Ratnieks: Jaunais metropoles likums gatavo augsni jaunam obligātam maksājumam Rīgai un Pierīgas pašvaldībām

Rīgas vicemērs un “Rīgas Metropole” līdzpriekšsēdētājs Edvards Ratnieks norāda, ka Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) šobrīd sagatavotais Rīgas metropoles areāla likuma projekts paredz uzlikt Rīgai un Pierīgas pašvaldībām jaunu obligāto maksājumu.
Jāmin, ka šobrīd šis reģions ir vienīgais, kas jau veic iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā – 2025.gadā tās sasniedza jau 195 miljonus eiro, atņemot finanšu līdzekļus Rīgas un Pierīgas sekmīgai attīstībai. Rīgas iemaksas šajā fondā veido 138 miljonus eiro, pārējās “Rīgas Metropoles” pašvaldības un Jūrmala – 56,6 miljonus eiro. Valsts no savas puses – vien 50 miljonus eiro.
Jaunais likumprojekts paredz divus iespējamos finansēšanas modeļus. Vienā Rīga varētu veikt iemaksas 6,4 miljonu eiro apmērā un pārējās pašvaldības – 4 miljonus eiro. Otrā variantā Rīga iemaksā 4 miljonus eiro, bet pārējās pašvaldības – 2,4 miljonus eiro. Starp iemaksu veicējiem plānota Rīga un Pierīgas pašvaldības (Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Siguldas, Saulkrastu novads un Jūrmala), kā arī Rīgas metropoles areāla ārējā loka pašvaldības – Jelgavas, Ogres un Tukuma novads.
“Izskatās, ka kāds vēlas pašvaldības sodīt dubultā. No vienas puses mums liek iemaksāt līdz pat 10% – 25% no mūsu budžetiem pašvaldību finanšu izlīdzināšanā, atņemot līdzekļus infrastruktūras un attīstības projektiem. No otras puses mums tiek gatavota augsne jaunai “nodevai”, lai uzturētu otru pārvaldības līmeni, bet kas fundamentāli nespēs risināt reģiona problemātiku un dot atspērienu izaugsmei. Tā rezultātā zaudē arī valsts, jo, badinot un neļaujot Rīgai un Pierīgai attīstīties, arī nespēj augt valsts ekonomika, ņemot vērā, ka 2/3 IKP saražo tieši Rīgas metropoles reģions un tam ir svarīgas pašu investīcijas,” norāda Edvards Ratnieks.
Rīgas vicemērs aicina, nevis izģērbt līdz pēdējam, bet gan pusi no pašvaldību iemaksām finanšu izlīdzināšanas fondā mērķēti novirzīt atpakaļ Rīgai un reģionam, lai tiem būtu līdzekļi vienotiem attīstības un infrastruktūras projektiem, kas sekmētu izaugsmi un uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti: “Mēs ļoti labi zinām, kā uzlabot pārvaldību Rīgā un Pierīgā, bet šobrīd tas nav iespējams, jo mums vienkārši tāda apjoma infrastruktūras un sadarbības projektiem nav līdzekļu, un arī valsts administrētie Eiropas fondi dod priekšroku atbalstīt reģionu projektus, bieži vien atstājot ārpus atbalsta Rīgu un Pierīgu. Rīgas metropoles likums šo netaisnību neparedz mainīt.”
No valsts puses tiek pārmests, ka reģionam nav tādas izaugsmes, kā gribētos, tāpēc it kā loģiskais piesaistīto ekspertu un pētnieku secinājums, ka jāizveido otrās pārvaldības līmenis ar jaunu institūciju, administratīvo aparātu un “kopēju naudas katlu”, uzliekot papildu maksājumu pašvaldībā. Rīga jau šobrīd ar infrastruktūru apkalpo visu Latviju, tāpēc tikai godīgi būtu, ka tai tiek atvēlēts atsevišķs budžets, ļaujot paturēt daļu iemaksu, ko tā veic finanšu izlīdzināšanas fondā.
Ratnieks arī uzsver, ka iepriekš ministres Bērziņas darba grupas sanāksmē tika nolemts stiprināt Rīgas plānošanas reģionu. Šobrīd pēc ministrijas atsūtītā likumprojekta nav skaidrs, vai neveidosies dubultā pārvaldība ar papildu administratīvo slogu pašvaldībām, uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Tāpat arī svarīgi, ka plānotais finansējums tiek novirzīts infrastruktūras un attīstības projektiem, nevis jaunas struktūras veidošanai.
“Rīgas Metropole” jau iepriekš bija aicinājusi dalīt finanšu izlīdzināšanas fonda iemaksas taisnīgi – 50% no tām veikt valstij un otru pusi pašvaldībām. Tāpat aicināja valstij nodefinēt minimālo pakalpojumu grozu, kas ir jāsniedz pašvaldībām saviem iedzīvotājiem, un, vadoties no tā, arī mērķēti novirzīt fonda iemaksas pašvaldībām, kas saņem dotāciju. Pretējā gadījumā daudzām pašvaldībām šie līdzekļi ir kā papildu piešprice investīciju un infrastruktūras projektu īstenošanai, kamēr Rīgai un Pierīgai šādiem mērķiem līdzekļu nav.
Par sagatavoto Rīgas metropoles areāla likumprojektu nākamā apspriede notiks šī gada 5.februārī, tiekoties pašvaldībām ar VARAM ministri Ingu Bērziņu ministrijā.
Vēl par tēmu:
Slēpotāju pacēlāji var radīt traumas; PTAC atgādina par drošības prasībām
Ziema slēpošanas trasēs sniedz prieku un kustību, taču tā nes arī traumas, no kurām daudzas būtu iespējams novērst. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ik gadu saņem informāciju...
Lasīt tālākJaunieša vecuma slieksni plānots palielināt līdz 30 gadiem
Par jauniešiem likuma izpratnē turpmāk plānots uzskatīt personas vecumā līdz 30 gadiem, paredz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā otrdien, 10. februārī, trešajā lasījumā...
Lasīt tālākRīgas dome ārkārtas sēdē nolemj ziedot 100 000 eiro Ukrainas sabiedrības atbalstam
Rīgas dome ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu ziedot 100 000 eiro Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam, lai sniegtu steidzamu palīdzību Ukrainai pašreizējā ārkārtas situācijā enerģētikas...
Lasīt tālākRīgas pašvaldība aizliedz iedzīvotājiem atrasties uz Daugavas ledus
Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja piektdien, 6. februārī, uzdeva Rīgas izpilddirektoram drošības apsvērumu dēļ noteikt aizliegumu iedzīvotājiem...
Lasīt tālākPVD Tabores pagastā izņem 95 liellopus
Konstatējot būtiskus labturības prasību pārkāpumus, Pārtikas un veterinārais dienests, pieaicinot Valsts un pašvaldības policiju, kā arī novada pašvaldības pārstāvjus, no kādas saimniecības...
Lasīt tālākRīgā atļauts atrasties uz atsevišķu ūdenstilpju ledus
Ilgstoši saglabājoties aukstam laikam, iedzīvotājiem ir atļauts uzturēties uz vairāku Rīgā esošu ūdenstilpju un jūras piekrastes ūdeņu ledus. Vienlaikus jāņem vērā, ka ledus ne visur...
Lasīt tālākPolicistu trūkums Latvijā: problēma vairs nav atalgojums, bet neraksturīgi uzdevumi un pārslodze
Valsts kontroles revīzijā secināts, ka galvenais iemesls, kāpēc Valsts policijā trūkst policistu, vairs nav atalgojums, bet gan cilvēkresursu pārvaldība un uzdevumu prioritizēšana. Pēdējos...
Lasīt tālākZvaigžņu festivālā satiksies poļu romantisms un Parīzes šarms
No 1. līdz 14. martam jau 34. reizi norisināsies Liepājas Starptautiskais zvaigžņu festivāls – viens no nozīmīgākajiem klasiskās mūzikas notikumiem Latvijā, kas ik gadu pulcē izcilus...
Lasīt tālākRīga paplašina atbalstu jaunajiem vecākiem
Rīga turpina atbalstīt jaunos vecākus pirmajā mazuļa dzīves gadā, finansējot programmu “Piedzimstot bērniņam”. Šogad rasta iespēja pakalpojumu nodrošināt plašākam saņēmēju lokam. Programma...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta stingrākas prasības uzturēšanās atļauju saņēmējiem sabiedriskās drošības vārdā
Saeima ceturtdien, 22. janvārī, konceptuāli atbalstīja Imigrācijas likuma grozījumus, kas paredz stingrākas prasības ārvalstniekiem – termiņuzturēšanās atļauju saņēmējiem –, kuri...
Lasīt tālāk