• Tweet

Daudzi Latvijas iedzīvotāji joprojām dodas darba meklējumos uz ārzemēm. Sākotnēji brauca dažāda vecuma, izglītības un profesiju ļaudis, tagad tie vairāk ir jaunieši – bieži vien tūlīt pēc vidusskolas.

Arī ārvalstu darba devēji reti kad vēlas kā savus padotos redzēt gados jaunus darbinieku, un vecumā pēc 50 iespējas dabūt darbu arī ir visai minimālas.

Par to cilvēku skaitu, cik aizbraukuši no Latvijas darba meklējumos, precīzu ziņu nav. Centrālā statistikas pārvalde uzskata, ka to ir vien 33 000, bet migrācijas pētnieki apgalvo, ka to ir krietni vairāk – 150 līdz 200 000. Lai gan cilvēku plūsma, kas dodas projām no Latvijas, nav mitējusies, tomēr kritums ir vērojams, arī vidējais aritmētiskais aizbraucējs ir mainījies, pirmām kārtām – viņš ir kļuvis krietni informētāks. To novērojusi arī Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes antropoloģijas pasniedzēja socioloģe Aija Lulle. «Pirms krīzes lielākais aizbraukušo skaits nāca no Latvijas reģioniem, bet pēc 2008. gada sāka braukt visi, tajā skaitā – gan ar izglītību, gan bez tās. Liela daļa devās uz vietām, par kurām neko daudz nezināja. Pa šiem gadiem aizbraukušo ir tik daudz, ka nu jau gandrīz jebkurā Eiropas vietā ir pa kādam Latvijas iedzīvotājam. Līdz ar to šobrīd tie, kas dodas projām, var ievākt daudz pamatīgāku informāciju, kā arī aizrunāt darba vietu pie paziņām vai radiem, kas tur jau dzīvo. Katrā ziņā jebkurš potenciālais aizbraucējs noskata vietu, kur ir atvērts darba tirgus, jo, doties turp, kur nav ko darīt, būtu neprāts,» skaidro socioloģe.

Darba iekārtošanas firmas norāda: tie, kas darbu meklē ar viņu palīdzību, lielākoties ir jaunieši, sākot no 19 gadu vecuma – gan ar pamatskolas, gan vidējo izglītību, visvairāk no reģioniem. Daudzi ir arī 30 līdz 40 gadu veci. «Lielākā daļa vēlas strādāt ārzemēs uz laiku – divus līdz trīs mēnešus, un tikai 20% nāk ar domu, ka varētu aizbraukt pavisam. Daļa no viņiem pie reizes meklē darbu arī dzīvesbiedram/dzīvesbiedrei,» teic SIA AMG HR Centrs menedžere, kura savu vārdu nevēlējās nosaukt. Tie, kam esot izglītība, vēloties atrast darbu profesijā, visvairāk – rūpniecībā, loģistikā, taču reti kuram palaimējas tādu dabūt. «Uz firmu nāk cilvēki arī ar ļoti labu izglītību, daudzi ar augstāko,» novērojusi SIA GP Recruitmen pārstāve. Diemžēl darba devēju piedāvājums ir diezgan vienveidīgs – lielākoties mazkvalificēti darbi lauksaimniecībā vai apkalpojošajā sfērā. Citu piedāvājumu ir maz – tajā skaitā celtniecībā, kas treknajos gados bija viena no pieprasītākajām profesijām. «Jābūt gataviem uz to, ka nāksies strādāt mehānisku, monotonu darbu, tāpēc svarīgi, lai būtu laba veselība un izturība,» uzsver GP Recruitment darbiniece, atzīstot, ka arī pati savulaik strādājusi Holandē dārzniecībā. Arī patlaban šīs valsts lauksaimnieki meklējot strādniekus. Vecuma cenzs esot būtisks – lielākoties tiek meklēti ne vecāki par 45–50 gadiem. Vecākiem cilvēkiem ir iespēja atrast nodarbi tikai tad, ja ir svešvalodas zināšanas. Tagad gan valodas prasmes tiekot prasītas gandrīz visos darbos, atzīst firmas pārstāves. Vācijā, piemēram, tiek meklētas gados vecākas aprūpētājas – gan tikai ar vācu valodas prasmi. Vīriešiem darbu atrast pēc 45 esot visai problemātiski. Vaicāti, vai sūdzības par darba apstākļiem un darba devējiem gājušas mazumā, darbā iekārtotāji atzīst, ka vienmēr ir kāda daļa cilvēku, kas nav apmierināti ne ar ko, mainot darbus un cerot, ka atradīs kādu, kur nekas nav jādara.

***

Latvijas darba meklētājs ārzemēs

Ja ir izglītība, atbilstoši iegūtajai profesijai gribētu strādāt rūpniecībā vai loģistikā, bet darba piedāvājums niecīgs

Vajadzīgas svešvalodas pamatprasmes

Jābūt labai veselībai un izturībai

Jāstrādā mazkvalificēts darbs lauksaimniecībā vai apkalpojošajā sfērā

No 19 gadu vecuma

Ar vidējo vai pamata izglītību

Lielākoties vēlas strādāt ārzemēs divus līdz trīs mēnešus

Viss par darba meklēšanu:

www.nva.gov.lv;

www.ec.europa.eu

Avots: nra.lv /Aisma Orupe