FM: Latvijā saglabājas viena no zemākajām inflācijām eirozonā

Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenas 2024. gada jūnijā bija par 0,1% zemākas nekā maijā, bet salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 1,4%. Tādējādi šā gada pirmajā pusgadā vidējā gada inflācija veidoja 0,8%. Šāds patēriņa cenu pieaugums gan jūnijā, gan šā gada pirmajā pusē bijis viens no zemākajiem eirozonā. Saskaņā ar Eurostat ātro novērtējumu vidējā gada inflācija šā gada jūnijā eirozonā bija 2,5%, bet vidējais patēriņa pieaugums eirozonā šā gada pirmajā pusgadā bija 2,6%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos inflācija Latvijā būs būtiski zemāka nekā eirozonā vidēji.
Patēriņa cenu pieaugumu Latvijā šā gada jūnijā var vērtēt kā mērenu, lai arī pieaugums bijis nedaudz augstāks salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem, ko lielā mērā noteica bāzes efekti. Tomēr, analizējot cenu pārmaiņas pa preču un pakalpojumu grupām, jāsecina, ka cenas attīstītās nevienmērīgi. Elektroenerģija bija par 11,7% lētāka nekā pirms gada, bet veselības aprūpes pakalpojumi sadārdzinājušies par 5,3%, cukura cena samazinājās par 11,7%, bet vienlaicīgi dārzeņu cena pieauga par 4,4%, kas nozīmē, ka inflāciju ietekmē virkne iekšējo un ārējo faktoru. Atkarībā no patēriņa ieradumiem individuālā inflācija katram iedzīvotajam varētu būtiski atšķirties no vidējā patēriņa cenu pieauguma valstī.
Būtiskākā ietekme uz gada inflāciju jūnijā bija tabakas izstrādājumiem (+11,7%) un alkoholiskajiem dzērieniem (+4,2%), ko lielā mērā noteica akcīzes nodokļu kāpums no šā gada marta.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cena pieauga par 1,5%. Lai arī pārtikas cenu pieaugums bijis mērens, tam ir nozīmīga ietekme uz vidējo inflāciju, jo tā veido ceturto daļu no patēriņa groza. Pārtikas devums vidējā inflācijā veidoja 0,4 procentpunktus. Pārtikas cenu pieaugumam jābūt vēl mazākam, jo pārtikas ražošanas izmaksas, kā arī loģistikas izmaksas būtiski samazinājušās. Vietējās ražošanas pārtikas cenas jau kopš pērnā gada oktobra nepārtraukti samazinās. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem pārtikas ražošanas cenas, kas tiek realizētas vietējā tirgū, šā gada piecos mēnešos samazinājās par 1,4% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu.
Samazinās arī neapstrādātās pārtikas cenas pasaulē, kas ietekmē mūsu importētās pārtikas cenas. Atbilstoši ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, neapstrādātās pārtikas cenas šā gada pirmajā pusē bija par 6,8% zemākas nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Tas, kopā ar būtiski zemākiem elektroenerģijas un siltumenerģijas tarifiem Latvijā, kas samazina arī mazumtirgotāju izmaksas, atstāj lielāku pazeminošu efektu uz pārtikas cenām.
Tāpat šā gada jūnijā būtiski sadārdzinājās arī degviela (+6,8%) un veselības aprūpes pakalpojumi (+5,3%).
Vienlaicīgi jāatzīmē, ka jūnijā gāzes tarifs bija par 5,4% zemāks nekā pirms gada. Savukārt, cietā kurināmā cena samazinājusies par 11,1%. Lai arī vasaras sezonā centrālā siltumapgāde ir atslēgta un rēķinus par siltumenerģiju nav jāapmaksā, tomēr siltumenerģijas tarifs ir iekļauts kopējā metodoloģijā un ietekmē vidējās patēriņa cenu pārmaiņas. Šā gada jūnijā siltumenerģija bija par 16,8% lētāka salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi.
Sagaidāms, ka šā gada jūlijā un augustā gada inflācija būs tuvu 1%. Savukārt turpmākajos mēnešos inflācija paātrināsies. Atbilstoši aktualizētajām makroekonomikas prognozēm, kas ir izstrādātas šā gada jūnijā, patēriņa cenu indekss šogad vidēji palielināsies par 1,2%, kas tomēr ir būtiski mazāk nekā iepriekšējos gados. Šogad inflāciju paaugstinošie faktori galvenokārt būs saistīti ar iekšējiem ekonomiskajiem procesiem, ko ietekmēs darba tirgus attīstība, it īpaši pakalpojumu nozarēs. Savukārt ārējiem faktoriem drīzāk būs pazeminoša ietekme, ko noteiks energoresursu cenu stabilizēšanās. Neliela inflāciju paaugstinoša ietekme 2024. gadā būs akcīzes nodokļa likmju pieaugumam.
Vēl par tēmu:
LDDK: Finansējums prioritātēm jārod, pārskatot valsts izdevumu efektivitāti
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) 26. augustā vērsās pie Ministru prezidenta Andra Kulberga un finanšu ministra Māra Kučinska, aicinot pirms jaunu valsts budžeta saistību uzņemšanās...
Lasīt tālākElektroapgāde atjaunota 96% klientu, taču tūkstošiem mājsaimniecību joprojām gaida
Turpinoties intensīvam darbam pēc postošās pagājušās nedēļas nogales vētras, līdz 26. augusta rītam, plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 265 000 klientu – ap 96 % no visiem...
Lasīt tālākGāzes cenas atkal kāpj: visvairāk to izjutīsim komunālajos rēķinos
Eiropā dabasgāzes cenas atkal strauji kāpj, taču Latvijas iedzīvotāji šo sadārdzinājumu ikdienas tēriņos neizjutīs uzreiz. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Latvijā gāzes cenu...
Lasīt tālākLabklājības ministrija rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu
Labklājības ministrija (LM) rosina reformēt un būtiski uzlabot vecāku pabalstu, ko vecākiem izmaksā agrīnā bērna vecumposmā. Reformas mērķis ir veidot valsts atbalsta sistēmu vienkāršāku,...
Lasīt tālākKulbergs: valsts budžeta finansējumam NVO jābūt caurskatāmam
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 5. augustā, tikās ar nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar biedrību un nodibinājumu darbību Latvijā...
Lasīt tālākPieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam
Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...
Lasīt tālākKarstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālāk