LDDK: Virzot izmaiņas darbnespējas lapu regulējumā, valsts sāktu uzņemties lielāku atbildību par iedzīvotājiem

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) piedalījās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Konkurētspējas un ilgtspējas trīspusējās sadarbības apakšpadomes (KITSA) sēdē, kur Ekonomikas ministrija (EM) prezentēja kopā ar Labklājības ministriju (LM) izstrādāto piedāvājumu izmaiņām darbnespējas lapu (DNL) regulējumā. Valdības sociālie partneri atkārtoti skaidroja savus priekšlikumus DNL regulējuma pilnveidei, kas ir valdības rīcības plānā viens no iekļautajiem uzdevumiem.
“Veselības aprūpe ir valsts rokās. Virzot izmaiņas darbnespējas regulējumā, valsts sāktu uzņemties lielāku atbildību par iedzīvotājiem, jo būtu tieši ieinteresēta uzlabot veselības aprūpes sistēmu, tās pieejamību un pārvaldību, domāt par preventīviem pasākumiem iedzīvotāju labklājības uzlabošanā. Neizdarības gadījumā rastos negatīva ietekme uz sociālo budžetu.
Šobrīd Latvijā lauvas tiesu no DNL apmaksas sedz darba devēji, kas mūs noliek nevienlīdzīgas konkurences apstākļos Baltijas reģionā. Latvijas uzņēmēji par darbinieku slimošanu maksā ievērojami vairāk nekā Lietuvas un Igaunijas darba devēji. Kaimiņvalstīs ātrāk iestājas valsts atbildība, tāpēc arī ir lielāka motivācija pilnveidot sistēmu,” skaidro LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Šobrīd Latvijā, salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu, darba devējiem ir vislielākais izmaksu slogs darbinieku slimības gadījumā. Darba devēju izdevumi A lapas izmaksu segšanai par 1 darbinieku ir piecreiz augstāki nekā Lietuvā un divreiz augstāki nekā Igaunijā. Papildus tam Latvijā darba devējam par slimības naudu ir jāsamaksā DD VSAOI 23.59% un ir divreiz augstāki virsstundu apmaksas izdevumi.
LDDK rosinājusi noteikt laicīgāku valsts iesaisti DNL kompensēšanā, tādējādi motivējot valsti uzlabot veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību, kā arī uzraudzības pilnveidi DNL izsniegšanai. Tādējādi tiktu ne tikai sabalansēta iesaistīto pušu atbildība, bet arī veicināta uzņēmumu konkurētspēja, kas ļautu darba devējiem palielināt esošo labumu grozu darba ņēmējiem, tādējādi preventīvi novēršot darba nespēju veicinošus faktorus.
KITSA sēdē EM prezentēja kopā ar LM izstrādāto piedāvājumu izmaiņām DNL regulējumā. LDDK vērsa uzmanību uz Latvijā spēkā esošā DNL regulējuma nekonkurētspēju, arodbiedrību pārstāvji sniedza savu redzējumu. Noslēgumā EM apņēmās pilnveidot un virzīt apstiprināšanai sagatavoto variantu Nodokļu darba grupā kopā ar plānotajām nodokļu politikas izmaiņām.
Vēl par tēmu:
FM: apstrādes rūpniecība turpina izaugsmes ceļu – augustā 7,6% kāpums
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada augustā kāpis par 7,6%, salīdzinot ar pērno augustu, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tajā pašā laikā kopējā rūpniecība augusi...
Lasīt tālākAizsardzības komisija atbalsta aizliegumu pašvaldību deputātiem izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 6. oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumu Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likumā, paredzot...
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais jaunietis jau ir strādājis attālināti no ārvalstīm vai plāno to darīt
Iespēja strādāt neatkarīgi no atrašanās vietas kļūst arvien aktuālāka, īpaši jaunākajai paaudzei. Katrs otrais jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem pēdējo divu gadu...
Lasīt tālākSM: “Rail Baltica” projekta ieviešana Latvijā ar līdzšinējo pieeju nav iespējama
Ceturtdien, 1. oktobrī, Ministru kabinets izskatīja Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta turpmākās īstenošanas stratēģiju Latvijā”. Informatīvais...
Lasīt tālākSeptembrī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies apstrādes rūpniecībā
Uzņēmēju noskaņojums 2026. gada septembrī uzlabojies apstrādes rūpniecībā, pasliktinājies būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet mazumtirdzniecībā jau trīs mēnešus saglabājas nemainīgs,...
Lasīt tālākMinistru prezidents: “Tet” un LMT jāapvieno un jāpārtrauc dārgā konsultantu piesaiste
30. septembrī, tiekoties ar Valsts prezidentu, Ministru prezidents Andris Kulbergs uzsvēra: lai arī process pašreizējā veidā ir apturēts, “Tet” un LMT apvienošana ir pareizs un Latvijai nepieciešams...
Lasīt tālākLauksaimniecībā izsludināta ārkārtējā situācija
Lai mazinātu 2026. gada vasarā un rudens sākumā ilgstošo un intensīvo nokrišņu un to izraisītā pārmitruma radītās sekas lauksaimniecības nozarei, kā arī nodrošinātu tiesiskus risinājumus...
Lasīt tālākEirozonas uzņēmēju optimisms sasniedz augstāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā
Par spīti globālajai nenoteiktībai eirozonas uzņēmēju noskaņojums septembrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada pavasara, liecinot par noturīgu ekonomisko aktivitāti un augošu pieprasījumu....
Lasīt tālākPārdošanas konference 2026: desmit eksperti dalīsies pieredzē, kā pārdot vairāk un pārliecinošāk
Neatkarīgi no tā, vai strādā pārdošanā, klientu apkalpošanā vai vadi savu uzņēmumu, spēja pārliecinoši sarunāties ar cilvēkiem un veidot uzticēšanos ir prasme, kas ietekmē rezultātus...
Lasīt tālākSaeima apstiprina kārtību, kā energoapgādes uzņēmumi nodrošinās darbu un darbinieku drošību paaugstināta riska apstākļos
Pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība Eiropas reģionā ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi,...
Lasīt tālāk