Latvijā pēc operācijām miruši 1,47, nevis 20 procenti pacientu
Ja Latvijā pēc operācijām mirtu piektā daļa cilvēku, visticamāk, tās būtu jāaizliedz vai ķirurgiem jāatņem licences – tik biedējoši izklausījās autoritatīva medicīniskā izdevuma The Lancet rakstā par mirstību pēc operācijām minētie dati par Latviju.
Slimību profilakses un kontroles centrs nosūtījis pētījuma autoriem vēstuli ar lūgumu datus precizēt un nepieciešamības gadījumā atsaukt kļūdaino informāciju, savukārt pētījuma nacionālā koordinatore, ārste anestezioloģe Iveta Golubovska norāda, ka noteikti ir notikusi kļūda, jo šādi dati pētījuma autoriem nav doti.
Latvijas sabiedrībā pavisam nejauši uzzināja par šādu The Lancet rakstu, jo ikdienā tas ir specializēts izdevumiem medicīnas profesionāļiem. Pētījumu, kura rezultāti aprakstīti rakstā Mortality after surgery in Europe: a 7 day cohort study (Mirstība pēc operācijām Eiropā: 7 dienu izpēte), veikuši desmit speciālisti, un to finansē Eiropas Intensīvas medicīniskās aprūpes apvienība un Eiropas Anesteziologu biedrība. Pētījumā analizēta mirstība pēc operācijām 28 Eiropas valstīs – kā norādīts pētījuma metodēs, dati ņemti par vienu aprīļa nedēļu 2011. gadā – cik operācijas veiktas un kāds bijis letalitātes rādītājs. Pētījumā ir minēti dati no trīs valsts slimnīcām – Rīgas Austrumu slimnīcas, P. Stradiņa slimnīcas un Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS). Pētījumā lasāms, ka šajās septiņās dienās veiktas 302 operācijas un pēc operācijām slimnīcā miruši 65 cilvēki jeb 21,5 procenti no operētajiem pacientiem.
Līdzīgi kā sabiedrība, uzzinot šos šausminošos datus, pārsteigts bijis arī Slimību kontroles un profilakses centrs (SKPC), kura rīcībā ir datu bāze par iedzīvotāju mirstību, tostarp letāliem gadījumiem slimnīcās pēc operācijām, bet kuram dati netika taujāti. SKPC direktores vietnieks Dzintars Mozgis Neatkarīgajai norāda, ka Lancet rakstā publicētie dati nesakrīt ar centra ikgadējo statistikas pārskatu, jo 2011. gadā letalitāte pēc operācijām visos Latvijas stacionāros bija 1,47 procenti, tajā skaitā neatliekami operēto pacientu mirstība bijusi divi procenti. Pētot konkrētajās trīs slimnīcās veikto operāciju un mirušo pacientu skaitu, atklājies, ka laikā, par kuru ņemti dati pētījumam, miruši septiņi pacienti, nevis 65, kā norādīts rakstā. «Varu teikt tikai to – vai nu tā ir datu iesniedzēju kļūda, vai datu apstrādātāju sagrozījums,» secina Dz. Mozgis. Par pētījumu speciālistam ir daudz jautājumu, piemēram, tekstā minēts, ka pētīta pacientu mirstība 60 dienu periodā pēc operācijas, bet tabulā minēta mirstība slimnīcā (tātad uzreiz pēc operācijas). Lai skaidrotu datu izcelsmi, SKPC sazinājās ar TOS, kas bija pētījuma koordinators Latvijā. Pētījuma koordinatore I. Golubovska izteica viedokli, ka pētījumā redzamie dati neatbilst patiesībai un acīmredzot ir radusies kļūda datu ievades vai apstrādes procesā. SKPC sazinājies arī ar pētījuma autoriem un saņēma atbildi – «neapgalvojam, ka sniegtais mirstības novērtējums ir precīzs visām pētījumā ietvertajām valstīm».
Dz. Mozgis uzsvēra, ka Latvijā tiek pētīta mirstība pēc operācijām un dati tiek analizēti, tas ir svarīgi arī pašiem ārstiem. Pašlaik grūti teikt, vai arī šādi kļūdaini dati vai interpretācija varētu būt Polijas gadījumā, jo Polija šajā pētījumā arī ir parādīta kā valsts, kur ir vieni no augstākajiem pēcoperāciju mirstības rādītājiem – 18 procenti pacientu pēc operācijām mirst. Trešajā vietā ir Slovākija ar 11,2 procentiem.
Pirms gada par mirstību slimnīcās publiski runāja mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris, kurš norādīja, ka mirstība Latvijas slimnīcās 2010. gadā salīdzinājumā ar 2009. gadu ir pieaugusi par piekto daļu un, lai gan neviens šos datus neanalizē sīkāk, tas varētu būt saistīts ar akūto pacientu skaita palielināšanos un taupības nolūkos veiktajiem samazinājumiem, tostarp personāla. Veselības ministrija atzina, ka absolūtos skaitļos mirstība nav palielinājusies, bet procentuāli tā ir lielāka, jo slimnīcās nonāk mazāk, bet smagāki pacienti.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
No 2024. gada septembra plānoti uzlabojumi profesionālās ievirzes un interešu izglītības pedagogiem, pārējām pedagogu grupām – no 2025. gada septembra
Konkurētspējīgas darba samaksas un sabalansētas darba slodzes nodrošināšanai pedagogiem, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā nacionālā līmenī noteikt darba slodzes ietvaru,...
Lasīt tālākIeteikumi 72 stundu somas sagatavošanai dažādām krīzes situācijām
Rīgas pašvaldības rīkotais iedzīvotāju informatīvās kampaņas ’’Rīgas civilās aizsardzības plāns – pārzini un līdzdarbojies!” semināru cikls apskata plašu ar civilo aizsardzību...
Lasīt tālākPlānots, ka mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varēs dienēt arī citu valstu pilsoņi
Lai mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varētu dienēt arī citu valstu pilsoņi, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 15.maijā, pirmajā lasījumā...
Lasīt tālākLatvijā palielināsies NATO sabiedroto spēku karavīru skaits
Latvijā palielināsies NATO sabiedroto spēku karavīru skaits, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" norādīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Pēc ministra...
Lasīt tālāk9. maijā Valsts policija un Valsts drošības dienests pastiprināti uzraudzīs drošību visā Latvijā
Valsts policija un Valsts drošības dienests arī šogad strādā pastiprinātā režīmā, visā valstī uzraugot drošības situāciju saistībā ar 9. maiju. Dienesti gatavojas jebkuram scenārijam...
Lasīt tālākAsociācijas: Diskusija par zāļu cenu samazināšanu nenotiek
Farmācijas nozares sabiedriskās organizācijas, kuras pārstāv aptiekas, farmaceitus un zāļu apgādes uzņēmumus, ir vērsušās pie Ministru prezidentes Evikas Siliņas, Veselības, Finanšu,...
Lasīt tālākLatvijā pilnībā ražotās “Patria” bruņmašīnas nevar piereģistrēt, jo tas likumā vispār nav paredzēts
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nepārtraukti runājam, ka Eiropai jākļūst patstāvīgākai, lai ražotu un apgādātu savas armijas. Kā saka militārie analītiķi – ASV priekšrocība...
Lasīt tālākTeju 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu
Gandrīz 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" norādīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš...
Lasīt tālāk4. maijā Rīgā sabiedriskais transports būs bez maksas
Maija brīvdienās, no 4. līdz 6. maijam, būs izmaiņas klientu apkalpošanas centru un autostāvvietu darba laikā, kā arī sabiedriskais transports kursēs pēc brīvdienu grafika. Tāpat 4. maijā...
Lasīt tālākValsts valodas zināšanas būs jāapliecina plašākam Krievijas pilsoņu lokam
Arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar tā saukto ārvalstnieku likumu, būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude. To ceturtdien,...
Lasīt tālāk