Domājot par nākotni, Latvijas iedzīvotāji visbiežāk rūpējas par finansiālo stabilitāti

Kamēr 15% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka šobrīd nedara neko savas nākotnes labā, vairāk nekā puse jau tagad rūpējas gan par finansiālo labklājību, gan savu fizisko veselību, liecina aptaujas dati. Vienlaikus respondenti atzīst, ka ikdienā pārāk reti nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, daudz laika velta viedtālruņa lietošanai un bieži uzturā iekļauj neveselīgu pārtiku.
Aicināti atklāt, ko šobrīd dara savas nākotnes labā, 61% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 23 līdz 50 gadiem norādījuši, ka rūpējas par finansiālo stabilitāti, 56% gādā par fizisko veselību, bet 41% rūpējas par savu mentālo labbūtību.
Vīrieši Latvijā biežāk nekā sievietes domā par finansiālo stabilitāti – tā norādījuši 64% vīriešu un 57% sieviešu. Par finansiālo stabilitāti visbiežāk gādā gados jaunie respondenti – vecumā no 21 līdz 30 gadiem par to domā 70% aptaujas dalībnieku, kamēr vecumā no 41 līdz 50 gadiem tikai puse. Tikmēr sievietes biežāk nekā vīrieši priekšroku dod rūpēm par savu fizisko veselību – ar sportiskām aktivitātēm nodarbojas 60% sieviešu un 52% vīriešu. Tikai trešdaļa vīriešu aizdomājas par mentālo veselību, kamēr par to rūpējas puse aptaujāto sieviešu.
“Pozitīvi, ka jaunieši jau tagad aktīvi domā par savu finansiālo labklājību nākotnē, jo tā nodrošina brīvību lēmumu pieņemšanā, noturību neparedzētos apstākļos un veicina dzīves kvalitāti ilgtermiņā. Tomēr vienlaikus svarīgi to līdzsvarot ar labbūtību citās jomās, jo, lai gan tas pirmajā mirklī var šķist nesaistīti, arī fiziskā aktivitāte un uztura paradumi var ietekmēt ilgtermiņa finansiālo stabilitāti,” iedzīvotāju aptaujas rezultātus komentē Jekatrina Ziniča, Luminor finanšu eksperte.
Vaicāti par šī brīža negatīvajiem ieradumiem, vairāk nekā puse jeb 52% aptaujas dalībnieku neslēpj, ka pārāk maz laika savā ikdienā atvēl fiziskām aktivitātēm, tāpat kā to, ka pārāk daudz laika pavada, lietojot viedtālruni (52%). Trešais visbiežāk norādītais netikums ir neveselīgas pārtikas lietošana ikdienas uzturā (38%). Vīrieši biežāk atzīst, ka viņiem ir kaitīgi ieradumi – teju ceturtdaļa pārāk bieži lietojot alkoholiskos dzērienus, kamēr to starp negatīvajiem ieradumiem izceļ vien 14% sieviešu. Trešdaļa vīriešu atzīst, ka smēķē, pretstatā to dara tikai 22% aptaujāto sieviešu.
Lai dzīvotu kvalitatīvāk pēc 20 gadiem, visbiežāk respondenti atzīmējuši, ka gribētu regulāri sportot (53%), tāpat puse gribētu ievērot veselīga uztura principus un veidot finanšu uzkrājumus nākotnei. 44% aptaujāto atzīst, ka gribētu sabalansēt darba un atpūtas līdzsvaru savā dzīvē, bet 42% vēlētos apgūt jaunus hobijus.
Kā iepriekš ziņots, Latvijas iedzīvotāju aptaujā noskaidrots, ka par savu dzīvi divdesmit gadu tālā nākotnē aizdomājušies 59% respondentu. Ceturtdaļa aptaujāto par nākotni domājuši nav, bet 16% nav par to pat aizdomājušies.
Vēl par tēmu:
Pēc gada nogales tēriņu pīķa janvārī iedzīvotāji tērē piesardzīgi
Latvijas iedzīvotāju tēriņi janvārī pēc intensīva gada noslēguma samazinās. Bankas Citadele maksājumu karšu dati liecina, ka 2026. gada janvāra pirmajā un otrajā nedēļā pirkumu bijis...
Lasīt tālākPensiju plaisa Latvijā: reģionu atšķirības un uzkrājumu nozīme vecumdienās
Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas...
Lasīt tālākVairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju Jaunajā gadā plāno uzlabot savu mājokli
Mājokļa uzlabošanas plānus Jaunajā gadā ir gatavi īstenot puse jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir būtiski mazāk nekā pērn, kad šāda iecere bija 85 % iedzīvotāju, liecina Luminor...
Lasīt tālākIedzīvotāji šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt
Jauns gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu, kas mudina pievērsties saviem finanšu paradumiem un domāt par nākotnes mērķiem. Jaunākie Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka teju trešdaļa...
Lasīt tālākKāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?
Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija, ņemot vērā atšķirīgās sociālo iemaksu likmes, ir aptuveni 60 % apmērā no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālākAptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa...
Lasīt tālākNo 2026. gada 1. janvāra palielināts minimālo ienākumu apmērs
Līdz ar Jaunā gada iestāšanos palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās...
Lasīt tālākGada nogalē pieaug interese par pensiju 3. līmeni – iemaksas palielinās par 40 %
Tuvojoties gada noslēgumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk pārskata savus finanšu paradumus un domā par ilgtermiņa drošību. Viens no populārākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties...
Lasīt tālākIenākumi šogad aug, īpaši gados jaunajiem un Vidzemē
Divreiz vairāk ir to iedzīvotāju, kuru ienākumi gada laikā auguši, nevis samazinājušies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. 41 % Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka viņu ienākumi šogad...
Lasīt tālāk