Svešvalodu zināšanas prasa puse darba devēju
Latvijas darba tirgū svešvalodu zināšanas tiek prasītas aptuveni pusē gadījumu, un izvietotajos sludinājumos izteikti dominē prasība pēc angļu un krievu valodas prasmes. Ja angļu valodas zināšanas pārsvarā prasa, lai darbinieks spētu sazināties ar ārvalstu klientiem, tad krievu valodas nepieciešamību galvenokārt pamato, lai sazinātos ar klientiem Latvijā, kuri runā citās valodās. Pētījuma rezultāti apgāž mītu, ka krievu valodas nezināšana ir iemesls, kāpēc darba meklētājs nevar atrast darbu un tāpēc apsvērtu gatavību pamest valsti – 91% aptaujāto darba ņēmēju šādu rīcību neapsver.
Šādas tendences iezīmējas tiesībsarga pētījumos “Latvijas darba devēju aptauja par svešvalodu prasmju nepieciešamību darba vidē” un “Attieksme pret svešvalodu prasībām darbā”. To laikā iedzīvotājiem uzdeva jautājumus par valodas lietošanu darba vietās, tai skaitā arī par vācu, franču, Ziemeļvalstu u.c. valodām, bet pētījumā padziļināti analizētas sludinājumos dominējošās prasības pēc angļu un krievu valodas zināšanām. Abus pētījumus realizēja pētījumu centrs SKDS.
Darba sludinājumi un valodu pieprasījums
Darba devēju atbildes liecina, ka 37% uzņēmumu pēdējo trīs gadu laikā ir publicējuši darba sludinājumus, un puse no viņiem tajos norādījuši arī kādu no svešvalodu prasmēm. Angļu valoda ir visbiežāk prasītā gan darba sludinājumos (88%), gan reālajā darba vidē (93% gadījumu, ja nepieciešama svešvaloda). Krievu valodas zināšanu nepieciešamību savos darba sludinājumos norādījuši 35% darba devēju. Arī darba meklētāji sludinājumos visbiežāk pamana angļu (88%) un krievu (68%) valodas prasības. 66% darba devēju, kas publicē sludinājumus, atzīst, ka viņi kopumā izvērtē svešvalodas nepieciešamību konkrētajam amatam, taču 33% tā nedara. Savukārt darba ņēmēji prasību pēc svešvalodas zināšanām par nepamatotu uzskata 24% gadījumos.
Tomēr atšķirīgs ir darba devēju sniegtais abu populārāko svešvalodu (angļu un krievu) nepieciešamības pamatojums. Angļu valodas kontekstā galvenais ir saziņa ar ārvalstu klientiem vai partneriem (75%), kamēr krievu valodas prasības darba devēji visvairāk (62%) pamato ar nepieciešamību saziņai ar klientiem Latvijā, kuri runā citās valodās. Tikai pēc tam seko saziņa ar sadarbības partneriem un ārvalstu klientu apkalpošana.
Darba devēju un darbinieku attieksme pret kandidātiem bez attiecīgās svešvalodas zināšanām
Aptaujas dati rāda, ka trešdaļa darba devēju ir gatavi izvērtēt amata kandidātu, ja viņam ir citas noderīgas prasmes, pat tad, ja trūkst nepieciešamo svešvalodas zināšanu. Vēl aptuveni 28% darba devēju uzskata, ka valodu var iemācīties, tāpēc kandidātu pieņems arī bez sākotnējām attiecīgās valodas zināšanām.
Savukārt darba meklētāji, atsaucoties uz darba sludinājumiem, 73% gadījumos ir gatavi pieteikties amatam, arī tad, ja neatbilst sludinājumā norādītajām saskarsmes un komunikācijas prasmju prasībām, bet teju uz pusi mazāk potenciālo amata kandidātu (37%) ir gatavi ignorēt svešvalodu prasības. 35% respondentu norāda, ka konkrētās svešvalodas prasība pat bijis galvenais iemesls, kāpēc viņi nepieteicās kādam darbam.
Prasība un nepieciešamība pārvaldīt valsts valodu
90% aptaujāto darba devēju uzskata, ka visi darbinieki pārvalda valsts valodu. Iemesli nodarbināt cilvēku bez valsts valodas zināšanām parasti ir saistīti ar ārvalstu speciālistu piesaisti vai amatu, kur valsts valodas zināšanas nav būtiskas. Viņi arī norāda, ka ļoti reti piemēro sankcijas par dažādu valodu nelietošanu darbavietā – tikai 1% aptaujāto darba devēju piemēro sodu darbiniekam par svešvalodas nelietošanu saziņā ar klientiem, līdz 3% darba devēju soda darbinieku, ja viņš nerunā valsts valodā ar klientiem.
Tomēr daļa darbinieku norāda, ka ir bijuši spiesti lietot krievu valodu, tāpēc ir saskārušies ar sliktu attieksmi, nepatīkamu, pat naidīgu darba atmosfēru, saņēmuši mazākus bonusus (prēmiju apjomu) vai ikgadējo novērtējumu.
Svešvalodas darba vidē: problēmas un sekas
Kopumā 79% aptaujāto darbinieku pēdējo trīs gadu laikā nav saskārušies ar problēmām svešvalodu prasību dēļ, kamēr daļa (16%) ir mazliet neapmierināti, bet lielas grūtības šajā saistībā ir tikai bijušas tikai 2%.
Pētījuma dati liecina, ka absolūtais vairākums (91%) nav apsvēris iespēju atstāt Latviju, tāpēc ka krievu valodas nepārzināšanas dēļ nespēj atrast darbu Latvijā. Šādu rīcību apsvēruši vien 6% aptaujāto (biežāk respondenti vecumā no 18 līdz 34 gadiem, kā arī pašlaik nestrādājošie).
“Noteikti pozitīvi vērtējams ir tas, ka pārliecinoši lielākā daļa darbinieku darba vietās nav saskārušies ar problēmām svešvalodu prasību dēļ, vienlaikus nevaram izlikties neredzam tos gadījumus, kas apliecina pretējo. Būtiski atzīmēt, ka darba devējiem nav tiesību pieprasīt darbiniekam specifiskas svešvalodas prasmes, izņemot atsevišķus pamatotus gadījumus. Tas nozīmē, ka darba attiecībās Latvijā galvenajai noteicošajai valodai jābūt valsts valodai. Ja darba attiecībās Latvijā darbiniekam nav iespējams lietot valsts valodu un nepamatoti tiek pieprasīta cita valoda, tad tā ir diskriminācija pret valsts valodā runājošajiem darbiniekiem,” uzsver Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves.
Vēl par tēmu:
Finanšu nozare aicina lauksaimniekus ārkārtējās situācijas laikā laikus vērsties pie bankām
Ņemot vērā Ministru kabineta 2025. gada 5. augusta lēmumu līdz šī gada novembrim izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā saistībā ar lietavu un plūdu izraisītajām sekām,...
Lasīt tālāk“Selga” paplašina sortimentu un pārsteidz ar divu jaunu garšu dubultajiem cepumiem
Latvijā iecienītākais cepumu zīmols “Selga” turpina attīstīt savu produktu portfeli un šajā sezonā iepazīstina ar gardiem jaunumiem “Selga Treat” cepumu kolekcijā – divām jaunām...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: Rīgas dome krīzes laikā liedz palīdzību lauksaimniekiem nogādāt ražu ostā
Laikā, kad lauksaimniecība piedzīvo smagu krīzi, Rīgas dome ir noraidījusi biedrības “Zemnieku saeima” lūgumu ražas novākšanas periodā – no 22. jūlija līdz 1. novembrim – atļaut...
Lasīt tālākAtis Švinka: dzelzceļš ir jāstiprina, lai mēs varētu nodrošināt iedzīvotāju mobilitāti
Šodien, 26. augustā, valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto rīkojumu par “Par apropriācijas pārdali”, kas paredz veikt 26 miljonu eiro maksājumu valsts publiskās lietošanas...
Lasīt tālākSpēcīga kaimiņu kopiena – daudzdzīvokļu ēku drošības balsts lielās krīzēs
Ikvienam cilvēkam ir vajadzīgas mājas – visdrošākā vieta pasaulē, kur justies labi. Diemžēl ziņu virsraksti nemitīgi atgādina, cik daudz dažādu nelaimju var piemeklēt civilo infrastruktūru:...
Lasīt tālākPlāno apturēt sīkpaku un paku sūtījumu plūsmu uz ASV
No 2025. gada 23. augusta VAS “Latvijas Pasts” uz nenoteiktu laiku ir spiests pārtraukt pieņemt sūtījumus, kas satur priekšmetus, jeb sīkpakas un pakas piegādei uz Amerikas Savienotajām...
Lasīt tālākLM skaidro plānotās izmaiņas Darba likumā attiecībā uz darba laiku
[caption id="attachment_35999" align="alignnone" width="300"] Business people in a meeting at the office[/caption] Valdība 19. augustā atbalstīja grozījumus Darba likumā, kurā tostarp ietvertas...
Lasīt tālākBūtiski audzis atsavināto degradēto būvju skaits
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2025. gada pirmajā pusgadā atsavinājusi 26 vidi degradētas būves 14 adresēs. To vietā nākušas 11 būves sešās adresēs. Salīdzinot ar 2024....
Lasīt tālākLikvidēs AS “Ventas osta”
Otrdien, 19. augustā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu izbeigt līdzdalību akciju sabiedrībā “Ventas osta”, to likvidējot. AS “Ventspils osta”...
Lasīt tālākValdība atbalsta grozījumus Darba likumā
Neskatoties uz sociālo partneru – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas – atšķirīgajiem viedokļiem vairākos jautājumos, kā arī to iespējamiem...
Lasīt tālāk