Tiesībsargs: Rīga atsijā vidusskolēnus
Daļai izglītojamo tiks liegta iespēja iegūt vispārējo vidējo izglītību pašvaldības izglītības iestādēs. Tas neattiecas uz izglītības ieguvi neklātienē vai tālmācībā. Rīgas pašvaldības noteikumi par skolēnu uzņemšanu vidusskolu 10. klasēs ierobežo jauniešu iespējas turpināt mācības, jo pašvaldībā ir stingrākas prasības nekā likumā atļauts.
Spēkā esošais tiesiskais regulējums paredz, ka uzsākt vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi ir tiesīgs ikviens skolēns bez vecuma ierobežojuma, ja ir ieguvis apliecību par pamatizglītību. Arī Izglītības un zinātnes ministrija ir atzinusi, ka Rīgas pašvaldības noteikumi ir pretrunā bērna labākajām interesēm un tiesībām uz izglītību. Piemēram, pulks Latvijas jauniešu ir ieguvuši apliecību par sekmīgu pamatizglītības iegūšanu. Atbilstoši valsts standartiem viņi var iestāties vidusskolā. Tomēr Rīgas vidusskolas šobrīd var atteikt uzņemšanu, jo iestāšanās kritēriji to pieļauj, daļēji ignorējot faktu, ka pamatizglītība ir iegūta un apliecība izsniegta. “Aicinām pašvaldību nekavējoties pilnveidot noteikumus un atcelt nepamatotās prasības. Ikvienam, kas ieguvis pamatizglītību, ir tiesības bez maksas iegūt arī vidējo izglītību. Rīga nav izņēmums,” uzsver tiesībsargs Juris Jansons.
Raksturosim iespējamo situāciju ar piemēriem:
“Reinim lieliski padodas matemātika un citi eksaktie priekšmeti, bet pamatskolā grūtāk gājis valodu apguvē. Pamatskolas beigšanas apliecībā vienīgais četrinieks latviešu valodā, savukārt valsts pārbaudījumā matemātikā Reinis ieguvis 87%. Tomēr ar šādiem rezultātiem iekļūt kādā no Rīgas vispārējām vidusskolām Reinis nevarēs (Rīgas prasība – gada vērtējums latviešu valodā apliecībā par vispārējo pamatizglītību nav zemāks par piecām ballēm). Elīnas zināšanas un prasmes ir izteikti humanitāras – jaunietei lieliski padodas valodas, mūzika un māksla. Neskatoties uz to, ka Elīna 9. klasi beigusi ar atzīmēm 9 un 10 latviešu, angļu un franču valodā, iegūtie 30% valsts pārbaudījumā matemātikā (Rīgas prasība – vismaz 35% valsts pārbaudījumos katrā priekšmetā) liegs viņai iespēju turpināt mācības kādā no vidusskolām.”
Tiesībsarga ieskatā pašvaldības rīcība aizskar bērnu tiesības uz izglītību vairāku iemeslu dēļ. Uzņemšanas kritēriji neatbilst iekļaujošās izglītības būtībai un mērķim, jo izglītojamiem, kuri ir spējīgi, piemēram, eksaktajos priekšmetos, bet nav spējuši pietiekami labi nokārtot pārbaudījumus valodās, faktiski ir liegta iespēja turpināt iegūt vispārējo vidējo izglītību Rīgā. Arī opcija iegūt izglītību neklātienes un tālmācības formā nav līdzvērtīga iespējai iegūt vidējo izglītību klātienes formā. Var saprast, ka pašvaldības mērķis esot bijis izglītības kvalitātes celšana, taču nav pieļaujams kvalitāti uzlabot tādējādi, ka no izglītības iestādēm tiek izslēgti skolēni, kuri atsevišķās disciplīnās ir mazāk spējīgi.
Tiesībsarga ieskatā Rīgas pašvaldība nav vērtējusi bērnu labākās intereses, bet gan pārlikusi atbildību par iespēju tikt uzņemtiem vispārējās vidusskolās uz bērniem, liekot viņiem pierādīt savas tiesības uz vispārējās vidējās izglītības iegūšanu. Tāpat būtu jānovērš situācijas, kad visas pašvaldības vidējās izglītības iestādes nosaka augstākus uzņemšanas kritērijus, nekā tie, kas nepieciešami pamatizglītības iegūšanai, tādējādi liedzot brīvi pieejamu vidējo izglītību pašvaldībā. Visbeidzot, noteikumi pieņemti trīs mēnešus pirms mācību gada beigām, neiesaistot izglītojamos un viņu vecākus, tādēļ nevar atzīt, ka pašvaldība ir ievērojusi labas pārvaldības principu.
Vēl par tēmu:
Asociācija: IZM Izglītības likuma grozījumi rada draudus Latvijas privātskolu nākotnei
Jaunā skolu finansēšanas un pedagogu atalgojuma aprēķināšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanas aizsegā, ar topošiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem Izglītības un zinātnes ministrija...
Lasīt tālākSpeciālās izglītības iestāžu uzturēšanai piešķir papildu 331 141 eiro
Speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus, līdz šā gada 31.decembrim uzturēšanas izdevumiem palielina finansējumu par 331 tūkstoti eiro. To paredz Izglītības...
Lasīt tālākStudētgribētāji varēs pieteikties studijām vēl agrāk – pirms vidējo izglītību apliecinošu dokumentu saņemšanas
Otrdien, 16. septembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos grozījumus studentu uzņemšanas kārtībā. Reflektanti varēs reģistrēties studijām...
Lasīt tālākNevienlīdzības mazināšanas apakškomisija aicina nodrošināt bezmaksas higiēnas preces sievietēm arī augstākās izglītības iestādēs
Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisija otrdien, 16. septembrī, pauda atzinību pilotprojekta rezultātiem par bezmaksas higiēnas preču pieejamību meitenēm...
Lasīt tālākAptauja: Visbiežāk vecāki krāj bērnu izglītībai
Trešā daļa jeb 32 % Latvijas vecāku veido uzkrājumus bērnu izglītības finansēšanai, un Baltijas valstīs tas ir biežākais uzkrājumu veidošanas mērķis. Vienlaikus 37 % Latvijā neveido...
Lasīt tālākMelbārde: jārod saprātīgs līdzsvars starp zinātnes brīvību un sabiedrības vajadzībām
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde šodien, 10. septembrī, tikās ar Latvijas universitāšu un augstskolu – Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Biozinātņu...
Lasīt tālākSaeima otrajā lasījumā atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu 1.-6.klasē
No 1. līdz 6.klasei mācībām ir jānotiek klātienē, paredz ceturtdien, 4.septembrī, Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā. Saeimas Izglītības, kultūras un...
Lasīt tālākTrešdaļa vecāku nevar atrast informāciju par pieejamajiem pulciņiem savā pašvaldībā
Lielākā daļa jeb 88 % vecāku atzīst, ka viņu bērni apmeklē ārpusklases nodarbības un pulciņus, liecina “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktās aptaujas dati. Tomēr vairāk nekā...
Lasīt tālākRinkēvičs sveic Zinību dienā: lai pietiek gribas darīt un arī apstāties, kad tas vajadzīgs
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 1. septembrī uzrunājis skolēnus, pedagogus un vecākus. "Sirsnīgi sveicu jūs Zinību dienā! Dienā, kad atkal klāt jauns mācību gads! Šodien mums...
Lasīt tālākJaunajā mācību gadā mācības skolā uzsāks vairāk nekā 223 tūkstoši skolēnu
Jaunajā mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks 223 696 skolēni, tai skaitā 19 956 pirmklasnieki un 2196 Ukrainas civiliedzīvotāju bērni, liecina Izglītības un...
Lasīt tālāk