Ratnieks: Jaunais metropoles likums gatavo augsni jaunam obligātam maksājumam Rīgai un Pierīgas pašvaldībām

Rīgas vicemērs un “Rīgas Metropole” līdzpriekšsēdētājs Edvards Ratnieks norāda, ka Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) šobrīd sagatavotais Rīgas metropoles areāla likuma projekts paredz uzlikt Rīgai un Pierīgas pašvaldībām jaunu obligāto maksājumu.
Jāmin, ka šobrīd šis reģions ir vienīgais, kas jau veic iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā – 2025.gadā tās sasniedza jau 195 miljonus eiro, atņemot finanšu līdzekļus Rīgas un Pierīgas sekmīgai attīstībai. Rīgas iemaksas šajā fondā veido 138 miljonus eiro, pārējās “Rīgas Metropoles” pašvaldības un Jūrmala – 56,6 miljonus eiro. Valsts no savas puses – vien 50 miljonus eiro.
Jaunais likumprojekts paredz divus iespējamos finansēšanas modeļus. Vienā Rīga varētu veikt iemaksas 6,4 miljonu eiro apmērā un pārējās pašvaldības – 4 miljonus eiro. Otrā variantā Rīga iemaksā 4 miljonus eiro, bet pārējās pašvaldības – 2,4 miljonus eiro. Starp iemaksu veicējiem plānota Rīga un Pierīgas pašvaldības (Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Siguldas, Saulkrastu novads un Jūrmala), kā arī Rīgas metropoles areāla ārējā loka pašvaldības – Jelgavas, Ogres un Tukuma novads.
“Izskatās, ka kāds vēlas pašvaldības sodīt dubultā. No vienas puses mums liek iemaksāt līdz pat 10% – 25% no mūsu budžetiem pašvaldību finanšu izlīdzināšanā, atņemot līdzekļus infrastruktūras un attīstības projektiem. No otras puses mums tiek gatavota augsne jaunai “nodevai”, lai uzturētu otru pārvaldības līmeni, bet kas fundamentāli nespēs risināt reģiona problemātiku un dot atspērienu izaugsmei. Tā rezultātā zaudē arī valsts, jo, badinot un neļaujot Rīgai un Pierīgai attīstīties, arī nespēj augt valsts ekonomika, ņemot vērā, ka 2/3 IKP saražo tieši Rīgas metropoles reģions un tam ir svarīgas pašu investīcijas,” norāda Edvards Ratnieks.
Rīgas vicemērs aicina, nevis izģērbt līdz pēdējam, bet gan pusi no pašvaldību iemaksām finanšu izlīdzināšanas fondā mērķēti novirzīt atpakaļ Rīgai un reģionam, lai tiem būtu līdzekļi vienotiem attīstības un infrastruktūras projektiem, kas sekmētu izaugsmi un uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti: “Mēs ļoti labi zinām, kā uzlabot pārvaldību Rīgā un Pierīgā, bet šobrīd tas nav iespējams, jo mums vienkārši tāda apjoma infrastruktūras un sadarbības projektiem nav līdzekļu, un arī valsts administrētie Eiropas fondi dod priekšroku atbalstīt reģionu projektus, bieži vien atstājot ārpus atbalsta Rīgu un Pierīgu. Rīgas metropoles likums šo netaisnību neparedz mainīt.”
No valsts puses tiek pārmests, ka reģionam nav tādas izaugsmes, kā gribētos, tāpēc it kā loģiskais piesaistīto ekspertu un pētnieku secinājums, ka jāizveido otrās pārvaldības līmenis ar jaunu institūciju, administratīvo aparātu un “kopēju naudas katlu”, uzliekot papildu maksājumu pašvaldībā. Rīga jau šobrīd ar infrastruktūru apkalpo visu Latviju, tāpēc tikai godīgi būtu, ka tai tiek atvēlēts atsevišķs budžets, ļaujot paturēt daļu iemaksu, ko tā veic finanšu izlīdzināšanas fondā.
Ratnieks arī uzsver, ka iepriekš ministres Bērziņas darba grupas sanāksmē tika nolemts stiprināt Rīgas plānošanas reģionu. Šobrīd pēc ministrijas atsūtītā likumprojekta nav skaidrs, vai neveidosies dubultā pārvaldība ar papildu administratīvo slogu pašvaldībām, uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Tāpat arī svarīgi, ka plānotais finansējums tiek novirzīts infrastruktūras un attīstības projektiem, nevis jaunas struktūras veidošanai.
“Rīgas Metropole” jau iepriekš bija aicinājusi dalīt finanšu izlīdzināšanas fonda iemaksas taisnīgi – 50% no tām veikt valstij un otru pusi pašvaldībām. Tāpat aicināja valstij nodefinēt minimālo pakalpojumu grozu, kas ir jāsniedz pašvaldībām saviem iedzīvotājiem, un, vadoties no tā, arī mērķēti novirzīt fonda iemaksas pašvaldībām, kas saņem dotāciju. Pretējā gadījumā daudzām pašvaldībām šie līdzekļi ir kā papildu piešprice investīciju un infrastruktūras projektu īstenošanai, kamēr Rīgai un Pierīgai šādiem mērķiem līdzekļu nav.
Par sagatavoto Rīgas metropoles areāla likumprojektu nākamā apspriede notiks šī gada 5.februārī, tiekoties pašvaldībām ar VARAM ministri Ingu Bērziņu ministrijā.
Vēl par tēmu:
Valdība akceptē grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”
No 2026. gada 1. janvāra plānots nodrošināt papildu atbalstu priekšlaicīgi dzimušo bērnu vecākiem, papildus atbalstot visas ģimenes,...
Lasīt tālākĀrlietu komisija pirmajā lasījumā atbalsta likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 22.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākPēc ugunsgrēka bērnudārzā “Bitīte” BVKB aizliedz ēkas ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai
Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pēc ugunsgrēka Saulkrastu novada Sējas pagasta Lojā esošajā bērnudārzā “Bitīte” un ēkas apsekošanas šī gada 21. oktobrī pieņēmis lēmumu...
Lasīt tālākBiedrība: Ikvienam sunim ir tiesības uz atbildīgu īpašnieku, adekvātu policijas un mednieku rīcību
[caption id="attachment_36383" align="alignleft" width="300"] Cute dog sitting in grass[/caption] Sabiedrību ir satricinājusi un sašķēlusi trīs suņu nošaušana Bauskas novada Brunavas pagastā...
Lasīt tālākBergmanis: aizsardzības nozarei jāapzinās atbildība par tai uzticēto budžetu mūsu drošības stiprināšanai
Aizsardzības nozare uzņemas lielu atbildību par tai uzticēto budžetu nākamajos gados mūsu valsts drošības un aizsardzības stiprināšanai, to uzsvēra Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un...
Lasīt tālākPirmo reizi Latvijā novērota Taigas čipste
Piektdien, 17. oktobrī, pirmo reizi Latvijā novērota jauna putnu suga – Taigas čipste (Anthus hodgsoni). Putnus Liepājā novēroja putnu vērotāji Atis Ļahs un Edgars Smislovs. Pirmo putnu...
Lasīt tālākSaeima: piemērojot atbildību par vajāšanu, nav jāpierāda nolūks iebiedēt
Saeima ceturtdien, 15. oktobrī, pieņēma lēmumu, kas precizē, – lai piemērotu Krimināllikumā noteikto atbildību par vajāšanu, nav nepieciešams pierādīt personas nolūku iedvest bailes. Lēmuma...
Lasīt tālākSaeima pieņem jaunu likumu ugunsdrošības uzlabošanai valstī
Saeima ceturtdien, 16.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likumu. Tas paredz uzlabot ugunsdrošības stāvokli valstī, lai samazinātu...
Lasīt tālākAsociācija: IZM Izglītības likuma grozījumi rada draudus Latvijas privātskolu nākotnei
Jaunā skolu finansēšanas un pedagogu atalgojuma aprēķināšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanas aizsegā, ar topošiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem Izglītības un zinātnes ministrija...
Lasīt tālākSpānijas Nacionālās dienas svinību laikā Rīgā tiks ierobežota satiksme
Sestdien, 11. oktobrī, saistībā ar Spānijas Nacionālās dienas svinībām Rīgā būs spēkā satiksmes ierobežojumi. Iedzīvotāji un pilsētas viesi tiek aicināti plānot pārvietošanos,...
Lasīt tālāk