30/07/2024, Kategorija: Ekonomika

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī pret pagājušā gada otro ceturksni palielinājies par 0,1%, kas ir tāds pats pieaugums kā gada pirmajā ceturksnī, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes IKP ātrā novērtējuma dati. Pret iepriekšējo ceturksni IKP pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem samazinājies par 1,1%, uzrādot negaidīti spēcīgu kritumu, kamēr lielākā daļa prognožu un apsteidzošu indikatoru bija norādījuši uz stabilu ekonomisko situāciju vai nelielu izaugsmi.

IKP ātrā novērtējuma dati rāda, ka nelielo ekonomikas pieaugumu gada griezumā turpina nodrošināt tikai sabiedriskais sektors un ar to saistītās nozares – izglītība un veselība un valsts pārvalde, kā arī produktu nodokļu pieaugums un subsīdiju samazinājums, savukārt biznesa nozaru attīstība bijusi vāja. IKP ātrajā novērtējumā Centrālā statistikas pārvalde nepublicē detalizētāku informāciju par atsevišķu nozaru un sektoru attīstību, bet apkopotie dati par ražošanas un pakalpojumu nozarēm kopā rāda, ka ražošanas nozares, tajā skaitā rūpniecība, būvniecība un lauksaimniecība pret pagājušā gada otro ceturksni kopā kritušās par 1,2%, bet pakalpojumu nozares samazinājušās par 0,2%.

No ražojošajām nozarēm ekonomikas attīstību turpinājusi bremzēt apstrādes rūpniecība, kuru joprojām negatīvi ietekmē lēnā ekonomikas izaugsme un pieprasījuma mazināšanās ārējos tirgos. Šā gada pirmajos piecos mēnešos apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 4,3%, kritumu piedzīvojot praktiski visām apakšnozarēm, tomēr lejupslīde lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – kokapstrādē – praktiski jau ir apstājusies, bet otra lielākā apakšnozare – pārtikas rūpniecība – palielinājusi apjomus par 1,9%.

Pakalpojumu sektoru savukārt turpina negatīvi ietekmēt sarūkošie kravu apjomi dzelzceļā un jūras ostās, kā arī joprojām stagnējošā mazumtirdzniecība, kad iedzīvotāji, neskatoties uz algu pirktspējas atjaunošanos pirmsinflācijas krīzes līmenī, nepalielina tēriņus Latvijā, kamēr noguldījumu apjomi un izdevumi ārzemēs jau aug visai strauji.

Vienlaikus pašlaik jau pieejamie dati par ekonomikas attīstību Eiropā un Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs apstiprina, ka ekonomikas izaugsme reģionā pakāpeniski kļūst straujāka un pieprasījums atjaunojas, kas ļauj prognozēt arī straujāku Latvijas rūpniecības un eksporta izaugsmi gada otrajā pusē. Lietuvā pēc pagājušajā gadā piedzīvotā 0,3% krituma ekonomikas izaugsme šā gada otrajā ceturksnī sasniegusi jau 1,9%, nedaudz apsteidzot Eiropas Komisijas maija vidus prognozes.

Eiropas Savienības un eirozonas ekonomika, pēc Eurostat provizoriskajām aplēsēm, otrajā ceturksnī paātrinājusies līdz attiecīgi 0,7% un 0,6% gada griezumā, un kopumā atbilst iepriekš prognozētajam, ka izaugsme Eiropā šogad būs divas reizes straujāka nekā pērn, Eiropas Savienībā kopā sasniedzot 1%. Jaunākie Eiropas Komisijas veidotā ESI uzņēmēju un patērētāju konfidences indeksa dati, kā arī iepirkumu vadītāju PMI indeksa dati gan norāda, ka ekonomikas atkopšanās nebūs strauja un jūlijā atkal ir iezīmējies neliels pasliktinājums. Latvijas ekonomikas situāciju arī neuzlabo nesenā vētra un lietavas, kas radījušas zaudējumus lauksaimniekiem un mežsaimniekiem un šogad var samazināt nozares pienesumu ekonomikas izaugsmē.

1,038 skatījumi




Video

2026. gada rudens ekonomikas prognoze: augstākas inflācijas apstākļos izaugsme turpināsies

17/11/2026

ES ekonomika 2026. gada pirmajos trijos ceturkšņos noturējās labāk, nekā gaidīts, un paredzams, ka prognozes periodā tā turpinās augt, neraugoties uz spēcīgāku un noturīgāku inflācijas...

Lasīt tālāk
Video

FM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina

11/11/2026

Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...

Lasīt tālāk
Video

LBAS iesniedz priekšlikumus par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu

04/11/2026

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vēstulē “Par valsts budžetu 2027. gadam un publiskā sektora izdevumu mazināšanu”* apkopojusi arodbiedrību priekšlikumus un nosūtījusi tos Ministru...

Lasīt tālāk
Video

Krāpnieki sūta īsziņas VSAA vārdā, aicinot atvērt saiti

02/11/2026

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina, ka aktivizējušies krāpnieki, kuri izsūta iedzīvotājiem viltus īsziņas par it kā iesaldētu pensiju 2. līmeņa kontu. Krāpnieki...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: 6 % Latvijas iedzīvotāju ir parādi par komunālajiem maksājumiem un citiem pakalpojumiem

29/10/2026

Nedaudz vairāk nekā 6 % iedzīvotāju ir nenokārtotas parādsaistības ārpus kreditēšanas nozares, piemēram, par komunālajiem pakalpojumiem, elektrību, telefonsakariem, automašīnas stāvvietu,...

Lasīt tālāk
Video

Baltijā arvien vairāk iedzīvotāju norāda uz finansiālās situācijas pasliktināšanos – Latvijā jau katrs trešais

23/10/2026

Baltijas valstu iedzīvotāju finansiālais noskaņojums kļūst arvien negatīvāks, apliecinot augošu ekonomisko spiedienu reģionā. Vissatraucošākā situācija ir Latvijā, kur fiksēts straujākais...

Lasīt tālāk
Video

Valsts naftas produktu drošības rezerves veidos elastīgāk

22/10/2026

Lai valsts naftas produktu drošības rezerves varētu veidot elastīgāk un ekonomiski izdevīgāk, Saeima ceturtdien, 22.oktobrī, otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos...

Lasīt tālāk
Video

Ieviesīs nacionālo viesabonēšanu krīzes situācijās

22/10/2026

Lai krīzes situācijās iedzīvotājiem nodrošinātu sakaru iespējas, Saeima ceturtdien, 22.oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Elektronisko sakaru likumā....

Lasīt tālāk
Video

Svētdien visi vilcieni sāks kursēt pēc jaunā – ziemas laika

21/10/2026

Naktī uz svētdienu, 25. oktobrī, plkst. 4.00 Latvijā notiks pāreja uz ziemas laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ. Lai vilcieni gala stacijās pienāktu atbilstoši ziemas...

Lasīt tālāk
Video

D. Mieriņa: sabiedrība sagaida redzamu ieguvumu no katra publiskā eiro

09/10/2026

“Budžeta iespējas vienmēr ir ierobežotas, savukārt vajadzību netrūkst. Tāpēc īpaši svarīgi ir skaidri noteikt prioritātes un izvērtēt, kur ieguldītie līdzekļi sabiedrībai sniedz vislielāko...

Lasīt tālāk