28/09/2012, Kategorija: Bizness, Ekonomika, Svarīgākais

Zemkopības ministrija brīdina piena ražotājus uzmanīties un nepārsniegt to piena daudzumu, kādu viņiem atļauts pārdot piena pārstrādātājiem vai lietotājiem.

Latvija tika uzņemta Eiropas Savienībā apmaiņā arī pret tādu solījumu, ka gada laikā tirgū laistais piena daudzums nepārsniegs noteiktu daudzumu (kvotu). Sākumā kvotai praktiskas nozīmes nebija. Piemēram, 2004./2005. gadā ES bija atļāvusi Latvijas zemniekiem pārdot pārstrādātājiem pavisam 631,8 tūkstošus tonnu piena, bet zemnieki spēja piegādāt tikai 460 tūkstošus tonnu. Latvija stājās ES ar nosacījumu, ka arī neizpildītā piena kvota augs katru gadu par 1%. Tomēr pērnajā gadā situācija bija būtiski cita. Pārstrādātājiem piegādātie 647,8 tūkstoši tonnu piena jau pārsniedza 90% no atļautajiem 738 tūkstošiem. Šogad izslaukumi turpina augt tādā tempā, ka kvotas ievērošanai kaut kas jādara: vai kvota jāpalielina, vai piens jābremzē. Kurš zemnieks to neizdarīs, tas maksās vairāk nekā 19 santīmus (27,8 eirocentus) soda naudu par katru virs kvotas nodoto piena kilogramu. Citiem vārdiem sakot, šāds piens būtu jālej zemē, jo soda nauda pārsniedz piena pārdošanas cenu, kas pašlaik svārstās ap 17 santīmiem par kilogramu vai litru.

Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības datu centrs ziņo, ka šā gada 1. septembrī Latvijas zemnieki nodevuši pārstrādātājiem 328,8 tūkstošus tonnu piena jeb 43,58% no šā gada kvotas. Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka tādā gadījumā būtu jāuztraucas par pretējo – par ļoti nepilnīgu kvotas apguvi. Lai saprastu patieso situāciju, ir jāzina, ka ES lauksaimniecības gads atšķiras no kalendārā gada. Lauksaimniecības gads sākas 1. aprīlī un beidzas 31. martā. Tātad 43,58% no kvotas bija izpildīti piecos no divpadsmit lauksaimniecības gada mēnešiem. Tīri matemātiski turpinot piena kopējā izslaukuma pieaugumu līdz lauksaimniecības gada beigām, iznāktu kvotas pārsniegšana par 34 tūkstošiem tonnu un 34 000 x 2783 eiro x 0,7 = 66,2 miljonu soda nauda. Tas gan pagaidām jāuztver tikai kā brīdinājums par likmi, ko zemnieki un valsts varētu zaudēt šajā spēlē, ja neievēros ES izdotos noteikumus. Smalkāk rēķinot, zemniekiem vēl ir laiks, lai noteikumos iekļautos. Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības datu centra direktora vietniece Erna Galvanovska dalījās ar Neatkarīgo centra veiktajos aprēķinos, ka šā gada sliktākais rezultāts varētu būt kvotas pārpilde par 0,3% un soda nauda ap pusmiljonu latu. Proti, ir taču jāņem vērā, ka nupat pagājusi vasara, kad vienmēr izslauc vairāk nekā jebkurā citā gadalaikā. Septembrī un nākamajos mēnešos līdz aprīlim vienmēr izslauc salīdzinoši mazāk. Tomēr arī milzīgo finansiālo nepatikšanu iespēja ir jāņem vērā, jo piena ieguve turpmāk vairs nedrīkst pieaugt tādā tempā, kādā tā augusi pēdējos gados. Par šo pieaugumu ne mazā mērā jāpateicas tās pašas ES atbalstam. Te izpaužas pretruna, ka Latvijas valsts iestādes, no vienas puses, cenšas panākt, lai ES palīdzības fondu 2007.–2013. gada plānošanas perioda nauda tiktu apgūta līdz pēdējam latam (pēdējam eiro), bet, no otras puses, pati ES ir uzlikusi ierobežojumus, ka palīdzība nedrīkst novest līdz ražošanas pieaugumam.

Vēl viens grūti paredzams piena ieguves regulators ir piena pārdošanas cenas un pašizmaksas attiecība. Ja tā kļūst negatīva, tad tā var samazināt piena ieguvi jau pirms tam, kad ieguve atduras pret kvotas robežu.

Ne tikai Latvija saka fui piena kvotu sistēmai. Visa ES solās to atmest 2015. gada 1. aprīlī. Situācija pasaules pārtikas tirgū tagad ir pavisam cita nekā pagājušā gadsimta 70.–90. gados, kad toreizējās ES (savienības nosaukums laika gaitā modificēts) dalībvalstis mocījās, lai kaut kā likvidētu noliktavās sasaldētā sviesta kalnus. Valstis gan samaksāja zemniekiem subsīdijas par pārtikas ražošanu, lai nodrošinātu lētu pārtiku pilsētniekiem, bet vienlaikus noturētu zemniekus laukos, gan piemaksāja tiem, kas apņēmās šo pārtiku kaut kur Āfrikā izlietot vai paklusām iznīcināt. Kvotas kalpoja par līdzekli, kā noturēt šīs sistēmas izmaksas kut kādās saprāta robežās. Tagad patērētāju, arī maksātspējīgo piena produktu patērētāju, skaits pasaulē ir audzis, bet līdera lomu subsīdiju izsūkšanā no ES dalībvalstīm pārņēmusi tā sauktā zaļā enerģētika. Tradicionālo pārtikas ražošanu ES gatavojas palaist tirgū daudz brīvāk, nekā tas bijis vismaz pēdējos piecdesmit gadus.

Katram piena ražotājam tagad jādomā, kā vienlaikus gan būt konkurētspējīgam pēc 2015. gada 1. aprīļa, gan nenonākt nepatikšanās ar soda naudām līdz tam laikam. Uzdevums nav viegls, jo konkurence dzen uz lielražošanu, kas konkrētajā gadījumā nozīmē lielu ganāmpulku. Tomēr daba neļauj izdarīt tā, lai milzum daudz telīšu piedzimtu visas reizē 2013. gadā un nāktu slaucamas tieši 2015. gada aprīlī. Ir gan izdomāti daži līdzekļi, kā dabas ritmu mīkstināt: ir atļauta kvotu tirdzniecība starp zemniekiem, ir pagaidām mazākā mērā izmantota papildkvota piena pārdošanai tieši patērētājiem (bet atkal – mazāk izmantota tieši ES normu jeb apgrūtinājumu dēļ), ir nosacījums neieskaitīt saražotajā pienā to pienu, ko no govju fermas nogādā cūku fermā. Atliek cerēt, ka Zemkopības ministrija u.c. valsts iestādes palīdzēs šīs iespējas izmantot, jo nevar taču no katra zemnieka prasīt, lai viņš dodas uz Briseli uzzināt, kā viņam ķerties pie savas govs pupiem.

Avots: nra.lv /Arnis Kluinis

425 skatījumi




Video

37 sporta organizācijas aicina Saeimu nekavējoties virzīt Valsts sporta fonda likumu

15/07/2026

Latvijas Olimpiskā komiteja kopā ar Latvijas Olimpiešu klubu un Latvijas Olimpisko sporta veidu federācijām, kopumā 37 Latvijas Olimpiskās sporta organizācijas, ir parakstījušas kopīgu vēstuli...

Lasīt tālāk
Video

Pieci svarīgi soļi finansiāli drošākam ceļojumam

13/07/2026

Vasara daudziem ir ilgi gaidītais atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Plānojot atpūtu, it sevišķi ārvalstīs, lielākā uzmanība parasti tiek pievērsta galamērķim, naktsmītnēm un aktivitātēm,...

Lasīt tālāk
Video

FM: maijā eksporta izaugsmi turpināja balstīt minerālprodukti, lauksaimniecības un rūpniecības preces

13/07/2026

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada maijā Latvijas preču eksports sasniedza 1,74 miljardus eiro, kas bija par 6,9% vairāk nekā pirms gada. Imports pieauga straujāk –...

Lasīt tālāk
Video

Rīgas skolu 10. klašu uzņemšanā uzaicinājumus saņēmuši 79% pretendenti

09/07/2026

Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu 10. klasēs līdz 9. jūlijam uzņemti 2479 pretendenti, savukārt 812 pretendenti ir ar statusu “Uzaicinājums apstiprināts”. Uzņemšanas process norisinās...

Lasīt tālāk
Video

PTAC: influenceri nepietiekami norāda komerciālu un mākslīgā intelekta radītu saturu

08/07/2026

Sociālo mediju saturs arvien biežāk ietekmē patērētāju izvēli - sākot no ikdienas preču iegādes līdz pakalpojumu, izklaides un dzīves stila lēmumiem. Influenceru ieteikumi nereti tiek uztverti...

Lasīt tālāk
Video

Jūnijā vidējais patēriņa cenu līmenis saglabājās nemainīgs

08/07/2026

2026. gada jūnijā, salīdzinot ar 2026. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis palika nemainīgs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākais cenu pieaugums mēnesī...

Lasīt tālāk
Video

Rail Baltica pamattrases dienvidu posmā tiks būvēta jauna augstsprieguma apakšstacija

07/07/2026

Ministru kabinets otrdien, 7. jūlijā, iepazinās ar Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par ieguldījumu veikšanu AS “Augstsprieguma tīkls” piederošas apakšstacijas...

Lasīt tālāk
Video

FM: Apstrādes rūpniecības apjomi maijā augstākie pēdējo četru gadu laikā

06/07/2026

Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada maijā pieauga par 6,1% salīdzinājumā ar pērnā gada maiju, pieaugumam gada griezumā turpinoties trešo mēnesi pēc kārtas, liecina jaunākie Centrālās...

Lasīt tālāk
Video

Tuvākajās dienās gaidāms mākoņains un lietains laiks

06/07/2026

Šonedēļ Latvijā gaidāms mākoņains un lietains laiks, ko turpinās ietekmēt aktīva ciklonu darbība. Vietām būs novērojami arī negaisa mākoņi, kas nesīs stipras lietusgāzes. Arī vējš...

Lasīt tālāk
Video

Rihards Kozlovskis: tuvāko dienu laikā sagaidu skaidrojumu no Autotransporta direkcijas par atceltajiem reģionālo autobusu reisiem Ādažos

03/07/2026

Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis tuvāko dienu laikā sagaida skaidrojumu no Autotransporta direkcijas par atceltajiem reģionālo autobusu reisiem Ādažos. "Esmu lūdzis Autotransporta direkciju...

Lasīt tālāk