15/01/2025, Kategorija: Bizness

Latvijas darba tirgū svešvalodu zināšanas tiek prasītas aptuveni pusē gadījumu, un izvietotajos sludinājumos izteikti dominē prasība pēc angļu un krievu valodas prasmes. Ja angļu valodas zināšanas pārsvarā prasa, lai darbinieks spētu sazināties ar ārvalstu klientiem, tad krievu valodas nepieciešamību galvenokārt pamato, lai sazinātos ar klientiem Latvijā, kuri runā citās valodās. Pētījuma rezultāti apgāž mītu, ka krievu valodas nezināšana ir iemesls, kāpēc darba meklētājs nevar atrast darbu un tāpēc apsvērtu gatavību pamest valsti – 91% aptaujāto darba ņēmēju šādu rīcību neapsver.

Šādas tendences iezīmējas tiesībsarga pētījumos “Latvijas darba devēju aptauja par svešvalodu prasmju nepieciešamību darba vidē” un “Attieksme pret svešvalodu prasībām darbā”. To laikā iedzīvotājiem uzdeva jautājumus par valodas lietošanu darba vietās, tai skaitā arī par vācu, franču, Ziemeļvalstu u.c. valodām, bet pētījumā padziļināti analizētas sludinājumos dominējošās prasības pēc angļu un krievu valodas zināšanām. Abus pētījumus realizēja pētījumu centrs SKDS.

Darba sludinājumi un valodu pieprasījums
Darba devēju atbildes liecina, ka 37% uzņēmumu pēdējo trīs gadu laikā ir publicējuši darba sludinājumus, un puse no viņiem tajos norādījuši arī kādu no svešvalodu prasmēm. Angļu valoda ir visbiežāk prasītā gan darba sludinājumos (88%), gan reālajā darba vidē (93% gadījumu, ja nepieciešama svešvaloda). Krievu valodas zināšanu nepieciešamību savos darba sludinājumos norādījuši 35% darba devēju. Arī darba meklētāji sludinājumos visbiežāk pamana angļu (88%) un krievu (68%) valodas prasības. 66% darba devēju, kas publicē sludinājumus, atzīst, ka viņi kopumā izvērtē svešvalodas nepieciešamību konkrētajam amatam, taču 33% tā nedara. Savukārt darba ņēmēji prasību pēc svešvalodas zināšanām par nepamatotu uzskata 24% gadījumos.

Tomēr atšķirīgs ir darba devēju sniegtais abu populārāko svešvalodu (angļu un krievu) nepieciešamības pamatojums. Angļu valodas kontekstā galvenais ir saziņa ar ārvalstu klientiem vai partneriem (75%), kamēr krievu valodas prasības darba devēji visvairāk (62%) pamato ar nepieciešamību saziņai ar klientiem Latvijā, kuri runā citās valodās. Tikai pēc tam seko saziņa ar sadarbības partneriem un ārvalstu klientu apkalpošana.

Darba devēju un darbinieku attieksme pret kandidātiem bez attiecīgās svešvalodas zināšanām
Aptaujas dati rāda, ka trešdaļa darba devēju ir gatavi izvērtēt amata kandidātu, ja viņam ir citas noderīgas prasmes, pat tad, ja trūkst nepieciešamo svešvalodas zināšanu. Vēl aptuveni 28% darba devēju uzskata, ka valodu var iemācīties, tāpēc kandidātu pieņems arī bez sākotnējām attiecīgās valodas zināšanām.

Savukārt darba meklētāji, atsaucoties uz darba sludinājumiem, 73% gadījumos ir gatavi pieteikties amatam, arī tad, ja neatbilst sludinājumā norādītajām saskarsmes un komunikācijas prasmju prasībām, bet teju uz pusi mazāk potenciālo amata kandidātu (37%) ir gatavi ignorēt svešvalodu prasības. 35% respondentu norāda, ka konkrētās svešvalodas prasība pat bijis galvenais iemesls, kāpēc viņi nepieteicās kādam darbam.

Prasība un nepieciešamība pārvaldīt valsts valodu
90% aptaujāto darba devēju uzskata, ka visi darbinieki pārvalda valsts valodu. Iemesli nodarbināt cilvēku bez valsts valodas zināšanām parasti ir saistīti ar ārvalstu speciālistu piesaisti vai amatu, kur valsts valodas zināšanas nav būtiskas. Viņi arī norāda, ka ļoti reti piemēro sankcijas par dažādu valodu nelietošanu darbavietā – tikai 1% aptaujāto darba devēju piemēro sodu darbiniekam par svešvalodas nelietošanu saziņā ar klientiem, līdz 3% darba devēju soda darbinieku, ja viņš nerunā valsts valodā ar klientiem.

Tomēr daļa darbinieku norāda, ka ir bijuši spiesti lietot krievu valodu, tāpēc ir saskārušies ar sliktu attieksmi, nepatīkamu, pat naidīgu darba atmosfēru, saņēmuši mazākus bonusus (prēmiju apjomu) vai ikgadējo novērtējumu.

Svešvalodas darba vidē: problēmas un sekas
Kopumā 79% aptaujāto darbinieku pēdējo trīs gadu laikā nav saskārušies ar problēmām svešvalodu prasību dēļ, kamēr daļa (16%) ir mazliet neapmierināti, bet lielas grūtības šajā saistībā ir tikai bijušas tikai 2%.

Pētījuma dati liecina, ka absolūtais vairākums (91%) nav apsvēris iespēju atstāt Latviju, tāpēc ka krievu valodas nepārzināšanas dēļ nespēj atrast darbu Latvijā. Šādu rīcību apsvēruši vien 6% aptaujāto (biežāk respondenti vecumā no 18 līdz 34 gadiem, kā arī pašlaik nestrādājošie).

“Noteikti pozitīvi vērtējams ir tas, ka pārliecinoši lielākā daļa darbinieku darba vietās nav saskārušies ar problēmām svešvalodu prasību dēļ, vienlaikus nevaram izlikties neredzam tos gadījumus, kas apliecina pretējo. Būtiski atzīmēt, ka darba devējiem nav tiesību pieprasīt darbiniekam specifiskas svešvalodas prasmes, izņemot atsevišķus pamatotus gadījumus. Tas nozīmē, ka darba attiecībās Latvijā galvenajai noteicošajai valodai jābūt valsts valodai. Ja darba attiecībās Latvijā darbiniekam nav iespējams lietot valsts valodu un nepamatoti tiek pieprasīta cita valoda, tad tā ir diskriminācija pret valsts valodā runājošajiem darbiniekiem,” uzsver Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves.

1,080 skatījumi




Video

Mēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%

04/09/2026

2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...

Lasīt tālāk
Video

Satiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro

04/09/2026

Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...

Lasīt tālāk
Video

FM: apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā sasniedzis 8,2%

04/09/2026

Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada jūlijā pieauga par 8,2% attiecībā pret 2025. gada jūliju, kas ir lielākais pieaugums šā gada laikā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes...

Lasīt tālāk
Video

Komisija rosina paplašināt elektrolīniju trases, lai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus

02/09/2026

Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, plānots paplašināt no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To...

Lasīt tālāk
Video

Pasažieru pārvadātāji aicina valdību rīkoties līdz septembrim – steidzami risināt finansējuma un līgumu indeksācijas problēmas

27/08/2026

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina Satiksmes ministriju nekavējoties rast risinājumu reģionālo autobusu pārvadātāju ilgtermiņa līgumu indeksācijai un nodrošināt papildu...

Lasīt tālāk
Video

Vai darba devēji meklē kvalifikāciju vai prasmes, kas viņiem patiesībā ir vajadzīgas?

27/08/2026

Darba devēji regulāri norāda, ka atrast cilvēkus ar vajadzīgajām zināšanām un prasmēm kļūst arvien sarežģītāk. Tajā pašā laikā Eiropas darba tirgū vērojama šķietama pretruna - ievērojama...

Lasīt tālāk
Video

MI ienāk darba ikdienā: vairāk nekā puse aptaujāto jau izjutuši tā ietekmi

27/08/2026

Saskaņā ar CVMarket.lv aptauju 51% aptaujas dalībnieku atzina, ka tehnoloģiju attīstība, tostarp mākslīgais intelekts (MI), pēdējo 12 mēnešu laikā kaut nedaudz, bet ir ietekmējusi viņu darbu....

Lasīt tālāk
Video

Mazs lācītis ar lielu mērķi: pirmo reizi Latvijā nonāk īpaša labdarības iniciatīva

26/08/2026

Eiropas izdevīgo pirkumu mazumtirgotājs "Pepco" visā Latvijā laidis klajā īpašus lācīšu piekariņus, aicinot pircējus ikdienas pirkumu laikā atbalstīt bērnus un ģimenes, kas nonākušas...

Lasīt tālāk
Video

Elektroapgāde atjaunota 96% klientu, taču tūkstošiem mājsaimniecību joprojām gaida

26/08/2026

Turpinoties intensīvam darbam pēc postošās pagājušās nedēļas nogales vētras, līdz 26. augusta rītam, plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 265 000 klientu – ap 96 % no visiem...

Lasīt tālāk
Video

CSP sāk publicēt uzņēmumu sarakstu, kas veic preču eksportu un importu ar Krieviju un Baltkrieviju.

20/08/2026

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sāk reizi mēnesī publicēt savā tīmekļvietnē to Latvijā reģistrēto uzņēmumu sarakstu, kuri eksportē preces uz Krieviju vai Baltkrieviju vai importē...

Lasīt tālāk