pensiju 2. līmeņa dalībniekam ir iespēja norādīt dzīves laikā uzkrātā pensiju kapitāla mantotāju. To iespējams nodot mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā vai pievienot kādas izvēlētas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam. Taču jāņem vērā, ka par šādu izvēli ir jāinformē valsts, iesniegumu par pensiju 2. līmeņa kapitāla izmantošanu iesniedzot VSAA portālā latvija.lv, nosūtot iesniegumu, kas parakstīts ar drošu e-parakstu, uz edoc@vsaa.gov.lv vai klātienē VSAA klientu apkalpošanas centros. Gadījumā, ja cilvēkam nav vēlmes uzkrāto naudu nodot mantojumā vai izvēle nav veikta, tad uzkrātais valsts fondētās pensijas kapitāla apjoms nāves gadījumā pirms pensijas vecuma tiek novirzīts valsts budžetā.
Vēl par tēmu:
Naudas glabāšana mājās var izmaksāt simtiem eiro gadā
10 tūkstoši eiro, kas gadu glabāti mājās, inflācijas dēļ zaudē aptuveni 340 eiro no savas pirktspējas. Lai gan neliela skaidras naudas rezerve ārkārtas situācijām ir ieteicama, lielāku summu...
Lasīt tālākKatrs desmitais mājokļa kredīta pieteikums tiek noraidīts negatīvas kredītvēstures dēļ
Neraugoties uz to, ka mājokļa kredīta pieteikuma iesniegšana šobrīd ir ātra un vienkārša, bankai pirms aizdevuma piešķiršanas rūpīgi jāizvērtē klienta finansiālā situācija un līdzšinējie...
Lasīt tālākValsts rūpēsies, lai kriminālprocesā arestētā manta nezaudētu vērtību
Ministru kabinets otrdien, 4. augustā, atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Kriminālprocesa likumā. Tie paredz, ka kriminālprocesā arestēto mantu turpmāk varēs ne tikai glabāt,...
Lasīt tālākInflācijas slogs atgriežas: ECB varētu celt likmes jau rudenī
Eiropas Centrālā banka (ECB) jūlija sanāksmē nolēma procentu likmes nemainīt, saglabājot noguldījumu iespējas likmi 2,25 % līmenī. Tomēr nesenais naftas cenu kāpums liecina, ka jau nākamajā...
Lasīt tālākTrīs kļūdas, kas var mazināt pensijas uzkrājuma apjomu
Pensija var šķist tāls nākotnes jautājums, tāpēc daudzi par to sāk domāt tikai vēlāk. Tomēr, jo agrāk cilvēks sāk interesēties par savu pensiju un regulāri seko līdzi izvēlētajam pensiju...
Lasīt tālākPirkt vai īrēt mājokli? Kas jāņem vērā, pieņemot lēmumu
Īrēt vai iegādāties savu mājokli – šis jautājums ir aktuāls daudziem, īpaši brīdī, kad ikmēneša īres maksa pieaug un tuvojas potenciālajam kredītmaksājuma apmēram. Tomēr finansiālais...
Lasīt tālākCik liela alga nepieciešama jaunietim, lai saņemtu mājokļa kredītu?
Nereti valda priekšstats, ka mājokļa kredīts ir pieejams tikai cilvēkiem ar ļoti augstiem ienākumiem. Tomēr Citadele bankas dati rāda, ka visbiežāk mājokli iegādājas jaunieši, kuru mājsaimniecības...
Lasīt tālākTrīs, sešu vai 12 mēnešu Euribor likme mājokļa kredītam – ko labāk izvēlēties?
Augot inflācijai Eiropā, Eiropas Centrālā banka maina likmes, lai stabilizētu ekonomiku, līdz ar to mājokļa kredītņēmēji rūpīgāk izvērtē aizdevuma nosacījumus. Viens no biežākajiem...
Lasīt tālākKrāpšana nenotiek tikai vienreiz: kas jāzina par atkārtotiem riskiem
Finanšu krāpšana visbiežāk nemaz nebeidzas ar vienu gadījumu – pēc naudas zaudēšanas cilvēks krāpnieku mērķī var nonākt atkārtoti. Lai turpinātu shēmu, krāpnieki var uzdoties par juristiem...
Lasīt tālākTrīs mazi tirgi vai viens spēcīgs reģions? Baltijai jāapvieno spēki kapitāla piesaistē
Baltijas valstu kapitāla tirgus pēdējos gados ir panācis redzamu progresu. Obligāciju emisiju apjoms sasniedzis rekordaugstu līmeni. Pieaug privāto investoru aktivitāte, un Baltijas valstu vērtspapīri...
Lasīt tālāk