LDDK: Virzot izmaiņas darbnespējas lapu regulējumā, valsts sāktu uzņemties lielāku atbildību par iedzīvotājiem

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) piedalījās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Konkurētspējas un ilgtspējas trīspusējās sadarbības apakšpadomes (KITSA) sēdē, kur Ekonomikas ministrija (EM) prezentēja kopā ar Labklājības ministriju (LM) izstrādāto piedāvājumu izmaiņām darbnespējas lapu (DNL) regulējumā. Valdības sociālie partneri atkārtoti skaidroja savus priekšlikumus DNL regulējuma pilnveidei, kas ir valdības rīcības plānā viens no iekļautajiem uzdevumiem.
“Veselības aprūpe ir valsts rokās. Virzot izmaiņas darbnespējas regulējumā, valsts sāktu uzņemties lielāku atbildību par iedzīvotājiem, jo būtu tieši ieinteresēta uzlabot veselības aprūpes sistēmu, tās pieejamību un pārvaldību, domāt par preventīviem pasākumiem iedzīvotāju labklājības uzlabošanā. Neizdarības gadījumā rastos negatīva ietekme uz sociālo budžetu.
Šobrīd Latvijā lauvas tiesu no DNL apmaksas sedz darba devēji, kas mūs noliek nevienlīdzīgas konkurences apstākļos Baltijas reģionā. Latvijas uzņēmēji par darbinieku slimošanu maksā ievērojami vairāk nekā Lietuvas un Igaunijas darba devēji. Kaimiņvalstīs ātrāk iestājas valsts atbildība, tāpēc arī ir lielāka motivācija pilnveidot sistēmu,” skaidro LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Šobrīd Latvijā, salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu, darba devējiem ir vislielākais izmaksu slogs darbinieku slimības gadījumā. Darba devēju izdevumi A lapas izmaksu segšanai par 1 darbinieku ir piecreiz augstāki nekā Lietuvā un divreiz augstāki nekā Igaunijā. Papildus tam Latvijā darba devējam par slimības naudu ir jāsamaksā DD VSAOI 23.59% un ir divreiz augstāki virsstundu apmaksas izdevumi.
LDDK rosinājusi noteikt laicīgāku valsts iesaisti DNL kompensēšanā, tādējādi motivējot valsti uzlabot veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību, kā arī uzraudzības pilnveidi DNL izsniegšanai. Tādējādi tiktu ne tikai sabalansēta iesaistīto pušu atbildība, bet arī veicināta uzņēmumu konkurētspēja, kas ļautu darba devējiem palielināt esošo labumu grozu darba ņēmējiem, tādējādi preventīvi novēršot darba nespēju veicinošus faktorus.
KITSA sēdē EM prezentēja kopā ar LM izstrādāto piedāvājumu izmaiņām DNL regulējumā. LDDK vērsa uzmanību uz Latvijā spēkā esošā DNL regulējuma nekonkurētspēju, arodbiedrību pārstāvji sniedza savu redzējumu. Noslēgumā EM apņēmās pilnveidot un virzīt apstiprināšanai sagatavoto variantu Nodokļu darba grupā kopā ar plānotajām nodokļu politikas izmaiņām.
Vēl par tēmu:
VAS “Latvijas Pasts” ievieš drošu ID pārbaudi visos pakomātos
VAS “Latvijas Pasts”, kas pārvalda plašāko un pieejamāko pakomātu tīklu Latvijā, paziņo par unikālu pakalpojumu – personas identifikāciju pie pakomāta. Tas paredz iespēju adresātam...
Lasīt tālāk2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu
2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu un, salīdzinot ar 2024. gadu, to skaits ir samazinājies par 3,1 tūkstoti jeb 13,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati....
Lasīt tālākArodbiedrību iniciatīva apturēt virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai savākusi vairāk nekā 10 000 parakstu
Arodbiedrību iniciatīva portālā manabalss.lv, lai apturētu Ekonomikas ministrijas virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai, divās dienās savākusi vairāk nekā...
Lasīt tālākSkaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem turpmāk būs jānorāda arī kvalifikācija
Valdība otrdien, 3. martā, apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos*, kas ievieš lielāku caurskatāmību skaistumkopšanas jomā, prasot pakalpojumu sniedzējiem, uzsākot darbību,...
Lasīt tālākAr atbalstu sekmēs vietējās pārtikas piegādi skolām, slimnīcām un citām iestādēm
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Ministru kabinets sēdē 3. martā apstiprināja grozījumus atbalsta nosacījumos...
Lasīt tālākEirozonas inflācija un EURIBOR: ko gaidīt tuvākajā laikā?
Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas...
Lasīt tālākRēzeknes un Liepājas SEZ darbības termiņu pagarina līdz 2050.gadam
Lai veicinātu uzņēmējdarbību un investīcijas reģionos, Saeima ceturtdien, 26.februārī, pieņēma likumu grozījumus, ar kuriem pagarina Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) un Liepājas...
Lasīt tālākEiropas Patērētāju informēšanas centrs brīdina par internetveikala www.iizii.eu komercpraksi
Eiropas Patērētāju informēšanas centrs (ECC Latvia) ir saņēmis virkni sūdzību par Igaunijā reģistrēto komersantu, kas pārstāv interneta veikalu iizii.eu. Ņemot vērā, ka sūdzību skaits...
Lasīt tālākRīgas lidosta saņem 2025. gada Eiropas pasažieru pieredzes balvu
RIX Rīgas lidosta saņēmusi Starptautiskās lidostu padomes balvu “2025. gada labākā lidosta izlidojošo pasažieru vērtējumā” to Eiropas lidostu kategorijā, kas gadā apkalpo no 5 līdz...
Lasīt tālākZemo cenu grozos joprojām bieži trūkst daļas Memorandā noteikto produktu kategoriju
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) turpina monitorēt pārtikas cenu Memoranda izpildi un Zemo cenu grozu (ZCG) saturu Latvijas mazumtirdzniecības ķēdēs. Lai gan Memorands paredz,...
Lasīt tālāk