• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
19/02/2024, Kategorija: Ekonomika

Rīgas vicemērs un Rīgas un pašvaldību apvienības “Rīgas Metropole” līdzpriekšsēdētājs Edvards Ratnieks norāda, ka Rīgas Metropoles pašvaldības šogad veiks iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanā 185,3 miljonu eiro apmērā, atņemot finanšu līdzekļus Rīgas un Pierīgas attīstībai. Šobrīd būtu svarīgi daudz straujākiem soļiem virzīties ar finanšu izlīdzināšanas sistēmas aprēķinu formulu, ar diskusijām valdības un Saeimas līmenī.

“Rīgas Metropoles reģions ģenerē 2/3 no valsts IKP, bet tas pēdējos gadus atpaliek starptautiskā mērogā no Tallinas un Viļņas tieši attīstības projektu dēļ. Rīgas un Pierīgas pašvaldības vairs nevar eksperimentēt– nepieciešams valsts mērogā atbrīvot līdzekļus reģionam, lai tas ietu paralēli attīstības tempiem. Rīgas gadījumā nepieciešams straujāk attīstīt infrastruktūru, kas ir būtiski visai Latvijai, sabiedriskā transporta sistēmas un ceļu uzturēšanai, darbaspēka pieejamības risināšanai, kā arī uzņēmējdarbības un investīciju veicināšanai. Savukārt Pierīgas gadījumā tā attīstās un iedzīvotāju skaits tajā palielinās daudz straujāk, nekā tās pašreizējā infrastruktūra spēj nodrošināt, piemēram, mācību iestādes, piebraucamie ceļi, inženierkomunikācijas. Katrā ziņā būtu jāmaina valsts līmenī modelis, ka no Rīgas metropoles reģiona ir jāpaņem viss, ko var paņemt, atstājot tam līdzekļus praktiski tikai pamatfunkciju īstenošanai. Pretējā gadījumā ekonomiskajā ziņā zaudētājs būs ne tikai Rīgas metropoles reģions, bet Latvija kopumā, kuras attīstības tempi un starptautiskā konkurētspēja lielā mērā balstās uz šī reģiona attīstību,” norāda Edvards Ratnieks.

Valsts budžeta dotācija fondā veido vien 35,9 miljonus eiro. Iespējams, viens no risinājumiem ir palielināt valsts iemaksu daļu, nesamazinot dotāciju apjomus pašvaldībām, kas ir saņēmējas. Ratnieks norāda, ka iemaksas fondā veic 10 pašvaldības – visas deviņas Rīgas Metropoles pašvaldības un Jūrmala. Pārējās Latvijas pašvaldības ir saņēmēju lokā.

Ratnieks arī atgādina, ka reģions daudzās jomās saskaras arī ar nevienlīdzīgu attieksmi Eiropas Savienības fondu apguvē, piemēram, programmās priekšroka tiek dota reģioniem vai noteikta lielāka pašu līdzfinansējuma līdzdalība (ja citas pašvaldības var saņemt 85% finansējumu, tad Rīgas un Pierīgas pašvaldības – tikai 75%).

Esošais modelis nosaka proporcionāli lielas iemaksas no pašvaldību gada budžetiem. Piemēram, Mārupes, Ropažu, Ādažu un Saulkrastu iemaksas veido no 13% līdz gandrīz 18% no budžeta ieņēmumiem. Pārējām pašvaldībām iemaksu īpatsvars ir ap 10% no budžeta. Pieaugot pašvaldību ieņēmumiem no IIN, automātiski pieaug arī iemaksu apjomi. Līdz ar to veidojas apburtais loks – pašvaldību attīstībai līdzekļu vairāk nepaliek.

Ar šo gadu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā iemaksas veiks visas Rīgas Metropoles pašvaldības, tostarp arī Salaspils un Sigulda, kuras iepriekš, atbilstoši kritērijiem, nebija maksātāju kategorijā.

No Rīgas Metropoles lielākās iemaksas[1]pašvaldību izlīdzināšanas fondā veic Rīga – 133,3 (pērn – 124,8) miljonus eiro. Tam seko Mārupes novads – 16,2 (pērn 12,3) miljonus eiro, Ropažu novads – 9,27 (pērn – 7,2) miljonus eiro, Ādažu novads – 6,4 (pērn – 4,39) miljonus eiro, Ķekavas novads – 6,2 (pērn – 4,8) miljonus eiro, Salaspils novads – 1,18 miljonus eiro, Saulkrastu novads – 1,3 miljonus (pērn – 843,9 tūkstošus) eiro un Olaines novads – 665,5 (pērn – 170) tūkstošus eiro, Siguldas novads – 120 tūkstošus eiro.

Jau iepriekš Rīgas Metropoles līdzpriekšsēdētājs Edvards Ratnieks aicināja izveidot stingrāku valsts puses uzraudzību pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda iemaksu izlietošanai, minot Rēzeknes pašvaldību kā piemēru līdzekļu izlietošanai neatbilstoši fonda izveides mērķim.

Fonda mērķis ir atbalstīt trūcīgākās pašvaldības, radot līdzvērtīgus priekšnosacījumus to funkciju īstenošanai un kvalitatīvu pamatpakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem.

Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas Metropole” pērn jūnijā tikās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, lai uzsāktu sarunas par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda šī brīža modeļa ietekmi uz Rīgas un Pierīgas attīstību un funkciju izpildi.

Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas Metropole” apvieno Rīgu un teritoriju ap to. Tās kodolu veido Rīga un astoņi Pierīgas novadi un to pilsētas – Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu un Siguldas.

Oficiālie valsts statistikas dati liecina, ka 2022.gadā Rīgā un Pierīgā dzīvoja 53% valsts iedzīvotāju, turklāt 2/3 valsts iekšzemes kopprodukta tiek saražota tieši Rīgas metropoles areālā. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam Rīgas metropole ir noteikta kā valsts nozīmes attīstības mērķteritorija un viena no nacionālas nozīmes interešu telpām, kas stiprina Rīgas kā globāli orientētas Baltijas jūras metropoles lomu, tādējādi veicinot visas valsts attīstību kopumā.

Foto: F64

808 skatījumi




Video

Krievijas Federācijas pensijas izmaksās līdz 10. septembrim

29/08/2025

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no Krievijas Federācijas (KF) Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda ir saņēmusi aktulizētos pensiju saņēmēju sarakstus Krievijas...

Lasīt tālāk
Video

Latvijā vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1808 eiro

28/08/2025

2025. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1808 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...

Lasīt tālāk
Video

Jūlijā inflācija nemainīga – 3,8%, pārtika joprojām galvenais cenu kāpuma virzītājs

08/08/2025

Patēriņu cenu gada inflācija 2025. gada jūlijā bija līdzīga kā mēnesi iepriekš, jūnijā, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, proti, 3,8%. Mēneša laikā...

Lasīt tālāk
Video

Kādos gadījumos var atteikt ceļojuma apdrošināšanas atlīdzības izmaksu?

06/08/2025

Iedzīvotāji arvien biežāk ceļo un, lai izvairītos no neparedzētiem izdevumiem, iegādājas ceļojuma apdrošināšanu. Tomēr ir reizes, kad apdrošinātājs atsaka atlīdzības izmaksu. Latvijas...

Lasīt tālāk
Video

LDDK: Izdienas pensiju sistēmā jāveic ilgi apspriestās izmaiņas

31/07/2025 | Autors: Kaspars Gorkšs, LDDK ģenerāldirektors

Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi...

Lasīt tālāk
Video

Kad ir īstā sezona elektrības iegādei par fiksētu cenu?

30/07/2025

Aktīva sekošana līdzi sava mājokļa elektroenerģijas patēriņam un biržas cenu svārstībām var kļūt par aizraujošu paradumu, kas ļauj jūtami ietaupīt. Tomēr arī īstajā brīdī noslēgts...

Lasīt tālāk
Video

Emocionāla iepirkšanās – kad tā kļūst par problēmu un kā to kontrolēt?

24/07/2025

Daudziem pazīstama situācija – dodies uz veikalu tikai pēc viena konkrēta pirkuma, bet mājās atgriezies ar vairākiem pilniem iepirkuma maisiem. Emocionālā iepirkšanās ir izplatīts paradums...

Lasīt tālāk
Video

Krāpnieki uzdodas par “Elektrum”

23/07/2025

Izmantojot Elektrum identitātes elementus un ziņojot par it kā nesamaksātiem rēķiniem un elektrības atslēgšanu, krāpnieki šobrīd izplata viltus paziņojumus. Uzmanīgi pārbaudiet sūtītāja...

Lasīt tālāk
Video

Joka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi

18/07/2025

Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....

Lasīt tālāk
Video

Latvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā

17/07/2025

Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...

Lasīt tālāk