FM: Inflācija pērn decembrī palielinājās līdz 3,3%
2024. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 3,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,2% un 6,3%. Inflācijas līmenis 2024. gada nogalē pakāpeniski palielinājies un decembrī tas bija jau par 2,4 procentpunktiem augstāks nekā 2024. gadā janvārī. Cenu pieauguma diapazons pa mēnešiem pērn bija samērā plašs, ko galvenokārt noteica bāzes efekti, atsevišķos mēnešos akcīzes nodokļa un administratīvi regulējamo pakalpojumu tarifu pieaugums, kā arī samērā svārstīgās pārtikas cenas. Ja vēl pērnā gada pirmajā pusē vidējā inflācija bija zem 1%, tad cenu pieaugums gadā otrajā pusē palielināja vidējo inflāciju, decembrī pārsniedzot 3%. Tādējādi vidējā inflācija 2024. gadā bija 1,3%.
Lielāko devumu patēriņa cenu kāpumā gan 2024. gada decembrī, gan 2024. gadā kopumā nodrošināja pārtikas cenu pieaugums. Lai arī pārtikas cenu kāpums pagājušajā gadā būtiski mazinājies salīdzinājumā ar 2022.-2023. gadu, tas joprojām paliek viens no galvenajiem faktoriem patēriņa cenu pieaugumā. Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni pērnā gada decembrī maksāja par 5,5% dārgāk nekā gadu iepriekš. Savukārt, 2024. gadā kopumā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas pieauga par 2,8%, izskaidrojot 0,7 procentpunktus no gada vidējās inflācijas.
Pērnā gadā decembrī cenas pieauga visām svarīgākajām pārtikas preču grupām – maizei, gaļai, piena produktiem, eļļai, dārzeņiem un augļiem. Pārtikas cenu pārmaiņas lielā mērā ietekmēja ārējie faktori, jo lielākā daļa no gatavās pārtikas vai to izejvielām tiek importētas. Zemākas pārtikas cenas pasaulē un vietējo pārtikas ražotāju cenu samazinājums, kas bija vērojams 2023. gadā un pērnā gada pirmajā pusē, nav atspoguļojies mazumtirdzniecības cenās. Savukārt, ņemot vērā, ka kopš pērnā gada septembra atsācies neapstrādātās pārtikas cenu pieaugums pasaulē, sagaidāms, ka arī šogad Latvijā turpināsies pārtikas cenu pieaugums, kas būs augstāks par vidējo inflāciju.
Pērn inflāciju būtiski ietekmēja arī pakalpojumu cenas, ko lielā mērā noteica darba samaksas kāpums. Lai arī darba samaksas pieauguma tempi sāk mazināties, tās spiediens uz kopējām uzņēmējdarbības izmaksām saglabāsies augsts un turpinās uzturēt cenu pieaugumu pakalpojumu sektorā, kas kopā ar pārtikas cenu pieaugumu noteiks vidējo patēriņa cenu pieaugumu šogad.
Savukārt, energoresursu cenās gan pērnā gada decembrī, gan 2024. gadā kopumā bija fiksēta deflācija. Pagājušā gada decembrī elektroenerģijas un gāzes cenas samazinājās attiecīgi par 2,6% un 0,3%. Vērtējot visu iepriekšējo gadu, cenu samazinājums ir patīkamāks, jo 2024. gadā elektroenerģija bija par 13,8%, bet gāze par 7,9% lētāka. Elektroenerģijas un gāzes cenas samazinās otro gadu pēc kārtas. Tomēr joprojām tās ir būtiski lielākas nekā 2021. gadā, pirms enerģētikas krīzes Eiropā un straujā gāzes cenu pieauguma ģeopolitisko notikumu dēļ. Siltumenerģija pērnā gada decembrī bija par 9,5% lētāka nekā attiecīgajā mēnesī iepriekšējā apkures sezonā.
2024. gadā iedzīvotāju pirktspēja kļuva spēcīgāka. Lai arī dati par vidējo darba samaksu 2024. gadā kopumā vēl nav pieejami, tomēr dati par trīs ceturkšņiem liecina, ka vidējā bruto darba samaksa ir palielinājusies par 10,2%, salīdzinot ar 2023. gada attiecīgo laika periodu. Savukārt, patēriņa cenu pieaugums attiecīgajā laikā periodā veidoja 0,8%, liecinot par strauju reālās algas pieaugumu. Lai arī darba samaksas kāpums 2025. gadā visticamāk kļūs nedaudz mazāks, tas kopā ar zemo inflāciju turpinās veicināt iedzīvotāju pirktspēju un privātā patēriņa pieaugumu.
2025. gadā inflāciju turpinās ietekmēt gan ārējie, gan iekšējie faktori. Pie ārējiem faktoriem jāattiecina augošās pārtikas cenas no vienas puses un lētāki energoresursi, vismaz šā gada pirmajā pusē, no otras puses. Energoresursu cenu attīstība šā gada otrajā pusē būs atkarīga no pasaules ekonomikas attīstības un ģeopolitiskajiem notikumiem. Pie iekšējiem faktoriem jāatzīmē pakalpojumu cenas. Visticamāk, pakalpojumu cenu pieaugums mazināsies salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, bet saglabāsies samērā augsts.
Inflāciju paaugstinošo efektu noteikts arī nodokļu likmju paaugstināšana, it īpaši akcīzes nodokļa likmju pieaugums alkoholiskiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī degvielai. Atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm vidējā inflācija 2025. gadā būs 2,2%.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk