Saeimas deputāti neredz veselības reformas mērķus
Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē, izskatot Veselības ministrijas (VM) sagatavo priekšlasījumu par veselības apdrošināšanas ieviešanu, izskanēja asas debates, jo lielākā daļa deputātu arī pēc VM ekspertu stāstītā nevarēja saprast, kāds vispār ir šīs reformas mērķis.
«Ja mēs vēlamies, lai nodokļu nemaksātāji nesaņem veselības aprūpes pakalpojumus, tur nevajag reformu, bet gan ierakstu likumā – ja nemaksā nodokļus, veselības pakalpojumi nav pieejami,» skeptiski plānu vērtēja deputāts Arvils Ašeradens (Vienotība), bet deputāts Andrejs Klementjevs (Saskaņas centrs) arī atzina, ka neredz jēgu šādai reformai, ja pēc būtības nemainās veselības aprūpes budžeta finansējums un nav iespējams atrisināt sasāpējušās problēmas.
VM valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško stāstīja, ka koncepcija, kas gan vēl tiek papildināta un labota, pirms to ieraudzīs Ministru kabinets, paredz Latvijā izveidot veselības aprūpes finansēšanas sistēmu, sasaistot veselības aprūpes budžetu ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai sociālo iemaksu maksājumiem. Ieviešot jauno sistēmu, tiks noteikts personu loks, kas saņems veselības aprūpes pakalpojumus, un tās, kurām nebūs tiesību uz valsts apmaksātu veselības aprūpi. D. Mūrmane-Umbraško skaidroja, ka visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no nodokļa maksāšanas fakta tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība, veselības aprūpe konkrētas diagnozes vai veselības stāvokļa noteikšanai un ārstēšanai, kā arī kompensējamie medikamenti 100 procentu apmērā tām diagnozēm, kurām zāles apmaksā pilnībā no valsts budžeta. Tā kā jautājums – kas ir neatliekamā palīdzība – ir visai strīdīgs, D. Mūrmane-Umbraško papildina, ka, izmantojot Lietuvas pieredzi, tiks ieviesti četri līmeņi un atbilstoši tiem noteikts, līdz kuram brīdim situācija ir neatliekama.
Neatkarīgā rakstīja, ka VM piedāvā trīs variantus koncepcijas ieviešanai – pirmais paredz atsevišķa veselības nodokļa noteikšanu piecu procentu apmērā, sadalot iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Otrais – noteikta procenta iezīmēšana veselības budžetam no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem, pašu nodokli nesadalot, bet trešais variants paredz nodalīt noteiktu procentu no ienākuma nodokļa un to pievienot sociālajām iemaksām. Pati VM pašlaik atbalsta otro variantu.
Deputātu jautājumi un viedokļi galvenokārt bija saistīti ar reformas mērķi – vai tāds vispār ir, ko VM vēlas panākt, vai līdz ar šo reformu būs vairāk naudas medicīnai, lai risinātu problēmjautājumus. Lai gan VM ziņojumā minēts, ka veselības aprūpes finansēšanas modeļa maiņas mērķis ir finanšu līdzekļu palielināšana un pieejamības uzlabošana, Saeimas diskusijā ar deputātiem VM pārstāvji atzina, ka pati par sevi jaunā sistēma nenodrošinās papildu līdzekļu ieplūšanu veselības budžetā. «Mēs ar šo piecu procentu veselības nodokli, piemēram, varēsim nodrošināt tikai darba ņēmēju, nodokļu maksātāju veselības aprūpi, bet papildus valsts plāno uzņemties rūpes arī par daudzām citām kategorijām – bērniem, pensionāriem –, visiem naudas nepietiks, tāpēc no valsts budžeta papildu piešķīrums jebkurā gadījumā būs vajadzīgs,» sacīja D. Mūrmane-Umbraško.
Koncepcijā minēts, ka 4,5 procentu finansējumu no iekšzemes kopprodukta veselības nozare sasniegs tikai 2020. gadā, kas nozīmē atkāpšanos no valdības rīcības plāna, kurā, savukārt, paredzēts, ka šāds finansējums veselībai būs jau 2014. gadā. Arī tas izraisīja vairāku deputātu neizpratni.
Deputāts A. Klementjevs sprieda, ka reālu devumu veselības aprūpes budžetam šāda koncepcija nenesīs, jo viņš neredz, kā tā mazinās ēnu ekonomiku, ja būs iespējams tāpat vajadzības gadījumā iet pie ārsta, samaksājot viņam pa tiešo. Otrkārt, deputāts neredz, kādi būs ieguvumi nodokļu maksātājiem, kuri arī tagad, lai nokļūtu laikus pie speciālistiem, maksā. Reformu plānus gan atbalstīja neatkarīgā deputāte Elīna Siliņa, viņa ir pārliecināta: ja tūkstošiem nodokļu nemaksātāju nepienāksies veselības aprūpe, nauda paliks pāri un tās būs vairāk, un rindas samazināšoties.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
No 2024. gada septembra plānoti uzlabojumi profesionālās ievirzes un interešu izglītības pedagogiem, pārējām pedagogu grupām – no 2025. gada septembra
Konkurētspējīgas darba samaksas un sabalansētas darba slodzes nodrošināšanai pedagogiem, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā nacionālā līmenī noteikt darba slodzes ietvaru,...
Lasīt tālākIeteikumi 72 stundu somas sagatavošanai dažādām krīzes situācijām
Rīgas pašvaldības rīkotais iedzīvotāju informatīvās kampaņas ’’Rīgas civilās aizsardzības plāns – pārzini un līdzdarbojies!” semināru cikls apskata plašu ar civilo aizsardzību...
Lasīt tālākPlānots, ka mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varēs dienēt arī citu valstu pilsoņi
Lai mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varētu dienēt arī citu valstu pilsoņi, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 15.maijā, pirmajā lasījumā...
Lasīt tālākLatvijā palielināsies NATO sabiedroto spēku karavīru skaits
Latvijā palielināsies NATO sabiedroto spēku karavīru skaits, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" norādīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Pēc ministra...
Lasīt tālāk9. maijā Valsts policija un Valsts drošības dienests pastiprināti uzraudzīs drošību visā Latvijā
Valsts policija un Valsts drošības dienests arī šogad strādā pastiprinātā režīmā, visā valstī uzraugot drošības situāciju saistībā ar 9. maiju. Dienesti gatavojas jebkuram scenārijam...
Lasīt tālākAsociācijas: Diskusija par zāļu cenu samazināšanu nenotiek
Farmācijas nozares sabiedriskās organizācijas, kuras pārstāv aptiekas, farmaceitus un zāļu apgādes uzņēmumus, ir vērsušās pie Ministru prezidentes Evikas Siliņas, Veselības, Finanšu,...
Lasīt tālākLatvijā pilnībā ražotās “Patria” bruņmašīnas nevar piereģistrēt, jo tas likumā vispār nav paredzēts
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nepārtraukti runājam, ka Eiropai jākļūst patstāvīgākai, lai ražotu un apgādātu savas armijas. Kā saka militārie analītiķi – ASV priekšrocība...
Lasīt tālākTeju 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu
Gandrīz 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" norādīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš...
Lasīt tālāk4. maijā Rīgā sabiedriskais transports būs bez maksas
Maija brīvdienās, no 4. līdz 6. maijam, būs izmaiņas klientu apkalpošanas centru un autostāvvietu darba laikā, kā arī sabiedriskais transports kursēs pēc brīvdienu grafika. Tāpat 4. maijā...
Lasīt tālākValsts valodas zināšanas būs jāapliecina plašākam Krievijas pilsoņu lokam
Arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar tā saukto ārvalstnieku likumu, būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude. To ceturtdien,...
Lasīt tālāk