LBAS turpina uzstāt uz sociālajām garantijām līdzšinējā līmenī darba nespējas lapu apmaksā

Šodien, 30. aprīlī, trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse turpinās diskusiju par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba nespējas lapas apmaksas apmēru un dienu skaitu, kas Latvijas darba devējus padarot nekonkurētspējīgus Baltijas valstu vidū.
Konkurētspējas un ilgtspējas trīspusējās sadarbības apakšpadome (KITSA) notiek 30. aprīlī, plkst. 08:30-09:30, Ekonomikas ministrijā.
Ja vērtējam slimības pabalstu īpatsvaru pret IKP, tad Latvijā šis rādītājs ir viens no pašiem zemākajiem starp Eiropas Savienības valstīm. Tomēr darba devēji uzstājīgi rosina samazināt darbiniekiem slimības lapu dienu skaitu un apmēru, un arī ministriju piedāvājums rosina samazināt slimības dienu kompensāciju, tiesa, pieticīgākā apjomā. Visas pārmaiņas tiek virzītas uz darbinieku sociālo garantiju rēķina, pie tam, nesamazinot sociālās apdrošināšanas likmi.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) šodien diskusijai piedāvās divus modeļus, kurus īstenojot, darbinieka sociālās garantijas faktiski nesamazinās. Arodbiedrības varētu diskutēt par šiem priekšlikumiem, ja par tiem vienotos visi sociālie partneri.
Atgādināsim, ka pašlaik 1. darba nespējas diena netiek apmaksāta, no 2. līdz 9. darba nespējas dienai (ieskaitot, A lapa) šos izdevumus apmaksā darba devējs, no 10. dienas – valsts (B lapa).
Pirmajā modelī LBAS piedāvā apmainīt vietām valsts un darba devēju apmaksātās dienas, proti, A lapas 2. un 3. darba nespējas dienu pārņem valsts (80% par katru dienu), kas uzlabotu pārraudzības un kontroles iespējas. Darba devējam A lapa sākas no 4. dienas, respektīvi, darba devējs sāk maksāt no 4. dienas. Toties pēc tam darba devējs maksā par B lapas 10. un 11. dienu (80% par katru dienu). Šāds arodbiedrību piedāvājums ir radies darba devēju sūdzību dēļ, ka, paņemot darba nespējas lapu uz īsu termiņu, tieši šīs dienas daži darbinieki izmantojot negodprātīgi.
Otrs LBAS piedāvātais modelis paredz tādu pat darba nespējas dienu apmaksas principu, kāds ir pašlaik, izņemot 9. dienu, kuru pārņemtu valsts sociālais budžets. Darbinieks saglabā slimības dienu apmēru un skaitu pilnā apjomā. Taču nedaudz noplok sociālā budžeta finanšu līdzekļi, – lai kompensētu šos zaudējumus sociālajā apdrošināšanā vecāku apdrošināšanas likme 1,16% apmērā tiktu ar obligātu ikgadēju indeksāciju novirzīta pamatbudžetā. Tā tas jau sen ir Igaunijā un Lietuvā, un kā iespējamais variants diskutēts koalīcijas darba grupā ar sociālajiem partneriem. Šie aprēķini ir veikti pie vidējās darba samaksas 2023. gadā 1537.00 eiro, pie 21 darba dienas mēnesī.
Turklāt, LBAS veiktie aprēķini liecina, ka darba devēju virzītās izmaiņas darba nespējas lapu apmaksā varētu summāri radīt zaudējumus 73, 4 miljonus eiro valstij un pašvaldībām, un konkrēti nodokļu jomā: valsts sociālajā budžetā (49,4 milj. VSAOI) un pamata budžetā (6 milj. IIN ), kā arī pašvaldību (IIN 18 milj.) budžetā, kā arī vēl papildu izmaksas (sociālais budžets) par 9. dienu (18,2 milj.).
Vēl par tēmu:
Februārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPTAC aicina iedzīvotājus Lieldienās iegādāties zemo cenu groza produktus
Tuvojoties Lieldienām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus laikus plānot pirkumus un izvēlēties izdevīgākos piedāvājumus, iegādājoties zemo cenu groza...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākPlānots vēl par gadu pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas
Līdz nākamā gada 1.jūlijam plānots pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas. To paredz par steidzamu atzītais un Saeimā ceturtdien, 26.martā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: Nerisinot minerālmēslu un degvielas cenu jautājumu, varam pieredzēt pārtikas un migrācijas krīzi
Valdība lēmusi, ka papildus 15 % akcīzes samazinājumam dīzeļdegvielai arī lauksaimnieku izmantotajai marķētajai dīzeļdegvielai akcīze tiks samazināta par 5 centiem litrā. Lai gan šis ir...
Lasīt tālākPētījums: martā cenu atšķirība starp Latvijas veikaliem pārsniedz 16 eiro
Tirgus pētījumu uzņēmums “SeeNext” katru mēnesi monitorē produktu cenas Latvijas lielākajos veikalu tīklos. Martā zemākās cenas konkrētu produktu grozam fiksētas “Lidl” veikalos, augstākās...
Lasīt tālāk